/nginx/o/2018/07/06/8246571t1h8dd4.jpg)
Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome neizskatīs deputāta no valdošās partijas «Vienotā Krievija» Konstantīna Zatuļina ierosinājumu piešķirt Krievijas pilsonību visiem bijušās Krievijas impērijas un Padomju Savienības iedzīvotājiem un viņu tiešajiem pēctečiem, jo šīm priekšlikumam nav saņemts nepieciešamais valsts iestāžu saskaņojums.
«Pašlaik nav vienošanās. Strādāsim, tas nav šodienas jautājums. Tēma ir jāizstrādā, tur ir milzīgs daudzums problēmu, mēs visi to saprotam, tāpēc virzīsimies tālāk,» ziņu aģentūrai «Interfax» teica Valsts domes likumdošanas komisijas priekšsēdētājs Pāvels Krašeņiņņikovs, kurš arī pārstāv partiju «Vienotā Krievija».
Savukārt Zatuļins teica, ka viņa iniciatīvu neatbalsta Krievijas prezidenta Valsts tiesību pārvalde.
«Vienošanās nav. (..) Ir Valsts tiesību pārvaldes pozīcija - tā uzskata šo [ierosinājumu] par priekšlaicīgu un neatbalsta grozījumus,» aģentūrai «Interfax» sacīja Zatuļins, kurš ir Valsts domes NVS lietu, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem ārzemēs komitejas priekšsēdētāja vietnieks.
Zatuļins pauda viedokli, ka argumenti pret viņa iesniegto grozījumu projektu rada iespaidu, ka tie ir speciāli sadomāti.
«Piemēram, tāds arguments (..) - nav skaidrs, kad beidza pastāvēt Krievijas impērija. Valsts tiesību pārvalde šaubās, ka ir tāds juridiskais akts,» teica deputāts.
Savukārt medijam RBK Zatuļins sacīja: «Viņi ir pārliecināti, ka sabrauks ļaudis, kas ļaunprātīgi izmantos mūsu pensiju nodrošināšanu, kā arī pretendēs uz pabalstiem mātēm.»
Patlaban Krievijas pilsonības likumā ir teikts, ka pilsonība pienākas «personām, kas iepriekš dzīvojušas Krievijas Federācijā, un kuriem ir radinieki taisnā augšupejošā līnijā, kuri iepriekš dzīvojuši Krievijas impērijas vai Padomju Savienības teritorijā, taču Krievijas Federācijas robežās», laikrakstam «Kommersant» iepriekš paskaidroja Zatuļins.
Taču viņa iesniegtais grozījumu projekts paredz, ka pilsonība pienākas visiem tiem, paši vai kuru tiešie priekšteči dzīvojuši bijušās Krievijas impērijas vai Padomju Savienības teritorijā, kāda tā bija «to pastāvēšanas beigās», sacīja politiķis.
Ja viņa iesniegtais grozījumu projekts tiktu pieņemts, uz Krievijas pilsonību varētu pretendēt arī Baltijas valstu, Polijas, Somijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Dienvidkaukāza, Vidusāzijas un citu valstu iedzīvotāji.
Taču Zatuļins arī ierosinājis piešķirt Krievijas valdībai tiesības izveidot to valstu sarakstu, uz kurām šāda likuma norma tomēr neattiektos, lai arī šīs valstis atbilstu grozījumu projektā noteiktajiem kritērijiem.