Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/09/8507985t1h3438.jpg)
Latvijas vērtību iekļaušana UNESCO sarakstos ceļ nacionālo pašapziņu, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.
Patlaban nacionāla un starptautiska līmeņa UNESCO sarakstos un reģistros ir iekļautas 14 Latvijas vērtības, kas vairo mūsu valsts atpazīstamību pasaulē. To vidū ir Rīgas vēsturiskais centrs, «Baltijas ceļš» - cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības, Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcija, suitu kultūrtelpa, Dainu skapis un vairākas citas mūsu kultūras vērtības.
25 gadu laikā Latvija no starptautiskās palīdzības saņēmējvalsts ir kļuvusi par donorvalsti, kas dalās savā ekspertīzē un pieredzē, kā arī iesaistās starptautisku pasākumu un aktivitāšu rīkošanā, lai kopā ar pārējām UNESCO dalībvalstīm veicinātu pieredzes un zināšanu apmaiņu globālu izaicinājumu risināšanā, apgalvoja Moļņika.
UNESCO darbības galvenās jomas Latvijā ir kultūras, dabas, nemateriālā un dokumentārā kultūras mantojuma saglabāšana, inovatīvu sadarbības tīklu attīstīšana un koordinēšana, zināšanu sabiedrības veicināšana un zināšanu mobilizēšana, izglītības pieejamības un kvalitātes veicināšana, stiprinot mūžizglītības, iekļaujošās izglītības un ilgtspējības principus un vērtības izglītībā.
Runājot par darba rezultātiem, Moļņika sacīja, ka ir lietas, kuras var izmērīt, piemēram, Latvijā ir ratificētas 13 UNESCO konvencijas, kas ir saistītas ar kultūras mantojuma aizsardzību un saglabāšanu, kā arī ar izglītību. Nesen Saeimā tika pieņemts Nemateriālās kultūras mantojuma likums, kas ir uzskatāms par Latvijas mājasdarbu UNESCO, teica Moļņika.
Savukārt citi darba rezultāti neesot tik vienkārši izmērāmi. Pēc Moļņikas domām, Latvijas lielākais ieguvums no UNESCO ir izpratnes veidošana, ka izglītība, kultūra un zinātne ir tas pamata spēks, kā mēs pasaulē varam runāt par miera stiprināšanu un nodrošināšanu, par starpkultūru dialogu, par lietām un konceptiem.
Pēdējā laikā ļoti veiksmīga esot izvērtusies Latvijas sadarbība ar UNESCO informācijas un komunikāciju tehnoloģijas jomā. Šogad jūnijā Latvijā notika plaša informācijpratības un medijpratības konference, kuru organizēja Latvijas valdība kopā ar UNESCO, savukārt 2015.gadā Latvijā tika rīkota Pasaules preses brīvības dienai veltīta konference, uz kuru ieradās eksperti no vairāk nekā 100 valstīm.
«Ja runājam par ieguvumiem kultūrā, jāatzīmē Latvijas kultūras vērtības, kas ir ierakstītas starptautiskajos un nacionālajos sarakstos, piemēram, UNESCO pasaules mantojuma sarakstā ir iekļauti Rīgas vēsturiskais centrs un Strūves ģeodēziskā loka punkti Jēkabpilī un Ziestu kalnā. Gribu uzsvērt, ka liels ieguvums ir arī UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālā saraksta izveide, kurā ir iekļauti Daugavas loki, Grobiņas arheoloģiskais ansamblis, Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā. Nākotnē tās varētu tikt nominētas iekļaušanai arī Pasaules mantojuma sarakstā,» sacīja Moļņika.
Latvijas ieguvums no dalības UNESCO esot arī «lietu sakārtotība un prioritāšu noteikšana». «Mēs paši uztaisām «inventarizāciju», lai saprastu, par kurām kultūras vērtībām ir vērts iestāties pasaules mērogā. Skatoties, kā tas notiek pasaulē, var runāt par savstarpēju salīdzināšanu, tā ir iespēja skatīties uz sevi caur pasaules prizmu. Ļoti nozīmīga ir kopienas iesaiste kultūras mantojuma tālāknodošanā, jo svarīgi ir ne tikai saglabāt un aizsargāt, bet arī nodot tās tālāk nākamajām paaudzēm,» uzsvēra UNESCO LNK ģenerālsekretāre.