Šonedēļ būs zināms, kurš cilvēks nākamos četrus gadus vadīs ASV. Amerikā dzīvojošie latvieši novērojuši, ka daļa balsstiesīgo sliecas atbalstīt Demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni, jo ir gatavi vēlēt par jebko citu, lai tikai Republikāņu kandidāts Donalds Tramps nekļūtu prezidents. Vienlaikus novērots, ka Trampa atbalstītāji ir gatavi stāvēt milzīgās rindās, lai vaigā redzētu savu līderi.
ASV dzīvojošie latvieši nobažījušies par Trampa ļaunumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Balsos par mazāko ļaunumu
Sarmai Ginterei šis ir otrais gads Ņujorkā, viņa studē maģistrantūrā Ņujorkas universitātē. Viņa uzsver, ka Ņujorka ļoti atšķiras no pārējās Amerikas: «Te ir daudz vairāk cilvēku no dažādām rasēm, identitātēm, orientācijām un lielāka kultūras dzīve nekā citur ASV.»
Viņa norāda, ka šīs ir pirmās vēlēšanas, kad abi kandidāti ir tik ļoti nepopulāri,
un to ļoti var just kopējā atmosfērā un diskusijās. Bieži vien cilvēki saka, ka balsos par, viņuprāt, mazāko ļaunumu – daudz retāk nekā citās vēlēšanās nākas sastapt kādu, kas tiešām «degtu» par vienu vai otru kandidātu. Diemžēl daudzi arī atzīst, ka nebalsos vispār, jo uzskata abas izvēles par vienādi sliktām.
Ņujorkas universitātē ļoti varējis just studentu atbalstu Bernijam Sandersam. «Es teiktu, ka tagad pārsvarā studenti atbalsta Klintoni, bet nejūtu to pašu degsmi studentu starpā, kas valdīja, kad Sanderss kandidēja pret Klintoni,» Gintere pauž.
Gan pasniedzēji, gan studenti bieži pauž bailes par Trampu kā prezidentu – reti kurš publiski izsaka atbalstu Trampam.
«Ņujorkas vidē, kurā apgrozos, reti kad kāds publiski atzīst, ka atbalsta Trampu. Bet tas nenozīmē, ka Trampa atbalstītāju Ņujorkā nav, - ir, un viņu starpā ir arī intelektuāli cilvēki, bet retāk nekā citās vēlēšanās viņi šo nostāju publiski pauž.»
Tramps par prezidentu
Gintere vērš uzmanību, ka pēdējās nedēļas laikā daudz vairāk tiek runāts par to, ka Tramps varētu kļūt par ASV prezidentu. Nesen atsāktā izmeklēšana par Klintones e-pastiem ļoti kaitējusi viņas reitingiem un, iespējams, varētu būt izšķiroša vēlēšanu iznākumam.
«Esmu dzirdējusi vairākus viedokļus – daži ir pārliecināti, ka Trampam ir lielas izredzes, kamēr citi uzskata, ka noteikti Klintone uzvarēs. Jebkurā gadījumā man ir radies priekšstats, ka rezultāti būs ļoti tuvi.
Ņemot vērā kandidātu atšķirības, es paredzu, ka neatkarīgi no rezultāta ASV būs protesti pēc vēlēšanām.
Visdrīzāk šie protesti būs vēl lielāki, ja ievēlēs Klintoni, – kad Tramps reitingos pamatīgi zaudēja, viņš sāka runāt par to, ka vēlēšanas nebūs godīgas.
Šāda retorika ir ļoti bīstama demokrātiskā valstī. Klintone ir atzinusi, ka zaudējuma gadījumā viņa pieņems rezultātu un cilvēku pausto gribu. Ja Tramps zaudējot turpinās teikt, ka vēlēšanas nav notikušas godīgi, tad vairākās vietās varētu izcelties nemieri. Vislabākajā gadījumā viņš arī atzīs zaudējumu un pieņems rezultātus, bet viņa iepriekšējie komentāri tāpat jau ir «uzņēmuši spārnus» un varētu veicināt nemierus,» Gintere pieļauj.
Par ko balsotu?
Ja varētu piedalīties ASV vēlēšanās, tad latviete noteikti balsotu par Klintoni. «Pirmkārt, uzskatu, ka viņai ir milzīga pieredze kā senatorei un kā ASV valsts sekretāre viņa ir ļoti kvalificēta šim darbam. Otrkārt, uzskatu, ka Tramps kā prezidents radītu milzīgu plaisu ASV sabiedrībā. Viņa retorika pret islāmu un imigrantiem veicinātu naidu un rasisma pieaugumu. Un, protams, man kā sievietei ir nepieņemami viņa seksistiskie komentāri un attieksme pret sievietēm, kuru viņš paudis visas dzīves garumā.
Taču galvenokārt ceru, ka Trampu neievēlēs tieši Latvijas dēļ. Viņš publiski ir paudis šaubas par NATO valstu aizsardzību. Papildus viņš ir publiski slavējis Vladimiru Putinu un Putins viņu –
viss norāda uz to, ka Latvijas drošībai Tramps būtu visļaunākais variants.
