Krievija un Ķīna praktizē revizionismu, ķeroties pie perifērām interesēm, tādejādi izvairoties no asas atbildes reakcijas un gūstot labumu ilgtermiņā, nelielām uzvarām pārvēršoties lielākos ieguvumos, kas sagrauj «status quo», secinājis Vašingtonas domnīcas «Brookings Institution» pētnieks Tomass J. Raits.
Abas valstis cenšas izveidot savu ietekmes sfēru reģionā, atšķirība ir tāda, ka Krievija zaudē spēku, kamēr Ķīna ir augošs spēks, intervijā izdevumam «Defence Matters» norādīja Raits.
Krievija savu mērķu sasniegšanai izmanto smago spēku ļoti agresīvos veidos, kamēr Ķīna pielieto daudz maigāku, viltīgāku pieeju, izmantojot civilās flotes un ekonomiskās sviras.
Raits prognozē, ka pasaule ieiet «garākā lielākas sacensības periodā» starp lielvarām, no kurām revizionistiski noskaņotās ir gatavas izmantot visus pasākumus, izņemot vispārēju karu, lai palielinātu savu ietekmi.
«Tās nevēlas cīnīties viena ar otru vispārējā karā. Es nedomāju, ka Ķīnai būtu kāda interese iesaistīties karā par hegemoniju ar Savienotajām Valstīm. Bet tās enerģiski sacentīsies līdz šai robežai. (..) Tāpēc, visticamāk, redzēsim ekonomisku un slēptu karadarbību un karu kibertelpā, spēka diplomātiju un visāda veida citus pasākumus,»
norādīja Raits, piebilstot, ka tas, protams, neizslēdz vispārēja kara iespēju.
Raits uzsvēra, ka pašreiz galvenais nav vispārējais spēku līdzsvars, bet stratēģiskās priekšrocības un trūkumi, kas katrai pusei ir konkrētā sacensībā.
Kā piemēru viņš minēja Krimu, skaidrojot, ka tur vispārējam spēka līdzsvaram starp Krieviju un ASV bija mazāka nozīme, nekā Krievijas gatavībai rīkoties un spēkiem, ko tā spēja izvietot konkrētajā brīdī un laikā.
Raits norādīja, ka, viņaprāt, ārpolitikā turpmāk būtībā ir tikai divas izvēles: versija par liberālu starptautisku kārtību vai ietekmes sistēmu lauks.
«Liberālā starptautiskā kārtība atzīstama par labāku visos lielumos, bet tā arvien biežāk tiek apstrīdēta, pakļaujoties iekšējam spiedienam pieaugošā populisma dēļ, un vienlaikus arī ārēji - ar revizionistu spēku atgriešanos un nacionālistiski ģeopolitiski daudz konkurējošāku pasauli,» sacīja Raits.
Viņaprāt, sacensība notiek starp diviem ļoti atšķirīgiem skatījumiem uz reģionālo kārtību: ASV vadītās liberālās kārtības turpināšanu un Ķīnas ietekmes sfēru sistēmu.
ASV šajā situācijā būtu jāatbalsta Eiropas Savienība (ES), jāstiprina NATO un NATO līguma piektais pants, kā arī jāstiprina demokrātija Centrāleiropā un Austrumeiropā, uzskata Raits.
«Eiropiešiem jāpieņem stratēģija, kas atzīst Krievijas radītos izaicinājumus, un jāizturas pret Krieviju kā konkurenti,» norādīja Raits.
«Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķis numur viens ir nevis NATO iznīcināšana, bet Eiropas Savienības vājināšana. Mani uztrauc nevis vairāku ātrumu Eiropa (kas pastāvēja ilgu laiku), bet vairāku slāņu Eiropa, kur ir dažādu valstu klases. Ja radīsim Eiropu, kur konkrētas valstis atrodas nelabvēlīgā stāvoklī, tas strādās [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina labā,» atzina pētnieks.
