40 % no visām slimībām ir nervu problēmu dēļ. Atliek mums mazliet vaļīgāk palaist grožus, un smadzenes sāk organismu slānīt ar hormonu veseri. Aizmirsti par aurām un caurumiem karmā. Nervu kaites nav mistiski sodi par mūsu grēkiem, bet gan ķīmisku reakciju (lielākoties bezjēdzīgu un galvenokārt arī nesaudzīgu) auglis.
SKUMJAS
Ilgas, mīksta sedziņa, gribas opiņā un šokolādīti. Skumju gadījumā hormonu serotonīna, norepinefrīna un dopamīna saturs nokrītas, bet tieši tie ir galvenie, kas dod mums prieku un vēlmi lēkāt pa peļķēm. Tieksme pēc saldumiem, starp citu, ir pirmais simptoms, kas liecina par serotonīna trūkumu. Ieilgušas skumjas palēnina visus vielmaiņas procesus, un mēs zaudējam apetīti –
kāpēc gan aptaukoties, ja tāpat tikai guli vien uz dīvāna un dzīve ir beigusies?
Ķermenis pāriet enerģijas taupīšanas režīmā un kaut kā mēģina izpildīt savas funkcijas. Kuņģis nepārstrādā ēdienu, seksu negribas, kustēties slinkums. Gribas sarauties kamoliņā kā mammas vēderā, tāpēc arī sākam sakumpt. No tādas nervu slodzes sāk sāpēt mugura un palielinās osteohondrozes risks, kas, pats par sevi saprotams, arī neuzlabo stāvokli.
KO DARĪT?
Jāpalielina endorfīna līmenis, pārējā kompānija pavilksies līdzi pati. Divi visspēcīgākie stimulatori ir saules gaisma un sports līdz sviedriem. Ir vērts arī palielināt aminoskābes triptofāna (neaizstājama aminoskābe, kuru var uzņemt tikai ar uzturu. Vislabākais triptofāna avots ir čia sēklas) uzņemšanu – tā pati pārvērtīsies serotonīnā. Visīstākā triptofāna bomba būs arī banānu-piena kokteilis vai kārtīgs šķīvis makaronu un siera. Vai esat redzējuši daudz depresīvu itāļu?
NAIDS
Nav svarīgi, ka spējam lidot kosmosā, un ar pilnu apziņu spriežam par abstraktu kino, no mūsu smadzeņu skatupunkta vēl arvien esam mežonīgie alu cilvēki, kuriem uz visām dzīves situācijām ir tikai divas atbildes – «sit» vai «bēdz». Naids – tas ir tieši «sit»; vajadzība paskandalēt, ieriebt priekšniekam un sadot pa galvu tai mātītei, kas uzdrošinās flirtēt ar tavu vīru.
«Kautiņš? Lieliski!» saka smadzenes un sāk gatavot sevi cīņai līdz pēdējai asins lāsei.
Adrenalīna un kortizola līmenis uzkāpj līdz debesīm. Šie hormoni, kas atbild par bailēm un naidu, attiecīgi padara asinis biezākas,
lai samazinātu iespējamos zaudējumus traumu dēļ, sasprindzina muskuļus, liek sirdij sisties straujāk un dūrēm savilkties.
Viss ir lieliski, tikai problēma tā, ka tu, visticamāk, nemetīsies cīņā ar priekšnieku vai tīģeri. Un vēl viss šis nerealizētais potenciāls pagriezīsies pret tevi. Biezas asinis kopā ar palielinātu sirds ritmu noved pie augsta asinsspiediena un aizdusas. Ja bieži un tā no sirds dusmosies, tad tevi var piemeklēt agrīns infarkts.
KO DARĪT?
Ja dusmas un naids tikai pieaug, ir laba metode kā pateikt smadzenēm «katliņ, nevāries!» un apturēt adrenalīna kāpumu. Signāls «viltus trauksme» ieslēdzas ar elpošanas palīdzību: ieelpo ar vēderu, aizturi gaisu uz 5 sekundēm un lēnām izelpo. Šādi vajadzēs paelpot aptuveni 10 minūtes. Ja tevi jau kājas nes uz cīņu, neko darīt, būs jācīnās. Vai arī ir jāpiemāna smadzenes, imitējot kautiņu.
Var mežonīgi «piekaut» spilvenus vai līdz galējam variantam sasprindzināt un atslābināt visus muskuļus, kurus atceries.
AIZVAINOJUMS
Tu neticēsi, bet aizvainojums ir tas pats, kas naids. Mūsu senči neapvainojās, bet uzreiz nolika ienaidnieku pie vietas. Speciāla mehānisma šai emocijai nav, un aizvainojums nav nekas vairāk vai mazāk kā apspiests naids.
Adrenalīns ar kortizolu dejo galopā, un izeju neatrodošā agresija bloķē burtiski visas ieejas un izejas. Gremošanas sistēma nestrādā vispār, tāpēc, ka aizvainojums atņem mums apetīti un izklaidē ar aizcietējumiem vai caureju - dažādībai. Parādās arī muskuļu spriedze - še tev gan savilktās lūpas, gan kamols kaklā.