Tikmēr Klintone debatēs vairākkārt uzsvēra, ka turpinās atbalstīt NATO dalībvalstis un nepieciešamības gadījumā militāri aizstāvēt. Līdz ar to, pat ja aizmirstu visus pārējos apsvērumus, kā latviete nespētu atbalstīt Trampa kandidatūru un ļoti ceru, ka viņš nekļūs par ASV prezidentu.»
Izšķirošs gads Amerikai
Anete Rožukalne iepriekš studēja Latvijas Universitātē, bet, pateicoties doktores Ainas Galējas piešķirtajai stipendijai, viņai ir unikāla iespēja gadu studēt Amerikas Savienotajās Valstīs University of Wisconsin Eau Claire. Šobrīd viņa dzīvo mazā pilsētiņā Viskonsinas štatā. Oklēra esot vieta, kur var sastapt ne tikai studentus, bet arī ģimenes un vecāka gadu gājuma cilvēkus. Šobrīd vēl varot baudīt zelta rudeni, tur esot silti un skaisti – zaķēni un vāveres skraidot pa čabošajām lapām.
«Šis gads Amerikai viennozīmīgi ir ļoti svarīgs un izšķirošs – prezidenta vēlēšanas neļauj par sevi aizmirst ne mirkli, atverot kādu ziņu portālu – atkal kāds jauns pavērsiens kandidātu vēlēšanu kampaņās, intervijās vai kādā citā notikumā.
Amerikānis ir lepns par savām izvēlēm un ļauj tās manīt arī visai sabiedrībai
– šeit cilvēkiem nav žogu, kas ielenktu mājas teritoriju un ļautu patverties no pārējās pasaules, tā vietā var redzēt svaigi pļautus mauriņus ar izliktām vēlēšanu izkārtnēm, ļaujot skaidri saprast, kurā pusē mājas īpašnieks ir.
Tāpat arī cilvēki aktīvi aplīmē savas automašīnas ar dažādām vēlēšanu uzlīmēm. Diskusijas par vēlēšanām ir atkarīgas no tā, kādu kursu studē. Piemēram, žurnālistikas kursā vēlēšanas netiek pieminētas, turpretī politikas zinātnē uz katru lekciju var doties un ierauties diskusijā par kādu aktualitāti. Šobrīd šķiet, ka Klintone tiks godāta kā pirmā sieviete ASV prezidente, bet
nesen studenti un pasniedzēji sākuši diskutēt par trešās partijas kandidātiem un iespējamajām sekām, ja uzvarētu republikāņu partijas pārstāvis.
Priekšvēlēšanu drudzis
Pirmsvēlēšanu drudzis ir īpaši intriģējošs un pat kaitinošs, jo katru dienu var dzirdēt kādu naida runu no viena vai otra kandidāta puses. Šī liekas nevis konstruktīvu argumentu un stratēģiju piedāvāšana, bet vienam otra nomelnošana. Sarunas starp apmaiņas studentiem un amerikāņiem atšķiras – ar apmaiņas studentiem nav jāievēro pietāte un piesardzība – var atklāti izrunāties un izsvērt katra kandidāta labās un sliktās īpašības. Sākot sarunu ar amerikāni – sākumā man likās svarīgi pajautāt, vai tas maz ir pieklājīgi, vaicāt par politisko piederību –, neviens arī nesaka, ka tas ir ārpus pieklājības normām un robežām, bet sava pelēkā līnija ir jāietur.
Amerikāņu studenti, ar kuriem gadījies iesaistīties politiskās sarunās, nosliecās vairāk Klintones pusē, bet ne tādēļ, ka kandidāte šķiet pieņemama, bet gan tāpēc, ka «balsosim par jebko citu, lai tikai Tramps nekļūtu prezidents».
Šajās vēlēšanās, šķiet, salīdzinoši lielu atbalstu iegūs trešās partijas kandidāti.
Viņi kalpo kā cerība mainīt pastāvošo divpartiju sistēmu. Domāju, jaunajai paaudzei ir liela vēlme redzēt izmaiņas tāpat kā vecāku paaudžu cilvēkiem, bet atšķirība ir tāda, ka jaunie vēlas drastiskas pārmaiņas politiskajā sistēmā,» Rožukalne novērojusi.
Tramps viesojas pie saviem atbalstītājiem
Latviete pastāstīja, ka nesen Tramps viesojās Oklērā un universitātē. «Arī man bija iespēja apmeklēt šo pasākumu un redzēt, kā tas notiek reālajā pasaulē, nevis datora vai televizora ekrānā. Pasākums sākās sešos vakarā pēc vietējā laika, biļetes bija bez maksas. Vēlējos apmeklēt ne tādēļ, ka būtu šā kandidāta atbalstītāja, bet gan, kā jau iepriekš minēju, lai paraudzītos, kā Oklēras iedzīvotāji uztver Donaldu Trampu.
Cilvēki sāka pulcēties pie ēkas ieejas jau astoņos no rīta pēc vietējā laika,
es pievienojos milzīgajā rindā trīs stundas pirms pasākuma sākuma.
