Ar ko nodarbojas un pēc kā ilgojas Latvijas vēstnieks Uzbekistānā?

Viktorija Puškele, rus.tvnet.lv
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TVNET

Edgars Bondars ir Latvijas vēstnieks Uzbekistānā vairāk nekā trīs gadus. Viņš ir pārliecināts, ka attiecības ar Austrumiem ir delikāta tēma. Tomēr par spīti visām mūsu tautu fundamentālajām atšķirībām un pārsteigumiem, kurus mums – viegli noslēgtajiem eiropiešiem – sagādā šī viesmīlīgā valsts, mums, latviešiem un uzbekiem, ir ne tikai kopīga vēsture, bet arī kopīga nākotne.

Jūs Uzbekistānā pārstāvat Latviju un dzīvojat šeit jau trīsarpus gadus. Pa šo laiku, visticamāk, būsiet iedzīvojies vietējā kultūrā un izmainījis savu dzīvesveidu. Kā šī valsts jūs ir ietekmējusi?

Uzbekistāna ir brīnišķīga valsts! Šeit dzīvo strādīgi un viesmīlīgi ļaudis. Visi mani iespaidi ir ļoti pozitīvi. Taču man, kā jau ikvienam eiropietim, nācās pierast.

Neparasti pārsteigumi un negaidītas situācijas gadās bieži. Taču tā ir ļoti pozitīva pieredze – palūkoties uz lietām nedaudz no cita skatupunkta. Ja vēlaties to iemācīties, tad jādodas padzīvot Austrumos.

Folklora, kultūra, vēsture, tradīcijas ir ļoti interesantas. Katrā valsts reģionā ir savi tautastērpi. Ar to viņi ļoti lepojas! Esmu nonācis pie secinājuma, ka latviešiem un uzbekiem ir vienojošs elements – dodoties uz ārzemēm, gan latvieši, gan uzbeki kā suvenīru ved maizi.

Mēs vedam rupjmaizi, bet viņi savus tradicionālos plācenīšus.

Pats galvenais ir tas, ka vietējie ar lielu interesi izturas pret latviešu kultūras pasākumiem, lekcijām un semināriem. Viņi ļoti uzmanīgi klausās un uzdod jautājumus. Interesējas par to, kā mēs dzīvojam, par procesiem mūsu valstī. Es domāju, ka šis ir gadījums, kad komunikācija ar cilvēkiem vienkāršā cilvēciskā ikdienas līmenī var veicināt aktīvu abu valstu sadarbību.

Cik man ir zināms, tad Uzbekistānas valdība šobrīd aktīvi strādā pie tūristu piesaistes. Vai jums ir kādi ieteikumi?

Jā, nudien, pēdējā laikā tūrismam šeit tiek veltīta liela uzmanība. Un ne velti, jo Uzbekistāna ir brīnišķīga valsts, kur var ieraudzīt to, kā nav nekur citur pasaulē.

Tūrisma attīstība ir komplekss pasākums. Uzskatu, ka, pirmkārt, nepieciešams pārskatīt vīzu režīmu.

Tūristu plūsmu ietekmē arī reģistrācija. Tiem, kuri ir pieraduši ceļot Šengenas zonā, tas nav ierasts process. Domāju, ka attīstot tūrismu, vispirms nepieciešams izdarīt visu iespējamo, lai šeit atbraukušie justos brīvi un netērētu laiku reģistrācijas noformēšanai.

Jūs esat galvenais mūsu valsts pārstāvis Uzbekistānā. Ko Latvija dara, lai apvienotu šīs divas tautas?

Es redzu, ka viss, ko mēs darām, jau nes pozitīvu rezultātu. Mēs rīkojam seminārus, meistarklases, sadarbojamies ar dažādām kompānijām, atklājam savu pieredzi, kādās sfērās nepieciešams būt elastīgākiem. Domāju, ka mana misija šeit ir maksimāli atbalstīt starptautiskās attiecības un savstarpēju attīstību.

Jūs sakāt, ka iesākumā bijuši daudz pārsteigumu. Un pat tagad pēc šiem trim gadiem vienalga neesat vienmēr gatavs pārsteigumiem. Minēsiet kādu piemēru?

Atceros, ka neilgi pēc ierašanās es vietējā tējnīcā pasūtīju tēju. Mani pārsteidza, ka šeit melno tēju noteikti pasniedz ar cukuru un citronu. Tēja man ir vienkārši tēja, bet šeit to pasniedz ar cukuru un citronu. Citādāk vietējie to nemaz neuztver.

Vai svešumā jums pietrūkst kaut kā ierasta no Latvijas?

Patiesībā es nevaru teikt, ka man ļoti kaut kā pietrūktu.

Tiesa, reizēm es ilgojos pēc mūsu melnās rupjmaizes.

Visādi citādi – šeit ir viss, kas man nepieciešams. Turklāt Uzbekistānā ir lieliski augļi un dārzeņi, kuri ir pieejami visu gadu.

Edgars Bondars TVNET pastāstīja par Latvijas un Uzbekistānas sadarbības perspektīvām, starptautisko attiecību attīstību dažādās sfērās un Starptautisko džeza festivālu, kas norisinās ar Latvijas Vēstniecības un uzņēmuma «Pro Logistic Services» atbalstu. Par to varēsiet lasīt nākamajās publikācijās.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu