Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ārlietu ministra plānotājs un ordenis Obamam - deputāti diskutē par Latvijas ārpolitiku

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs FOTO: Saeimas kanceleja

Ceturtdien Saeimā norisinājās ikgadējās ārpolitikas debates, kuru laikā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Latvijas parlamentāriešus iepazīstināja ar paveikto un iecerēto starptautiskajā politikā. Pēc ziņojuma uzklausīšanas deputāti Latvijas ārlietu resoram pārmeta nespēju aizstāvēt nacionālās intereses starptautiskā līmenī, rosināja piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni bijušajam ASV prezidentam Barakam Obamam un vest pie prāta kolēģus Eiropā.

Par tradīciju Latvijas poliskajā dzīvē jau ir kļuvušas ikgadējās janvāra ārpolitikas debates Saeimā, kuru laikā ārlietu ministrs parlamentāriešus iepazīstina ar paveikto aizvadītajā gadā un iecerēto šogad. Tāpat ministrs uzklausa deputātu jautājumus un sniedz atbildes uz tiem. Ārpolitikas debates katru gadu notiek aptuveni vienā laikā ar Latvijas starptautiskās atzīšanas de iure gadadienu.

Ceturtdien Rinkēvičs parlamentāriešiem norādīja, ka aizvadītais gads starptautiskajās attiecībās bijis tāds, kurā gan Eiropa, gan pasaule turpināja saskarties ar nestabilitāti nesošiem izaicinājumiem - teroristu uzbrukumi, politiskās izmaiņas ASV un Lielbritānijas referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības. Tāpat mieru un stabilitāti pērn Eiropā izaicināja Krievija, kas turpināja starptautisko tiesību normu un principu pārkāpšanu, militārā spēka un hibrīdkara elementu izmantošanu.

Ministra ziņojumā arī teikts, ka 2017. gadā Latvijas ārpolitikas prioritātes būs šādas: 1) stiprināt valsts ārējo drošību ciešā sadarbībā ar sabiedrotajiem NATO un partneriem Eiropā; 2) aktīvi iesaistīties efektīvas, vienotas un drošas Eiropas Savienības veidošanā; 3) turpināt veicināt stabilitāti un attīstību ES austrumu un dienvidu kaimiņu reģionos; 4) sekmēt Latvijas uzņēmumu iespējas eksporta tirgos un veicināt investīciju piesaisti; 5) atbalstīt un uzturēt ciešu saikni ar tautiešiem ārzemēs.

«Saskaņa»: ārlietas nav nekas nesaprotams

Debatējot par Rinkēviča ziņojumu, «Saskaņa» Saeimas frakcijas deputāts Sergejs Potapkins uzsvēra, ka ārlietas nav nekas nesaprotams, taču Ārlietu ministrija nav devusi nekādu skaidrojumu tam, kas šobrīd notiek pasaulē un kāda ir Latvijas loma tajā. Kamēr citas valstis savas iekšējās intereses izvirzot par prioritārām, Latvija kārtīgi pildot Eiropas Savienības uzstādījumus ikvienā jautājumā. Tāpat deputāts aicināja Rinkēviču sniegt skaidrojumus, kādus tieši ieguvumus Latvijai ir devusi Eiropas Savienība.

Politiķis pievērsās arī ASV ārpolitikai, norādot, ka lielvalsts, visticamāk, gribēs vienoties ar visiem, tostarp arī ar Krieviju.

«Kādēļ ASV gribēs vienoties? Pieņemsim, ka Krievijas hakeri ir būtiski ietekmējuši ASV vēlēšanas. Tas parāda visai pasaulei, ka krievi ir iemācījušies darīt to, ko ASV piekopj jau sen «maidanos» un citās revolūcijās. Būsim godīgi, reti kad tās notiek bez ASV specdienestu iejaukšanās. Notikumi ap ASV vēlēšanām ļauj secināt – ja krievi ir iemācījušies, tad arī citi mācēs. Nebija nekāda skāde, kad bija viens žandarms, tagad tie būs vairāk,» skaidroja deputāts.

Viņš arī aicināja atturēties no pārlieku asas retorikas jebkurā virzienā, jo nekad nevarot skaidri zināt, ar ko vēl kādreiz nāksies sadarboties.

Runājot par «Saskaņas» pausto kritiku, Rinkēvičs atzina, ka viņu vairs nepārsteidz tādi apgalvojumi, ka Latvija ir gandrīz tā, kas «izraisījusi Krimas okupāciju, uztaisījusi nelielu kariņu Ukrainā un sākusi visas turbulences». Ministrs norādīja, ka nevienā brīdī nav sadzirdējis, ka «Saskaņas» pārstāvji nosodītu Krimas pretlikumīgo okupāciju un Krievijas agresiju.

Sudrabai šķiet, ka ir ļoti maz cerību

Kritiskus vārdus ministra ziņojumam veltīja partijas «No sirds Latvijai» priekšsēdētāja Inguna Sudraba, kura stāstīja, ka viņu pārņēmusi dziļa vilšanās, to lasot. Sudraba pauda, ka tas bijis nevis ārlietu ministra ziņojums, bet gan ministra plānotājs.

