To ir viegli pārdot, bet sekas ir briesmīgas - sabiedrības dehumanizācija. Tad sieviete, no vīrieša pozīcijām runājot, ir nevis cilvēciska persona, bet baudas gūšanas instruments. Lai gan vakar man bija intervija, kur žurnāliste man iebilda, ka arī vīrieši sievietēm mēdzot būt tikai baudas instrumenti. Mums no jauna jāatgriežas pie mūsu viengabalainības. Savulaik, kad rakstīju savu doktora darbu, atradu kādu ļoti interesantu Aleksandra Solžeņicina interviju, kas sniegta Itālijā. Teksts bija itāliski. Viņš saka, ka viduslaikos cilvēka seksualitāte, materiālā, miesīgā dimensija tika nomākta. Absolūtā vērtība bija Dievs un garīgā pasaule, pārējais bija jāapspiež. Rezultātā radās atsperes efekts. Atspere tika nospiesta līdz maksimumam un līdz ar Renesansi un tieši Lutera laikmetu tā sāka nākt atpakaļ, šobrīd tā ir maksimāli atsprāgusi uz otru pusi, gara dimensija sadzīta pagrīdē. Tā ir otra galējība, Solžeņicins runā par to, ka nepieciešams atgriezties pie līdzsvara. Mans komentārs tam būtu – jāmācās no pagātnes kļūdām. Nav jāsāk noliegt cilvēka seksualitātes svarīgumu un vērtību, kas ir Dieva dota dāvana. Tas ir kā neiejāts zirgs, ērzelis, to jāiejāj, jāiemācās šo enerģiju konstruktīvi izmantot, lai tā cilvēku celtu. Cilvēkam jārespektē visas savas eksistences dimensijas un visas savas vajadzības, bet ērzelis nedrīkst pār mums valdīt. Cilvēka esamības kodols ir gars, tas jāsabalansē, tas ir mūsu lielais izaicinājums.
Intervijā «Rīgas laikam» jūs savulaik esat teicis, ka jūsu visraksturīgākā pazīme, kas jūs atšķir no citiem, ir brīvība. Ar to jūs gribējāt teikt, ka mūsdienu cilvēki ir nebrīvi? Tad kāpēc mums nemitīgi tiek stāstīts, ka mēs dzīvojam «brīvā sabiedrībā».
Kad atguvām neatkarību, mums šķita, ka viss ar to ir sasniegts, viss pārējais notiks pats no sevis. Es vilktu paralēles ar evaņģēliju. Kad cilvēkam izdzen ļauno garu, tas aiziet prom un klaiņo pa tuksnešiem, un pēc kāda laika izlemj - aiziešu, paskatīšos, kas ar to cilvēku notiek. Viņš atgriežas un redz - tur, no kurienes viņu izdzina, palicis tukšums. Tad viņš paņem septiņus vēl ļaunākus par sevi garus, un tie iemājo cilvēkā, kura stāvoklis kļūst vēl sliktāks nekā pirms tam. Līdzīgi bija ar mūs valsts brīvību – ārējā brīvība atnāca, bet parādījās daudz dažādu nebrīvību. Narkotiku sērga, valsts nozagšana, vesels saraksts. Infekciju ir daudz, cīņa tikai pa īstam sākas, tikai citā dimensijā. Runājot par iekšēju brīvību, es signalizēju, ka mums nepietiek, ka mēs dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā un ar to viss ir beidzies, tā nav. Ikviens cilvēks katru dienu ir dažādu izvēļu priekšā. Atkarībā no izvēlēm mūsu brīvības iekšējā telpa pieaug vai samazinās. Tas attiecas uz katru. Ja kāds teiks, ka ar viņu viss kārtībā un viņš ir brīvs, tad šis cilvēks vai nu nepazīst sevi, dzīvo seklumā, kaut kur savas būtības virspusē, vai arī viņš vienkārši liekuļo un nesaka patiesību. Trešā varianta nav.
Seno grieķu terminoloģijā ir divi laika jēdzieni – Hronoss, kas ir parastais laiks, sekundes un minūtes, kuras iztek caur mūsu pirkstiem, un Kaiross – īpašais, vērtīgais laiks, kurā mēs saprotam ko svarīgu, izmantojam jēgpilni. Sanāk, ka dzīves beigās mūsu dzīves tiek mērītas nevis pēc Hronosa, bet pēc Kairosa.
Katram dzīvē bijuši šie Kairosa brīži. Kaiross ir laiks, kas neatkārtosies. Tā ir izdevība. Piemēram, Kaiross bija 1991. gadā, kad Latvija kļuva neatkarīga. Kaiross bija tad, kad varēja pieņemt neatkarības deklarāciju un durvis bija vaļā. Kaiross ir izšķirīgais brīdis, kad atkarībā no cilvēka lēmuma vai nu sākas kas jauns vai ne. Vai nu paveras durvis vai ne. Vai nu cilvēks pieaug savā cilvēcībā, garīgumā, vai palaiž to garām. Mūža beigās tas, protams, būs no svara – izmantoji šo Kairosa laiku vai ne.
Kā pārstāt uztraukties par skrienošajām minūtēm un ielaist sevī Kairosa laiku?
Tiem, kuri tic Dievam, vērsties pie Radītāja un lūgt: «Palīdzi man, atver manas acis, lai atpazīstu šo laiku un lai man pietiek izlēmības uz to atvērties!» Tiem, kuri Dievu neatzīst, ieklausieties savā sirdsapziņā, savas esamības dziļumos, jo tur skan tā Dieva balss, kaut arī to tā varbūt neidentificējat. Bet tam nepieciešams klusums...