Šogad konkurenci par darbiniekiem jau var vērtēt kā augstu un īpaši izteikti tas ir Rīgā. Tādēļ daudzi uzņēmumi arvien nopietnāk domā par sava darba automatizāciju, intervijā atzina personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijas « Fontes» valdes locekle Anta Praņēviča.
«Mums ir gan tādi uzņēmumi, kuri ieved darbiniekus, gan tādi, kuri domā par automatizāciju. Pašlaik veiksmīgāki rezultāti ir tiem, kuri savus procesus automatizē. Ja ievieš sistēmu, kura var aizstāt piecus darbiniekus, tad to vietā ir vajadzīgs viens - jā, labāk kvalificēts un ar augstāku atalgojumu, bet viens. Šāda scenārija gadījumā arī atalgojuma pieaugums ir pamatots,» pauda Praņēviča.
Viņa norādīja, ka pašapkalpošanās kases veikalos un autostāvvietas, kurās automašīnu iebraukšanu regulē ar kartēm vai žetoniem, nevis ar sarga palīdzību, ir tikai redzamākie piemēri. «Tas arvien vairāk skars darbus, kuros nav daudz jādomā līdzi, bet procesi var notikt automātiski. Savukārt neviens robots nevar radīt emocijas. Tātad pilnīgā cilvēka pārziņā paliks visi mākslinieciskie un radošie darbi. Tas pats attiecas uz jaunradi un jaunu produktu radīšanu. Arī uz visiem darbiem, kuri ir saistīti ar cilvēka ķermeni - fizioterapija, masāžas. Arī bērnu aprūpe un izglītība. Arī visas šīs lietas līdz kaut kādai pakāpei var robotizēt, bet tad tomēr ir nepieciešama cilvēka iesaistīšanās. Tāpat bez cilvēkiem neiztiks profesijas, kuras ir saistītas ar attiecību veidošanu vai kritisko domāšanu un lēmumu pieņemšanu,» prognozēja «Fontes» vadītāja.
Viņa norādīja, ka pašlaik vislielākā konkurence, kura izpaužas arī atalgojuma pieaugumā, ir par IT speciālistiem. «Tas attiecas arī uz kvalificētiem strādniekiem ražošanā. Piemēram, trūkst elektriķu, metinātāju, mehāniķu, santehniķu. Turklāt tās ir profesijas, uz kurām jaunākā paaudze praktiski neskatās. Ir ļoti maz jauniešu, kuri saka: es gribu kļūt par elektriķi! Viņi sapņo par un arī izvēlas pilnīgi citas profesijas. Līdz ar to šo profesiju speciālisti no darba tirgus vienkārši pamazām izzūd un par viņiem arī ļoti cīnās darba devēji,» stāstīja Praņēviča.
Konkurence par darbiniekiem kļūst arī globālāka. Viens faktors, kurš ietekmē darba tirgu ir demogrāfiskā situācija Latvijā, bet otrs faktors ir emigrācija. «Turklāt emigrācija vairs nebūt nenozīmē lēmumu braukt uz Angliju lasīt zemenes, kā daudzi joprojām maldīgi uzskata. Tas nozīmē arī lēmumu mācīties, lēmumu strādāt prestižāku darbu. Turklāt jaunākās paaudzes acīs ideālais darba devējs ir starptautisks uzņēmums, kurā visu laiku var mācīties, attīstīties un vismaz komandējumos regulāri braukt uz ārzemēm. Vēl labāk ir, ja ir rotācijas iespējas un vienu gadu var pastrādāt un padzīvot vienā vietā, pēc tam citā utt.,» atzina «Fontes» vadītāja.
Sarežģītās situācijas darba tirgū un ekonomikas izaugsmes dēļ ir paredzams arī tālāks atalgojuma pieaugums. «Fontes» pētījums liecina, ka nākamgad uzņēmumi prognozē atalgojuma pieaugumu par 3,5%. Taču ņemot vērā, ka bezdarba līmenis turpina samazināties, līdz 2020.gadam turpināsies Eiropas Savienības fondu ieviešana, kā arī iekšzemes kopprodukts turpinās augt, visdrīzāk algas augs straujāk, prognozēja Praņēviča.
Jau vēstīts, ka «Fontes» atalgojuma pētījums liecina, ka 2018.gadā lielākais vairums jeb 89% uzņēmumu turpinās palielināt savu darbinieku atalgojumu. Šajā gadā mēneša pamatalga tikusi palielināta 68,9% darbinieku, kas veic līdzīgus pienākumus nekā pērn. Mēneša pamatalgas palielinājums vidēji bijis 6,3%, kas ir straujāks pieaugums nekā iepriekšējo astoņu gadu laikā.
