Iesūti ziņu!

Vācijas iekšējais izlūkdienests atzīst AfD par labējo ekstrēmistu organizāciju

Raksta foto
Foto: AFP / Scanpix

Vācijas iekšējās izlūkošanas dienests piektdien paziņoja, ka eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācija" (AfD) ir atzīta par labējo ekstrēmistu organizāciju, kas "aizskar cilvēka cieņu".

Jaunā klasifikācija partijai noteikta pēc visaptveroša 1100 lappušu ziņojumā. Lēmumu Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs (BfV) pieņēma dažas dienas pirms darbu sāks konservatīvo vadītā valdība jaunā kanclera Frīdriha Merca vadībā.

BfV norādīja, ka tagad ir iegūti konkrēti pierādījumi, ka pret imigrantiem noskaņotās partijas centieni apdraud Vācijas demokrātisko kārtību.

"Partijā dominējošā izpratne par cilvēkiem, kuras pamatā ir etniskā piederība un izcelsme, nav savienojama ar brīvu demokrātisku pamata kārtību," secināja iekšējās izlūkošanas dienests.

Partijas un AfD vadošo pārstāvju izteikumi un nostāja pārkāpj konstitucionālo principu par cilvēka cieņas neaizskaramību, paziņoja izlūkdienesta viceprezidenti Sinans Selens un Zilke Villemsa.

Izlūkdienestā norādīja, ka AfD par nevienlīdzīgiem pilsoņiem uzskata Vācijas pilsoņus, kuru saknes ir pārsvarā musulmaņu valstīs.

Trīs partijas reģionālās nodaļas - Tīringenes, Saksijas un Saksijas-Anhaltes federālajās zemēs Vācijas austrumos - jau ir klasificētas kā apstiprinātas labējās ekstrēmistu organizācijas.

Nacionālajai partijai, kas februārī notikušajās parlamenta vēlēšanās ierindojās otrajā vietā, BfV iepriekš piešķīra iespējamu ekstrēmistu statusu. Partija šo apzīmējumu nesekmīgi apstrīdēja tiesā.

Tiesa 2024.gada maijā šo klasifikāciju apstiprināja, ļaujot BfV veikt partijas novērošanu, ļaujot tai samērīgi izmantot partijas informatorus, attēlu un skaņas ierakstus.

Nosaukšana par apstiprinātu labējo ekstrēmistu organizāciju pazemina šādu uzraudzības pasākumu slieksni.

BfV veiktā uzraudzība nav saistīta ar politisko partiju aizliegumiem, kurus Konstitucionālajai tiesai tikai var pieprasīt viena no Vācijas parlamenta palātām vai pati valdība.

Aizejošā iekšlietu ministre Nansija Fēzere uzsvēra, ka BfV lēmums ir neatkarīgs un nav politiski motivēts. "Jaunā ziņojuma sagatavošanā nav bijusi nekāda politiska ietekme," viņa apliecināja, piebilstot, ka "Federālajam Konstitūcijas aizsardzības birojam ir skaidras juridiskas pilnvaras apkarot ekstrēmismu un aizsargāt mūsu demokrātiju".

AfD, kas tika dibināta 2013.gadā kā pret eiro vērsta partija, ātri mainīja savu virzienu, jo nacionālistu un galēji labējo partiju pārstāvji kļuva pamanāmāki, liekot daudziem tās sākotnējiem biedriem aiziet.

Partija īpašu ievērību ieguva 2015.gada bēgļu krīzes laikā, kad Vācijā ieradās simtiem tūkstošu patvēruma meklētāju.

2017.gada federālajās vēlēšanās AfD kļuva par trešo lielāko partiju parlamenta apakšpalātā, iegūstot 12,6% balsu. Lai gan 2021.gadā atbalsts partijai samazinājās līdz 10,4%, šogad partija spēcīgi atguvās, vēlēšanās saņemot 20,8% vēlētāju atbalstu.

Neraugoties uz ieguvumiem valsts mērogā, AfD vislielākais atbalsts joprojām ir koncentrēts Vācijas austrumos.

Komentāri
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu