Premjers: Lietuvai nav iemesla pārskatīt savu nostāju pret lietuviešu dalību holokaustā

«Domāju, ka Lietuva kā valsts ir izdarījusi un joprojām dara visu, lai attiecības starp ebreju kopienu, Lietuvas sabiedrību, mūsu valsti būtu tādas, ko citas valstis varētu pat apskaust,» radiostacijai «Žiniu radijas» sacījis valdības vadītājs. «Mums nekas nav pārskatāms, mums ir lielisks dialogs gan ar Lietuvas, gan pasaules ebreju kopienu. Mēs nesakām, ka šie sāpīgie jautājumi nav jāpārskata, un valdībā šīs diskusijas notiek, ierodas viņu pārstāvji un [Lietuvas ebreju] kopienas pārstāvji.»

«Ja kāds grib kaut ko pārskatīt vai iedziļināties, tas ir vēsturnieku darbs, un vēsturniekiem jābalstās uz ļoti skaidru sistēmisku vēsturisku informāciju, uz faktiem - nevis uz faktu interpretāciju, bet faktu kopumu. Tad var diskutēt un runāt,» viņš piebildis.

Pagājušajā nedēļā Lietuvas sabiedrības uzmanības centrā nonāca skandāls ap rakstnieces un sabiedrisko attiecību speciālistes Rūtas Vanagaites apgalvojumiem, ka viens no lietuviešu nacionālo partizānu kustības komandieriem - Ādolfs Ramanausks-Vanags - patiesībā «nav nekāds varonis», bet, iespējams, 1940.gadā parakstījis sadarbības līgumu ar VDK un pēc apcietināšanas 1956.gadā nevis spīdzināts, bet mēģinājis izdarīt pašnāvību.

Vanagaites dzīvesdraugs, Simona Vīzentāla centra direktors Jeruzalemē Efraims Zurofs savukārt izteicies, ka Ramanausks-Vanags, iespējams, bijis saistīts ar ebreju holokaustu.

Lietuvas vēsturnieki vienprātīgi uzsver, ka šie apgalvojumi neatbilst patiesībai, un norāda uz Vanagaites neprofesionalitāti. Viņi atsaucas uz publiski pieejamām mediķu uzziņām, kas neatstāj nekādu iemeslu apšaubīt, ka Ramanausks-Vanags ticis nežēlīgi spīdzināts. Vienlaikus nav nekādu datu, ka viņš būtu piedalījies holokaustā.

Vanagaites izteikumi nekavējoties izraisīja asu reakciju sabiedrībā. Tirdzniecības tīkls «Maxima» paziņoja, ka izņem no tirdzniecības viņas grāmatas, bet drīz pēc tam izdevniecība «Alma littera» pavēstīja, ka pārtrauc sadarbību ar rakstnieci, norobežojas no viņas izteikumiem un izņem no apgrozības visus viņas darbus, kas tiks nodoti makulatūrā un pārstrādāti. Sociālajos tīklos parādījās ieraksti ar mirkļbirku «Es esmu Vanags», bet pie kādreizējās VDK ēkas Viļņā tika sarīkots piemiņas brīdis Ramanauskam-Vanagam.

Krievijas uzņēmēja Mošes Kantora vadītais Eiropas ebreju kongress trešdien izplatīja paziņojumu, kurā aizstāvēja Vanagaiti, norādot, ka viņa «ir drosmīga sieviete un pelnījusi uzslavu, nevis nopēlumu», un aicināja Lietuvu «izbeigt godināt tos, kuri sadarbojušies ar nacistu okupantiem un aktīvi piedalījušies ebreju šaušanā».

Lietuvas Ārlietu ministrija trešdien pauda nožēlu par šo paziņojumu un uzsvēra, ka Lietuva jau daudzus gadus darbojas holokausta izpētes un izglītības virzienā, konsultējoties ar starptautiskajām ebreju organizācijām, ar Pasaules ebreju kongresu un Eiropas ebreju kongresu.

«Konfrontēt ebreju genocīda un Lietuvas pretošanās tēmas šai kontekstā ir pilnīgi nepieņemami, un tas vienīgi sekmē vēstures izkropļošanu,» uzsvēra ministrija.

Lietuvas ebreju kopiena izplatījusi paziņojumu, kurā norobežojas no Ramanauskam-Vanagam izteiktajām apsūdzībām.

«Lietuvas ebreju kopienas rīcībā šobrīd nav drošu, uz vēsturiskiem dokumentiem balstītu pierādījumu, kas apliecinātu Ramanauskam-Vanagam izteiktās apsūdzības saistībā ar Lietuvas ebreju holokaustu,» teikts dokumentā.

Vienlaikus Lietuvas ebreju kopiena norāda, ka respektē izdevniecības tiesības pašai uz savu biznesa stratēģiju, bet lēmumu izņemt no apgrozības Vanagaites grāmatas uzskata par pārspīlētu.

Alītas skolotāju semināra pasniedzējs Ramanausks partizānu kustībā iesaistījās 1945.gada pavasarī, sākoties otrajai padomju okupācijai. 1948.gadā viņš tika ievēlēts par Dienvidlietuvas partizānu apriņķa komandieri. 1956.gadā Ramanausks un viņa sieva Kauņā tika apcietināti un gadu vēlāk viņam izpildīts nāvessods. Cietuma mediķu rakstītie dokumenti liecina, ka jau drīz pēc aizturēšanas viņš nežēlīgi spīdzināts, faktiski kastrēts, viņam izdurta acs un viņš bijis gandrīz komas stāvoklī.

Lietuvas Seims gatavojas 2018.gadu pasludināt par Ādolfa Ramanauska-Vanaga gadu, jo nākamgad aprit 100 gadi kopš viņa dzimšanas.

Kā intervijā Lietuvas sabiedriskajai televīzijai norādījusi Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas departamenta analītiķe Aukse Ūsiene, mēģinājumi diskreditēt pēckara nacionālo partizānu kustību Lietuvā ir «liela informācijas kara, lielas operācijas daļa», un domājams, ka Vanagaite atrodas šā informācijas kara «frontes pirmajās līnijās».

Kā ziņots, izceļoties skandālam ap Vanagaites izteikumiem, pieci «Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu» Seima frakcijas deputāti aicinājuši 2019.gadu pasludināt par Lietuvas ebreju gadu, rosinot sabiedrībā atklātu un dziļu diskusiju ap sasāpējušo jautājumu par lietuviešu dalību holokaustā.

«Skandāls ap Lietuvas partizāniem apliecinājis, ka šī tēma ir sasāpējusi un tajā ir daudz telpas, kurā paviršiem cilvēkiem ir iespējas ciniski vairot lētu popularitāti. Man liekas, ka vienīgā izeja no šīs situācijas ir atklāta, ļoti principiāla, ļoti dziļa diskusija, lai nepaliktu neviena noklusēta, zem paklāja pastumta jautājuma,» ziņu aģentūrai BNS sacījis viens no ieceres rosinātājiem - Mants Adomēns.

Lēmuma projektā par Lietuvas ebreju gada pasludināšanu uzsvērts, ka Lietuvai ir svarīgi definēt «viennozīmīgu sabiedrības un valsts attieksmi pret holokausta traģēdiju», un vienlaikus norādīts, ka Lietuvas ebreju kopiena devusi Lietuvai daudz izcilu personību un Lietuvas ebreji ir «neatņemama mūsu sabiedrības daļa jau kopš Lietuvas Dižkunigaitijas laikiem».