Lai gan valstiski ir pasludināts, ka vismaz onkoloģiskie pacienti mūsu trūcīgajā veselības aprūpes sistēmā ir prioritāte, pacienti to neizjūt, trešdien vēstīja LTV «Panorāma». Pensionēts dizainers Aivars Krūklis šā gada laikā bija spiests pārliecināties, ka arī ar aizdomām par ļaundabīgu audzēju ātri veikt izmeklējumus iespējams tikai par maksu un tikai par naudu šos rezultātus var parādīt ārstam.
Aivaram Krūklim ceļš līdz diagnozei ilga gadu un izmaksāja aptuveni 400 eiro. Viņš ir apzinīgs, regulāri nodod analīzes, un tieši izmaiņas asinsainā arī lika iepazīties ar maksas medicīnas sistēmu.
Pensionāra ceļš līdz diagnozei
Aivaram ieteikts ļoti labs ārsts, bet tikai par maksu – 40 eiro, ko pensionārs par vizīti arī samaksājis. Vizītei sekoja biopsija, kas bija salīdzinoši lēta – 9 eiro, un atkārtota analīžu skaidrošana pie daktera, kas maksāja 20 eiro.
Tur arī
ārsts piedāvāja divus ceļus – valsts finansētu operāciju valsts slimnīcā vai arī valsts neapmaksātu privātpraksē.
Privātpraksē veikta operācija, pēc pensionāra sacītā, ir «modernāka», saudzīgāka un ātrāka, taču
tas izmaksā 2500 eiro. «Es teicu – paldies, un aizbraucu uz laukiem.»
Tuvinieki nelikās mierā un nu jau sarunāja ārstu «Gaiļezerā». Viņš nozīmēja magnētiskās rezonanses izmeklējumu. Kungam esot teikts, ka tas ir valsts apmaksāts izmeklējums, bet vajadzēja līdzmaksājumu 30 eiro apmērā. Taču beigās rēķins bija 218 eiro. «Labi, ka man uz kartes 300 eiro bija un es varēju samaksāt,» atzīst pensionārs.
Tikt atpakaļ pie ārsta, lai viņš apskatītos magnētiskās rezonanses izmeklējuma rezultātus, nebija iespējams.
Kvotas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem bija beigušās, un par konsultāciju vajadzēja maksāt 40 eiro.
«Tajā pašā laikā es skatos televīzijā, redzu ministri, kas, piešķiebusi galvu, stāsta, ka viņas prioritāte būs onkoloģijas slimnieki, kaut kāda zaļā līnija būs vai kas.
Man nekur tās zaļās līnijas nav. Nezinu, vai man neveicas?» vaicāja pensionārs.
Pēdējais piliens bija šodien, kad atkal jau nevis pēc pieraksta, bet caur paziņām sarunāts ārsts turpat Onkoloģijas centrā ļāva atlikt operāciju ar noteikumu, ka turpinās novērošanu. Ārsts teicis, lai reģistratūrā pierakstās, lai varētu sākt novērošanu, bet
reģistratūrā kungam teikts – nāciet nākamgad.
Tūlītēja novērošana iespējama vien par savu naudu.
Onkoloģijas centra pārstāve Silvija Beikerte ātri saprot, kur ir problēma. Tāpat kā bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs sarunāja konsultāciju, tā dara arī pārējie: «Ja cilvēks saslimst ar onkoloģiju, tad ķeras pie jebkuriem līdzekļiem. Zvana radiem, draugiem, lai pēc iespējas ātrāk tiktu pie ārsta. Tā,es teiktu, ir visas sabiedrības slimība kopumā,» teica Beikerte.
Ģimenes ārsti izmanto «zaļo koridoru»
Jau no 3. oktobra Latvijas Onkoloģijas centrs saņem ļoti daudz zvanu no ģimenes ārstiem. Viņi izmanto valsts radīto «zaļo koridoru» un pieraksta pacientus tieši pie onkologa, ja analīzes norāda uz aizdomām par vēzi.
Diemžēl
daži centra speciālisti pieņem tikai reizi nedēļā, tāpēc visiem pacientiem nevar nodrošināt tikšanu pie ārsta desmit dienu laikā.
Kādam jāgaida divpadsmit vai piecpadsmit dienas. Tāpat pacientus pieraksta uz nākamo gadu.
«Šobrīd tiek pakāpeniski attaisīts pieraksts uz nākamo gadu, bet, ņemot vērā iepriekšējo ažiotāžu, mēs to vairs publiski nesakām,» teica Beikerte.
Savukārt Krūkļa kungam vajadzīga dinamiskā novērošana. Uz to pieraksta ārsts pats vai medmāsa, jo tikai mediķis vislabāk zina, cik bieži pacientam jāatrādās. Visdrīzāk, šoreiz bijusi nesaprašanās starp ārstu un pacientu. Tālāk viss atrisināts dažu minūšu laikā.
Šā gada laikā Aivars Krūklis apmeklējis trīs dažādus urologus, bet
nevienā kabinetā ģimenes ārsta nosūtījums viņu nav atbrīvojis no maksāšanas.
Vismaz piecas reizes dažādās reģistratūrās viņš dzirdējis, ka kvotas ir beigušās vai ka konsultācija iespējama tikai par maksu. Cerēja uz magnētisko rezonansi par budžeta naudu, bet samaksāja 218 eiro pats. Saskaitot čekus kopā, summa tuvojas 400 eiro. Pensionāram tas ir ļoti daudz.