Slovēnija draudējusi no sestdienas piemērot sodanaudas Horvātijas zvejniekiem, kuri turpinās izmest tīklus Adrijas jūras līcī pie Piranas.
Slovēnija draud Horvātijas zvejniekiem ar sodanaudām neatrisinātajā robežstrīdā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jautājums par Piranas līci ir viens no asākajiem robežstrīdiem Eiropas Savienībā (ES).
Daļa šī līča pieder Horvātijai, un strīds par jūras robežu ir saindējis abu valstu attiecības, kopš tās 1991.gadā proklamēja neatkarību no Dienvidslāvijas.
2009.gadā Horvātija un Slovēnija parakstīja ES atbalstītu vienošanos, kas ļāva šķīrējtiesai Hāgā atrisināt strīdu par 13 kvadrātkilometru lielu galvenokārt neapdzīvotu teritoriju un Piranas līci.
Zagreba pieņēma šo vienošanos tikai pēc tam, kad Ļubļana 2009.gadā atcēla savu veto Horvātijas uzņemšanai ES. 2014.gadā Horvātija izstājās no šīs vienošanās pēc telefonsarunu noklausīšanās skandāla.
Hāgā bāzētā arbitrāžas tiesa jūnijā nolēma, ka vairāk nekā divas trešdaļas līča pienākas Slovēnijai. Horvātija pretendē uz pusi līča un atteicās pieņemt tiesas lēmumu.
Tiesa deva abām valstīm pusgadu laika tās lēmuma īstenošanai. Termiņš beidzas piektdien pusnaktī, un kompromiss nav panākts.
Avots Slovēnijas valdībā aģentūrai AFP sacīja, ka no sestdienas Slovēnijas policijai būs ļauts piemērot sodanaudas Horvātijas zvejniekiem, kuri iebrauks Slovēnijas ūdeņos bez iepriekš iegūtas atļaujas.
Slovēnijas premjerministrs Miro Cerars trešdien paziņoja, ka 30.decembrī Slovēnija sāks ieviest dzīvē arbitrāžas tiesas lēmumu, piebilstot, ka incidentu nebūs, kamēr vien Horvātija respektēs tiesas noteikto robežu.
Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs savukārt ceturtdien aicināja Slovēniju atturēties no «jebkādas vienpusējas iniciatīvas», piebilstot, ka Horvātija ir gatava konstruktīvam dialogam.