PSRS līderis un viens no komunisma spilgtākajiem simboliem, Josifs Staļins 1878. gadā dzima tagadējā Gruzijas teritorijā, Gori pilsētā. Staļins bija personība, kuras vadībā PSRS notika masu represijas, cilvēki mira un cieta darba nometnēs, valdīja bads un cita veida šausmas. Tomēr Gruzijā ir daudz cilvēku, kuri nežēlīgo diktatoru atceras un idealizē. Viņu skaits gan ar katru gadu sarūk, raksta «Reuters».
Gruzija 1991. gadā pēc PSRS sabrukšanas ieguva neatkarību. Gadu gaitā valstī nojaukti daudzi PSRS laika memoriāli Staļinam. 2010. gadā Staļina statuja tika aizvākta arī no dzimtās pilsētas centrālā laukuma. Taču Gruzijā viņam joprojām ir savi atbalstītāji, kuri viņu atceras par viņa lomu PSRS industrializācijā un stāšanos pretī nacistiskajai Vācijai II pasaules kara laikā.
«Diemžēl Staļins mūsdienās vairs nav populārs. Cilvēki viņu nerespektē. Tikai mēs, Komunistiskās partijas biedri, viņu cienām,» «Reuters» stāsta pensionējies būvstrādnieks Vasilijs. 70 gadus vecais vīrs reportieriem labprāt izrāda savu māju, kur goda vietā novietota milzīga glezna - Staļina portrets.
«Es vienmēr cenšos apmeklēt Staļina dzimšanas dienas svinību pasākumus Gori. Diemžēl daudzi cilvēki nevēlas tajās piedalīties, kaut gan dzīvo netālu no svinību vietas. Viņi uz mums vien mēdz skatīties caur logiem,» viņš piebilst.
«Viņš rūpējās par cilvēkiem. Viņš ir ļoti populārs veco cilvēku vidū, tāpēc ka dzīve viņa varas laikā bija labāka, bija zemākas cenas un augstākas algas. Bet jaunie cilvēki jau par to neko nezina,» saka kāds cits «Staļina fanu kluba» biedrs, 86 gadus vecais inženieris Gurams Kardanakšvili.
«Esmu viņa fans jau no bērnības. Lai svinētu viņa dzimšanas dienu, es katru gadu dodos uz viņa dzimto pilsētu Gori,» neparastās tradīcijas «Reuters» atklāj 82 gadus vecais dzelzceļa darbinieks Suliko Berdzenišvili. «Es par Staļinu fanoju visu savu dzīvi, taču bija brīdis, kad gandrīz pārdomāju. Tas bija pēc PSRS Komunistiskās partijas kongresa, kad Nikita Hruščovs nosodīja Josifa Staļina personības kultu un diktatūru. Bet vēlāk es sapratu, ka viņiem nebija taisnība.»
Cilvēki Gruzijā, kas Staļinu piemin ar labu vārdu, ir kļuvuši par savdabīgiem kolekcionāriem. «Man ir Staļina portreti, grāmatas par viņu, suvenīri. Daļu es nopirku, daļa man tikusi iedota. Mani radinieki un draugi zina par manu aizraušanos un bieži man dāvina ar viņa personību saistītus priekšmetus,» atklāj 77 gadus vecais Tsitsino Tsintadze, kurš ir pensionējies bibliotekārs.
Daudzi vecāka gadagājuma cilvēki Gruzijā PSRS laikus atceras kā labu laiku, kad varēja saņemt gana lielu algu. Dzīve, viņuprāt, tad bijusi krietni vieglāka. «Staļins rūpējās par cilvēkiem. Viņa varas laikā nebija bezdarba. Mums bija bezmaksas izglītība un veselības aprūpe. Viņš bija lielisks cilvēks,» saka kāds cits viņa atbalstītājs, pensionējies šoferis, 86 gadus vecais Ušangi Davitašvili.
Pēc Krievijas militāras agresijas pret Gruziju 2008. gadā Gruzijas Abhāzijas un Dienvidosetijas reģioni pasludinājuši pašnoteikšanos. Pēc PSRS sabrukuma un šiem notikumiem Gruzijas un Krievijas attiecības piedzīvo pamatīgu krīzi. Tomēr vecāka gadagājuma cilvēku vidū ir daudz tādu, kuri naidošanos ar Krieviju neatbalsta.
Staļina dzimtajā pilsētā Gori joprojām ir jūtama viņa klātbūtne: veikalu plauktos ir daudz grāmatu par viņu, ielās redzami viņa plakāti, publiskās vietās mēdz būt izstādītas gleznas ar viņa attēlu. Vietējie mēdz aizmirst šausmas, kas viņa laikā notika darba nometnēs. Aizmirst to, ka daudzviet valdīja izmisums un bads. «Katru rītu es ieeju istabā un pasaku Staļinam labrīt. Es pieminu arī viņa dzimšanas dienu vai nāves gadadienu. Manā mājā ir viņa portreti, daudz grāmatu par viņu, veci laikraksti, suvenīri. Daudzas lietas esmu pircis pats, citas ir dāvanas, un vēl citas ir atrastas atkritumos,» atklāj 73 gadus vecā Nazi Stefanišvili.
Gruzijas Komunistiskās partijas pārstāvji nevēlas atklāt, cik daudz cilvēku ir viņu rindās. «Diemžēl jaunie cilvēki mūsu partijai pievienoties negrib, tāpēc vairums biedru ir gados veci cilvēki,» stāsta 77 gadus vecais Jiuli Sikmašvili. Gruzijā ir vairākas partijas, kuru biedri sevi dēvē par komunistiem, tomēr lielu vēlētāju popularitāti tās nebauda.
PSRS laiku idealizēšana Gruzijā gadu gaitā kļuvusi grūtāka. Saskaņā ar 2011. gadā pieņemtu likumu Gruzijā tika nojaukta virkne PSRS laika pieminekļu un simbolu, tika pārdēvētas ielas. «Tas, kas daudziem cilvēkiem ir Jēzus Kristus, tas man ir Josifs Staļins,» jauno realitāti pieņemt nevēlas 78 gadus vecais Šalva Didebašvili, pensionējies būvstrādnieks.
Staļina un PSRS laiku idealizētāji arvien noveco, un atbalstītāju kļūst arvien mazāk. Tomēr pastāv izņēmumi arī gados jaunāku cilvēku vidū. «Mans tēvs bija partijas priekšsēdētājs vienā no PSRS laiku Gruzijas reģioniem, un viņš man no bērnības iemācīja mīlēt Staļinu. Par savu bērnību padomju laikos es stāstu arī saviem bērniem. Stāstu to, cik mana dzīve bija laba, cik laimīga biju Padomju Savienībā. Maniem bērniem veidojas savs viedoklis, tomēr pagaidām vēl viņi man piekrīt,» stāsta 40 gadus vecā Natālija Babunašvili, māte - bezdarbniece no Tbilisi.