Visur varēja manīt cilvēkus krekliņos ar Trampa saukļiem «Make America Great Again», arī mazi bērni saģērbti pēc šādas modes. Ik pa laikam cilvēki gavilēja, taču, nākot tuvāk ieejai, notika bļaustīšanās sadursme starp protestētājiem un Trampa atbalstītājiem. Tajā brīdī sajūta nebija patīkama, varēja just, cik cilvēki ir uzvilkti, gan cenšoties tikt iekšā arēnā, gan no otras puses uzsaucieniem. Arī ik pa laikam skaļruņos varēja dzirdēt to, kādēļ nevajadzētu balsot par Hilariju un kādēļ viņai šobrīd būtu jāatrodas aiz restēm.
Fani gavilē par tukšām frāzēm
Pārsalusi un nedaudz nobijusies, tiku iekšā desmit minūtes pirms pasākuma izskaņas.
Tramps nepārtraukti virzīja dažādas tukšas frāzes, ka tiks vaļā no Obama care veselības sistēmas un padarīs Ameriku atkal varenu un spēcīgu. Tiešus argumentus un stratēģijas, kā to varētu pilnveidot, viņš nedeva, bet šķita, ka klātesošajiem ar to bija gana. Atgādināja nedaudz tādu kā primitīvas cilvēku grupas kopā sanākšanu, kurai svarīgi tikai redzēt savu līderi un sajūsmināties par katru pamesto frāzi. Manā virzienā tika raidīti negatīvi un neizpratnes pilni skatieni, kādēļ tā neaizdegos, neaplaudēju, sēžu tik mierīgi. Nezin, cik prātīgi šādiem cilvēkiem būtu atklāt, ka esi no svešas valsts un nebūt neesi Trampa atbalstītāja.
Ja man būtu dota iespēja balsot, noteikti zinu, par ko nebalsotu, atlikušie kandidāti paver iespējas viedokļu spekulācijām. Šīs vēlēšanas viennozīmīgi ir kā šovs, un pārējā pasaule vēro, cik tālu katrs no kandidātiem ir spējīgs iet. 8.novembris ir teju jau pienācis, un varēsim redzēt, kā izšķirsies daudzu cilvēku likteņi,» Rožukalne rezumēja.
Bet Rūta Vīloka dzīvo Dulūtā, Minesotas štatā, un tur valdošais noskaņojums par vēlēšanām esot diezgan pesimistisks.
«Nav par ko balsot» ir galvenais arguments.
Masu medijos vēlēšanas ir aktuāla tēma, jau vairāk nekā gadu ik dienu radio un televīzija atspoguļo vēlēšanu notikumus, cilvēki par to runā un diskutē, bet ar sarūgtinājumu, nespējot pieņemt, ka tik tiešām Tramps un Klintone ir izvēlētie kandidāti.
Minesota ir ļoti demokrātisks štats, pēdējo reizi, kad Minesotas elektorālā koledža nobalsoja par republikāņu partijas kandidātu, bija 1972. gadā. Visticamāk, šajās vēlēšanās Klintonei tiks Minesotas balsis, bet ne tādēļ, ka cilvēki vēlas redzēt viņu par prezidenti, bet gan tādēļ, ka Tramps būtu daudz lielāks ļaunums.
Liela daļa iedzīvotāju nebalso «par» Klintoni vai Trampu, bet gan «pret» kādu no viņiem.
Priekšvēlēšanās vislielāko atbalstu saņēma demokrātu kandidāts Bērnijs Sanderss, un vēl joprojām Bērnija plakāti redzami pagalmos. No republikāņu kandidātiem priekšvēlēšanu laikā vislielāko minesotiešu atbalstu saņēma Marko Rubio.
Neviens no šiem kandidātiem netika izvirzīts tālāk, ar to arī izskaidrojams, kādēļ minesotieši negaida vēlēšanas ar sajūsmu.
Trampam ir ko slēpt
«Esmu studente un dzīvoju Amerikā jau divus gadus. Vēlēšanās piedalīties nevaru, bet, ja man būtu balss, tad to atdotu par Klintoni. Hilarija ir bijusi politiskajā arēnā jau daudzus gadus, tādēļ tiek asociēta ar «ierasto kārtību», ar ko daudzi iedzīvotāji nav apmierināti, tādēļ pauž atbalstu Trampam.
Toties Tramps ir apšaubāmas reputācijas uzņēmējs, kurš savu bagātību ir cēlis, manipulējot ar likumiem,
deklarējot maksātnespējas savām kompānijām, kā arī apkrāpjot cilvēkus. Līdz pat šai dienai Tramps nav publiskojis visas savas nodokļu atskaites, tā ka vēlētāji var tikai minēt, cik lielā mērā Tramps ir izvairījies no nodokļu maksāšanas. Katrā ziņā viņam ir ko slēpt.
Trampa viedokļi politiskajās debatēs nekad nav pamatoti ar faktiem, bet gan ar piebildi «ticiet man». Arī Klintonei ir savi zemūdens akmeņi, bet vismaz viņa tic, ka globālā sasilšana ir reāla, un nesola uzspridzināt visus Tuvos Austrumus,» Vīloka norādīja.