Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka svētdien notiekošais referendums par prezidenta pilnvaru paplašināšanu ir balsojums par Turcijas nākotni, kas «var pavērt ceļu daudz straujākai attīstībai».
Erdogans: Referendums «var pavērt ceļu daudz straujākai attīstībai»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs arī pagātnē esam rīkojuši dažus referendumus, bet šis referendums nozīmē izvēlēties pārmaiņas, pāreju uz jaunu administratīvu sistēmu Turcijas Republikā,» viņš sacījis žurnālistiem balsošanas iecirknī kādā Stambulas Āzijas daļas skolā. «Dievs dos, šovakar mūsu cilvēki iesoļos nākotnē, veikuši gaidīto izvēli.»
«Šis referendums pirmām kārtām nav parasts balsojums. Ticu, ka mūsu cilvēki pēc Dieva gribas pavērs ceļu daudz straujākai attīstībai,» izteicies prezidents, kurš uz balsošanu bija ieradies kopā ar sievu Emini, vecāko meitu Esru, znotu Beratu Albairaku, kurš ir Turcijas enerģētikas ministrs, un mazbērniem.
«Mums ir jāveic ārkārtēja izvēle, lai sasniegtu moderno civilizāciju līmeni, kā to paredzēja Mustafa Kemals,» viņš uzsvēris, pieminot modernās Turcijas pamatlicēju Mustafu Kemalu Ataturku.
Kā ziņots, Turcijā svētdien notiek referendums par prezidenta pilnvaru paplašināšanu, kura iznākums var mainīt valsts politisko sistēmu uz vairākām desmitgadēm, kā arī noteikt Ankaras turpmākās attiecības ar Rietumiem.
Erdogana režīma pretinieki brīdinājuši, ka konstitūcijas grozījumi, kas paredz atteikšanos no prezidentālas republikas un pāreju uz prezidentālu valsti, pavērs ceļu viena cilvēka autoritārās varas nostiprināšanai un ļaus Erdogana demontēt Ataturka iedibināto sekulāro valsts iekārtu.
Savukārt reformu atbalstītāji apgalvo, ka pāreja uz prezidentālo sistēmu, kas paredz premjerministra posteņa likvidēšanu, apvienojot valdības vadītāja un prezidenta amatus, ļaušot nākotnē izvairīties no tādām politiskām krīzēm, kādas Turciju vajāja pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, pirms pie varas nāca Erdogana dibinātā Taisnīguma un attīstības partija (AKP), kas tika izveidota uz aizliegtās islāmistu kustības bāzes.