Imūnsistēma arī slīkst hormonos, bet mikrobu bars ar prieku metas uzbrukumā, jo visi aizsargi jau sen ir dezertējuši.
KO DARĪT?
Pirmkārt ir jāatbloķē saspringtie kakla un sejas muskuļi, uz kuriem adrenalīns un kortizols iedarbojas visspēcīgāk. Piemēram, var plati atvērt muti un tā paelpot 5 minūtes. Tiem, kas mīl uztura bagātinātājus, iesaka zivju eļļu, tas ātri samazina kortizola līmeni, tāpat kā melnā tēja, starp citu. Bet kafijai ir pretējs efekts, tāpēc pasēdēšana ar draudzeni pie kafijas tases un parunāšana par to, kāds viņš ir auns, nestrādā.
GREIZSIRDĪBA
Vai noskaitīji pirms miega lūgšanu, Dezdemona? Nav svarīgi, vai tava lielā mīlestība patiesi laiž pa kreisi, vai tev vienkārši ir spēcīga iztēle – greizsirdība pārvērtīs tevi nožēlojamā paranoiķī un sazvērestības teoriju fanātiķī. Smadzenēm greizsirdība ir bombardēšana ar noradrenalīnu, stresa hormoniem un agresiju. Patiesībā viņš ir labs, tikai pateicoties noradrenalīnam, jūsos parādās jūtas «Es esmu pasaules valdnieks!» un burbuļojoša pasaules iekarotāja enerģija. Taču pārāks liels noradrenalīna daudzums padara jūs par saniknotiem dzīvniekiem. Kāda tur loģika, kāds tur «Es ar čaļiem aizbraucu uz futbolu!».
No noradrenalīna gar acīm metas melns, mūs pārpilda visatļautības sajūta un atriebības alkas, bet adrenalīna, kas liktu tev baidīties par sekām, nav!
Šeit uz skatuves parādās arī vazopresīns, kurš vispār atbild par nātrija izdalīšanos caur nierēm, pašapmierinātības sajūtu un, lai cik dīvaini būtu, arī par tieksmi saglabāt uzticību savam partnerim. Taču pārāk lielās devās tas no mums pataisa lupatu lelles, kājas paliek kā no vates, skatiens bezjēdzīgs, un spēja adekvāti novērtēt apstākļus pavisam atkrīt. Hroniska greizsirdība aplaimos tevi ar depresiju un lieko svaru, izsitīs no ierindas menstruālo ciklu un var pat novest pie neauglības.
KO DARĪT?
Psihologi iesaka atcerēties visus brīžus, kad tev bija labi, jautri un baudpilni, taču bez šā nodevīgā krāpnieka. Ja trenēsies pietiekami ilgi, vazopresīna līmenis pieaugs. Bet samazināt noradrenalīnu palīdzēs garas pastaigas – šāda mērena kardioslodze, kas neietekmē elpošanu (kura jau tā ir sekla un pārāk bieža), nomierinās un samazinās tavu vēlmi mīļoto samalt miltos.
BAILES
Un atkal uz skatuves iznāk adrenalīns ar jaunu «priekšnesumu» ar nosaukumu «Bēdz!». Šoreiz tā uzdevums ir iztaisīt no tevis vieglatlētu, kas spēj aizbēgt no satracināta mamuta. Visinteresantākais notiek simpātiskajā nervu sistēmā. Vadības centrs saspiež asinsvadus, lai paceltos spiediens un tu «sapurinātos», sirds dzenā asinis ar pirmās formulas ātrumu (muskuļiem nepieciešams daudz skābekļa), āda zaudē jutīgumu, lai durstīšana kājās nenovirzītu no iecerētās bēgšanas, – tāpēc baiļu gadījumā viss paliek nejutīgs vai sastingst.
Zīlītes paplašinās, lai dotu tev iespēju labāk saskatīt pretinieku visās niansēs. Ir arī blakusefekts, tā pati simpātiskā nervu sistēma atbild par ēdiena sagremošanu. Kad tu sastingsti šausmās, arī kuņģis dara to pašu, bet zarnas, otrādi, atslābinās – mūs tāpat drīz apēdīs, kāpēc vēl sasprindzināties un kaut ko sagremot? Kurš no mums pirms eksāmeniem nav skrējis uz labierīcībām 10 reizes pēc kārtas?
Patstāvīgas bailes ir tiešais ceļš uz kuņģa čūlu, gastrītu un anoreksiju.
KO DARĪT?
Atkal: elpot un sekot līdzi tam, lai ieelpa būtu divas reizes īsāka par izelpu un elpošanā paceltos nevis krūšu daļa, bet vēders. Un, ja pietiek gribasspēka, apēdiet griķu putru un piekodiet klāt riekstus. Šajos produktos ir daudz magnija, kas bremzē uzbudinājumu un nomierina nervus.
Avots: http://www.aum.news/psikhologiya/1865-himiya-chuvstv-chto-emocii-delayut-s-nashim-telom-i-kak-ot-nih-spastis
Tulkoja Kristīne Somere