«Tas ir pārstāsts par to, kādas darbības ir sarakstītas ministra plānotājā – kurp lidoja un kurp plāno lidot, ar ko satikās un ar ko vēl plānots satikties. Vai ministram ir jāiesniedz Saeimā savs plānotājs? Vai tomēr būtu jāsniedz vērtējums, jāinformē par sasniegtajiem konkrētiem rezultātiem un kā tie ietekmē izvirzītos valdības mērķus,» vaicāja deputāte.

Sudraba arī pauda, ka līdz šim neviens nav definējis Latvijas nacionālās intereses un tādēļ nav iespējams runāt par valsts ārpolitiku. Ministra «plānotājā» esot vien rakstīts - «kurp mūsu draugi mūs aicina, turp mēs ejam, ko mūsu draugi saka – to bez pārdomām darām!».

Politiķe vērsa uzmanību uz to, ka mēs dzīvojam īpaši turbulentā pasaulē, kas kļuvusi vēl trauslāka un neskaidrāka, par piemēru minot Lielbritānijas referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības un ASV prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Donalds Tramps. «Diemžēl ārlietu ministra ziņojums skaidri norāda uz to, ka ir ļoti maz cerību, ka tuvākajā nākotnē šī turbulence pasaulē mazināsies,» sacīja Sudraba.

Atbildot uz Sudrabas izteikumiem, ārlietu ministrs pavēstīja, ka «ar šausmām un izmisumu konstatējis» - Sudraba, skatoties Ārlietu ministrijas mājaslapu, sajaukusi viņa ziņojumu ar darba kalendāru. Taču viņš esot gatavs nosūtīt deputātei atsevišķu dokumentu un arī turpināt diskusiju, jo Sudrabas «uzruna ir bijusi labāka nekā divus iepriekšējos gadus».

Lejiņš rosina Obamam piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni

«Vienotības» Saeimas frakcijas deputāts Atis Lejiņš savukārt dalījās pārdomās par Krievijas agresiju un nepieciešamību ciešāk sadarboties NATO ietvaros, kā arī palielināt izdevumus aizsardzībai, pārsniedzot 2% no IKP. Deputāts vērsa uzmanību uz to, ka vairākas NATO valstis ir nolēmušas atvēlēt lielāku finansējumu aizsardzībai, par ko labi informēts esot arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. «[Viņš] to labi zina, un viņš sāk uztraukties.»

Lejiņš stāstīja arī par militārām mācībām Somijā, kurās piedalījušies ASV desantnieki. Politiķis uzsvēra, ka Somijā tās pilsētas mērs, kurā notika mācības, nepauda neapmierinātību, savukārt Latvijā Rēzeknes pašvaldības vadītājs ASV laikrakstiem stāstījis par savu uztraukumu saistībā ar NATO mācībām.

«Ciešāka Ziemeļvalstu sadarbība starp tām valstīm, kuras jau ir NATO, un tām, kuras vēl nav, ir ASV un Baraka Obamas nopelns. Tāpēc ierosinu: vai nebūtu arī mums jāpiešķir bijušajam ASV prezidentam Barakam Obamam mūsu valsts augstāko apbalvojumu – Trīszvaigžņu ordeni?» vaicāja Lejiņš.

Dombrava aicina vest pie prāta Eiropas kolēģus

Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava tikmēr deputātiem atgādināja par teroraktiem Eiropā, kurus sarīkojuši imigranti. «Ir jāatzīst, ka līdz šim pieņemtie lēmumi ir bijuši kļūdaini, tai skaitā pieņemtais lēmums par 776 patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā. Saeimai un Ministru kabinetam būtu jāmaina valsts politika šajā jautājumā un jācenšas to mainīt arī kopējā Eiropas Savienības kontekstā,» uzsvēra Dombrava.

Satraukumu deputāts pauda arī par iespēju, ka šā gada laikā vairākās Eiropas valstīs pie varas var nonākt prokrieviski spēki. Tieši tāpēc īpaši nozīmīga kļūs Baltijas valstu spēja veidot ciešu sadarbību ar ASV, Kanādu, Ziemeļeiropas valstīm, tostarp Lielbritāniju un Baltijas - Melnās jūras valstīm. Dombrava pauda uzskatu, ka šāda sadarbība neitralizēs Krievijas radīto apdraudējumu.

Vienlaikus deputāts atzina, ka «pēdējo divu gadu laikā Ārlietu ministrija ir atjaunojusi saikni ar realitāti» un ir izdarījusi ļoti daudz, lai stiprinātu Latvijas ārējo drošību, kā arī spējusi skaidri pateikt, ka Eiropas Savienībai jābūt suverēnai nacionālu valstu savienībai. Deputāts gaida, ka arī turpmāk ministrija spēs mainīt savu attieksmi un «vest pie prāta» Eiropas kolēģus, ka migrācijas problēmai ir jārod cits risinājums.

Uz augšu
Back