Latvijā pēc laulības šķiršanas bērns lielākoties paliek mātes aizgādniecībā un tēvam tiek dota iespēja būt kopā ar atvasi vien 13% no bērna laika. Tas secināts nodibinājuma «Tēvi» organizētā pētījumā «Tētis uz 13%», kura galvenais uzdevums bija izpētīt, kādi ir būtiskākie šķēršļi, ar kuriem sastopas šķirtie tēvi, kuri ir motivēti būt līdzatbildīgi bērna aprūpē un audzināšanā.
Šķirtie tēvi kopā ar bērniem pavada vien 13% laika
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, kas ir viens no pētījuma autoriem, stāsta, ka tēviem, ja viņi vēlas pavadīt laiku kopā ar bērniem, kuri dzīvo kopā ar māti, zināmā mērā esot jāpakļaujas tam, ko vēlas sieviete. Likums nosaka, ka atbildība un pienākumi abiem vecākiem ir līdzvērtīgi, bet tiesa un arī sabiedrības vairākums uzskata, ka bērnu aprūpe ir tikai mātes atbildība.
Latvijas tiesu sistēmā aptuveni 80% tiesnešu ir sievietes, un daži no pētījumā intervētajiem tētiem pauduši bažas par tiesu sistēmas objektivitāti. Pētnieki gan šādu saistību nav atklājuši, ka tiesneši - sievietes un vīrieši – pieņemtu atšķirīgus lēmumus, tomēr Klāvs Sedlenieks akcentē, ka tēviem tiek piešķirts daudz mazāks saskarsmes laiks ar bērnu, proti, 13%. Sociālantropologs stāsta, ka ideālā gadījumā bērns pavada vienādu laiku pie abiem šķirtajiem vecākiem, nevis ļoti daudz pie viena vai otra.
Nodibinājuma «Tēvi» vadītāja Elīna Kļaviņa uzsver, ka pasaulē tēva iesaiste bērnu audzināšanā kļūst lielāka. Viņa šo tendenci skaidro ar to, ka sievietes un vīrieši aizvien vairāk dala apmaksāto darba laiku, respektīvi, strādā algotu darbu. Turklāt vīrieši aizvien vairāk vēlas darīt arī neapmaksātos darbus jeb mājas darbus, tādējādi rūpju loku uzņemoties kopā ar sievietēm.
Mīts esot arī tas, ka šķiršanos pārdzīvo tikai sievietes. Pētnieks stāsta, ka vīriešiem ir lielāks risks palikt vieniem, turklāt sešus mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc šķiršanās pieaug pašnāvību skaits tēvu vidū. To Klāvs Sedlenieks saista arī ar ierobežotajām iespējām tikties ar bērnu.