Lielbritānijā ceturtdien izraudzīs jaunus pašvaldību pārstāvjus

Vienlaikus tiks ievēlēti astoņi mēri, tostarp sešos jaunajos apvienotajos vietējās pārvaldes apgabalos.

Šīs vēlēšanas vienlaikus tiek uzskatītas par indikatoru, kas varētu liecināt par spēku samēru starp partijām pirms 8.jūnijā gaidāmajām parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām.

Ceturtdien vajadzēja notikt arī vienām parlamenta starpvēlēšanām, kuras tika izsludinātas pēc leiboristu deputāta Džeralda Kaufmana nāves, taču pēc pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanas tās pārceltas uz jūniju.

Premjerministre Terēza Meja pagājušajā mēnesī negaidīti izsludināja parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, norādot, ka viņai nepieciešams spēcīgāks mandāts pirms uzsākt sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Tāpēc šoreiz municipālās vēlēšanas notiek brīdī, kad jau pilnā sparā sākusies kampaņa pirms vispārējām vēlēšanām, un Meja cer, ka tas ļaus konservatīvajiem nostiprināt savas pozīcijas arī pašvaldībās.

Konservatīvās partijas priekšsēdētājs Patriks Maklohlins paziņojis, ka

vēlētājiem 4.maijā ir «skaidra izvēle» starp «spēcīgu konservatīvu padomju un vēlēto mēru kompetenci, kas saglabās zemus vietējos nodokļus, nodrošinot vietējo pakalpojumu kvalitāti,» un pārējo partiju piedāvāto «haosu».

Tajā pašā laikā opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins, par spīti aptaujām, cer beidzot pierādīt, ka partija viņa vadībā tomēr dodas pareizā virzienā.

Tikmēr eiroskeptisko Apvienotās Karalistes Neatkarības partiju (UKIP) šoreiz sagaida smaga cīņa, lai nosargātu tās vietas, ko tai izdevās izcīnīt Anglijas municipālajās padomēs 2013.gadā.

Vienlaikus vēlēšanas parādīs, vai Liberāldemokrāti sākuši atgūties pēc sagrāves, ko tie cieta pirms četriem gadiem pašvaldību vēlēšanās un 2015.gada parlamenta vēlēšanās.

Savukārt Skotijā toriji vēlas atkārtot 2016.gada reģionālā parlamenta vēlēšanu rezultātus, kas tos padarīja par otru ietekmīgāko partiju provincē.

Tomēr skotu leiboristu līdere Kezija Dagdeila aicinājusi vēlētājus atbalstīt viņas vadīto partiju, lai tādējādi protestētu pret konservatīvo aizstāvēto «taupību» un Skotu Nacionālās partijas (SNP) iecerēto atkātoto neatkarības referendumu.

Tajā pašā laikā rekordlielu kandidātu skaitu izvirzījuši Skotijas «zaļie», kas šoreiz cer uz panākumiem arī ārpus lielajām pilsētām.

Šogad vēlētājiem pirmo reizi dota iespēj izraudzīties sešu apvienoto pārvaldes apgabalu mērus. Mēri tiks vēlēti Mančestras aglomerācijā, Liverpūles pilsētas reģionā, Rietummidlendā, Tīzvelijā, Rietumanglijā, kā Kembridžā un Pīterboro.

Mēri pamatā ir atbildīgi par savu reģionu ekonomisko attīstību, taču dažu pilnvarās ir arī transporta un mājokļu politikas pārzināšana.

Mēri tiešās vēlēšanās tiek vēlēti arī Donkasterā un Ziemeļtainā, kur tie uzņemas attiecīgo municipālo padomju vadību.

Lai gan šīs vēlēšanas tiek uzskatītas par nopietnu pārbaudījumu mēnesi pirms parlamenta vēlēšanām, britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC politikas analītiķis Pīters Bārnss brīdina no vēlmes to iznākumu tulkot kā tiešu parlamenta vēlēšanu rezultātu prognozi.

«Municipālo padomju vēlēšanās pat gadījumos, kad tās notiek vienā dienā ar vispārējām vēlēšanām, ļaudis balso savādāk,» atzīst Bārnss.

Viņš norāda, ka, piemēram, liberāldemokrātiem pašvaldību vēlēšanās prasti veicas labāk nekā nacionālajā līmenī. Turklāt, piebilst eksperts, līdz parlamenta vēlēšanām atlikušas vēl piecas nedēļas.

«Tādējādi, lai gan ceturtdienas naktī un piektdien pasludinātie rezultāti mums sniegs zināmu ieskatu tajā, kā varētu noritēt vispārējās vēlēšanas, tie mums nepateiks ar lielu ticamību, kāds būs rezultāts,» norāda BBC eksperts.