«Šajā gadījumā sakrita visi smagie papildu faktori,» par piecgadīgā Ivana Berladina traģisko bojāeju saka ārsts reanimatologs Mārtiņš Šics. Nāves cēlonis būs zināms pēc ekspertīzes, bet nav izslēgts, ka 2. jūlijā – diennakti pēc pazušanas, kad māte vērsās policijā, viņas dēls jau bija miris.
Puisītis bez dzīvības pazīmēm tika atrasts otrdienas vakarā pl. 19 Grobiņas novada Dubeņu mežā. Policija pieļauj, ka viņš apmaldījies un nosalis.
Lai nosaltu, nav nepieciešams liels sals – pietiek ar temperatūras izmaiņām, skaidro Šics. Plāni ģērbies cilvēks var nosalt vasarā 20 grādu temperatūrā. Ja cilvēks ir nomodā, fizioloģiskie procesi mudina cilvēku drebināties un kustēties, lai nesaltu.
Līdzko cilvēks iemieg, organisms vairs nepretojas atdzišanai. Ja iemiegot ķermeņa temperatūra nokrītas līdz 33-32 grādiem, sākas sirds ritma traucējumi, neatgriezeniskas izmaiņas organismā un cilvēks iet bojā. Šā iemesla dēļ nereti parkā uz soliņa mirušus atrod bezpajumtniekus un cilvēkus, kas pirms iemigšanas lietojuši alkoholu vai narkotikas. Šics saka, ka
naktī uz ielas nosalušus cilvēkus atrod arī siltajās zemēs, piemēram, Indijā. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kā cilvēks ir ģērbies, kā jūtas un vai ir paēdis.
«Silti ģērbies – ietinies tādā kā kokonā, kas nosedz visas ķermeņa daļas, var gulēt arī sniegā, temperatūrā zem nulles un nenosalt,» stāsta eksperts.
Situācija pasliktinās, ja drēbes ir ne vien plānas, bet arī slapjas. «Slapjš apģērbs un vējš izraisa milzīgu enerģijas patēriņu un strauju ķermeņa atdzišanu.»
Iztvaikojot ūdens dzesē ķermeni. Tas ir kā atrasties ledusskapī!
Lai mazs bērns nosalis aizietu bojā, nav vajadzīgs ilgs laiks. Ja bērniņš ir noguris, nobijies, noraudājies, salijis un pārsalis, viņš var apsēsties, iemigt un nosalt 5-6 stundu laikā. Jāņem vērā, ka piecus gadus vecam bērnam nav apzinātu paškontroles mehānismu – apziņas, ka nedrīkst apsēsties, aizvērt acis, bet ir jākustas un nedrīkst ļauties panikai. Arī latviešu klasiķu darbos parādās bērna tēls, kura nāve saistīta ar kādu dabas stihiju. Piemēram,
Poruka «Kaujā pie Knipskas» mežā uz celma apsēžas un nosalst Cibiņš.
Bijušais Katastrofu medicīnas centra vadītājs saka, ka bērna spēku izsīkumu veicināja tas, ka viņam nebija pieejama ne karsta tēja, ne šokolāde, kas palīdz organismam ražot enerģiju un atjaunot spēkus. Viņš bija nosalis un viens. «Bērna apmulsums svešā vidē – lielo lietu pasaulē tikai pieņemas spēkā.»
Viņš ir mazs, bet apkārt lieli koki, brikšņi. Bērns tos redz proporcionāli lielākus un baisākus nekā pieaugušais. Mazs grāvītis viņam šķiet kā plata upe.
Šics piemetina, ka tā darbojas tā sauktais Gulivera efekts. Respektīvi, bērna izjūtas ir asākas un kopējā situācija ir objektīvi nepārvarama.
Turklāt Ivans bija pilsētas, nevis lauku bērns, kuram mežs un pļavas ir dabiskā vide. «Ne velti meklēšana tiek organizēta nekavējoties – bērna dzīvības un veselības vērtē ir katra minūte.»
Ja bērns nav spējīgs atrast aizvēju, kādu siena gubiņu vai no zariem sagatavot siltumu saglabājošu guļvietu, nākamo rītu viņš var nesagaidīt.
Meklēšanas operācijas vienmēr tiek organizētas bez mazākās kavēšanās. Šics saka, ka nāvi miegā, ko izraisījusi ķermeņa atdzišana, dēvē par saldo nāvi, jo to nepavada mokošas izjūtas. Cilvēks vienkārši iemieg un nepamostas.
