Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Iveta Grigule (ZZS) nolēmusi izstāties no Latvijas Zemnieku savienības (LZS). Sīkākus komentārus politiķe sola sniegt rīt, piebilstot, ka izstāšanās varbūt uzlabos partijas reitingus. LZS vadītājs Augusts Brigmanis par Grigules lēmumu ticis informēts ar īsziņu un ir «noguris no visas šīs lietas».
(Pievienota 4.rindkopa.)
«Uzrakstīju iesniegumu par izstāšanos no LZS biedru rindām,» aģentūrai LETA šovakar pavēstīja Grigule.
Sīkāku informāciju politiķe šovakar nevēlējās sniegt, solot komentēt savu lēmumu rītdien. Aģentūrai LETA Grigule vien piebilda, ka varbūt viņas izstāšanās no partijas uzlabos LZS un, iespējams, arī valdības reitingus.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Panorāma» Grigule pauda, ka viņa tikusi iepazīstināta ar jaunākajām sociālajām aptaujām, kurās bijis redzams Zaļo un zemnieku savienības, tostarp LZS, kā arī valdības darba reitingu kritums. «Man negribas stāvēt nevienam ceļā - ja esmu iemesls reitingu kritumam, tad ceru, ka šis solis ļaus atgūt līdzšinējās pozīcijas,» pauda Grigule. Jautāta, vai viņa tiešām uzskata, ka ir vainojama pie reitingu krituma, politiķe aicināja sagaidīt reitingu rezultātus pēc pāris mēnešiem.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja LZS vadītājs Augusts Brigmanis, viņš no Grigules saņēmis īsziņu, kurā politiķe informējusi, ka savu iesniegumu par izstāšanos no LZS nosūtījusi partijas ģenerālsekretāram Artūram Graudiņam.
Jautāts, kā vērtē šādu EP deputātes rīcību, ņemot vērā izveidojušos situāciju pēc skandalozā EP balsojuma, Brigmanis aģentūrai LETA atzina, ka ir «noguris no visas šīs lietas» un patlaban nevēlas to komentēt.
Brigmanis papildināja, ka šodien, pirms Grigules iesnieguma saņemšanas, notika partijas valdes sēde, kurā tika runāts par politiķes nākotni LZS rindās.
Nākamā partijas valdes sēde notiks 17.februārī, kad būs jāapstiprina Grigules izstāšanās no LZS, pastāstīja Brigmanis.
Kā ziņots,
pērn rudenī Grigule kopā ar politiķiem Andreju Mamikinu (S) un Tatjanu Ždanoku nobalsoja pret EP pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu.
Minētais balsojums izraisīja viņas partijas biedru sašutumu, taču Grigule savas rīcības motīvus ilgstoši nepaskaidroja. LZS valde Grigules skaidrojumu uzklausīja vien šā gada janvārī. Pēc politiķes iztaujāšanas partijas vadība viņai norādīja uz nepietiekamu skaidrojumu sniegšanu sabiedrībai.
Arī LZS Rīgas Jaunā nodaļa pieņēma zināšanai Grigules skaidrojumu, nolemjot nekādas sankcijas viņai nepiemērot. LZS nodaļa gan Grigulei izteica kritiku par tās neinformēšanu. Nodaļas vadītājs Valdis Veinbergs sarunā ar mediju pārstāvjiem uzsvēra, ka, kamēr viņš ieņems šo amatu, tikmēr politiķe paliks politiskā spēka biedre.
LZS vadītājs Brigmanis gan pauda uzskatu, ka Grigulei vajadzētu izstāties no partijas. Politiķes rīcība neliecina, ka viņai būtu vieta partijā, iepriekš Latvijas Televīzijai sacīja Brigmanis, apliecinot, ka pats telefoniski aicinājis Griguli izstāties no LZS.
Savukārt pati Grigule iepriekš sacīja, ka
esot saņēmusi nedalītu atbalstu un neizvērtēs iespēju izstāties no partijas,
kā to piedāvājis Latvijas Zemnieku savienības (LZS) vadītājs Augusts Brigmanis.
Grigule apliecināja, ka esot runājusi ar Brigmani, kurš vaicājis, vai Eiroparlamenta deputātei neesot «par traku, par grūtu, vai labāk nebūtu izstāties un būtu mierīgāk». Tomēr, kā tolaik izteicās Grigule, viņa nejūtoties nogurusi un neizvērtēs iespēju izstāties no partijas.
«Man vēl ir spars aizstāvēt tās lietas, kas svarīgas vēlētājiem un Latvijas iedzīvotājiem,» viņa klāstīja.
Kā izteicās politiķe, viņa sapratusi, ka uzkāpusi uz tāda ceļa, kur daudziem traucējot. «Bet es no šī ceļa nenokāpšu, tas man tikai dod motivāciju un vēl lielāku iekšējo spītu,» iepriekš sacīja politiķe.
