Gorbačovs vēl nekomentē Lietuvas tiesas prasību viņam liecināt

«Ir pilnīgi skaidrs, ka reakciju varat gaidīt tad, kad Gorbačova kungs saņems dokumentus no tiesas,» ziņu aģentūrai BNS sacījis Poļakovs, kas pārstāv gan Gorbačova fondu Maskavā, gan ir bijušā PSRS līdera personiskais pārstāvis.

Lēmumu nopratināt Gorbačovu Viļņas apgabaltiesa pirmdien pieņēma pēc Viļņā kritušā Lietuvas brīvības aizstāvja dēla Roberta Povilaiša un viņa advokāta prasības. Lietuva tagad ar Tieslietu ministrijas starpniecību lūgs Krievijas institūcijas sniegt tiesisko palīdzību un uzaicināt Gorbačovu uz nopratināšanu. Tiesas lēmums tiks iztulkots krieviski un nosūtīts Krievijas Tieslietu ministrijai.

Povilaitis, kas pats 13.janvāra lietā atzīts par cietušo, iepriekš ar visiem Lietuvas tiesu sistēmā iespējamajiem līdzekļiem centies panākt, lai tiesa izvērtē Gorbačova atbildību par padomju agresijas sekām un uzaicina viņu uz nopratināšanu kā īpašo liecinieku.

Lietuvas Ģenerālprokuratūra atteikusies sākt atsevišķu pirmstiesas izmeklēšanu, norādot, ka tiesas rīcībā esošie dati neļauj secināt, ka Gorbačovs zinājis par nolūkiem veikt militāras darbības, bet neko nav darījis, lai tās novērstu.

Povilaitis savukārt uzskata, ka PSRS prezidents gan varēja zināt, taču apzināti ignorēja informāciju, ka viņa padotie plāno veikt un veic kara noziegumus, un nedarīja neko, lai to novērstu.

Prokurori arī norādījuši, ka jau kopš 1992.gada mēģināts panākt, lai Gorbačovs sniedz paskaidrojumus par 1991.gada janvāra notikumiem, taču tas nav izdevies, nav arī iespējams noteikt viņam īpašā liecinieka statusu, jo viņš atsakās sadarboties ar Lietuvas Ģenerālprokuratūru un nav cita ceļa, kā panākt, lai ārvalsts pilsonis ierodas Lietuvā un sniedz liecības.

Tikmēr bijušais PSRS Valsts drošības komitejas virsnieks, kādreizējais specvienības «Alfa» komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva grib saukt pie atbildības sakarā ar 1991.gada 13.janvāra uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim, augusta beigās Maskavā izteicās, ka toreizējie asiņainie notikumi nevarēja norisināties bez Gorbačova ziņas.

«Cik reižu esmu piedalījies šādā «ugunsgrēku dzēšanā», sākot ar Kalnu Karabahu, Dušanbi, Baku, Tbilisi un beidzot ar Viļņu,» viņš izteicies, atsaukdams atmiņā tā laika notikumus. «Teikt, ka mēs atlidojām uz Viļņu paši, ka mums neviens nav devis pavēli, - tas nav iespējams! Mūsu vienībai varēja pavēlēt tikai VDK [PSRS Valsts drošības komitejas] vadītājs, saņemot norādījumu no [Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas] Politbiroja vai bruņoto spēku virspavēlnieka,» paziņojis Golovatovs.

«Tagad, pēc 25 gadiem es viennozīmīgi saku, ka tā bija nodevība - no centrālās varas puses, personiski no Gorbačova puses, kurš šobrīd, 85 gadu vecumā, izturas tāpat kā 1991.gadā - «šo, lūk, atceros, bet to neatceros».»

Pats Golovatovs, kas ir Krievijas pilsonis, 2011.gada vasarā tika aizturēts Austrijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas orderi, bet jau pēc nepilnas diennakts atkal atbrīvots un atgriezās savā valstī. Austrijas lēmums viņu atbrīvot toreiz izraisīja ne tikai Lietuvas, bet arī abu pārējo Baltijas valstu sašutumu un Eiropas Komisijas amatpersonu kritiku. Protesta notas Vīnei iesniedza visas trīs Baltijas valstis, un pat prāva daļa austriešu sabiedriskās domas aptaujā pauda aizdomas, ka Golovatovs atbrīvots pēc Maskavas spiediena.

Bijušais Lietuvas Komunistiskās partijas (uz PSKP platformas) Centrālkomitejas sekretārs, atvaļinātais ģenerālmajors Aļģimants Naudžūns, kas arī pats apsūdzēts 13.janvāra lietā, augustā Maskavā paziņoja, ka Gorbačovs personiski devis pavēli sākt specoperāciju Viļņā.

«Militārajā apspriedē, kurā biju klāt, Gorbačovs personiski deva pavēli sākt atbrīvot trīs objektus, ko ieņēmuši Lietuvas propagandisti. No šiem objektiem - no Preses nama, no televīzijas centra - tika aplieta ar dubļiem Komunistiskā partija un Padomju Savienība,» viņš paziņoja.

Pēc Naudžūna sacītā, janvāra notikumu laikā visā Lietuvas teritorijā kopumā bija dislocēti aptuveni pusmiljons karavīru. «Tas bija milzīgs spēks, kas varēja aizslaucīt visu Lietuvas vadību,» viņš izteicās.

Pats Gorbačovs iepriekš noliedzis, ka nolūkā saglabāt padomju impēriju devis pavēli 1991.gada 13.janvārī lietot bruņotu spēku pret neapbruņotiem civiliedzīvotājiem pie Viļņas televīzijas torņa. Pēc viņa teiktā, nekādas pavēles «no augšas» toreiz neesot bijis.

Šogad apritēja 25 gadi kopš 1991.gada 13.janvāra, kad padomju armijas, Valsts drošības komitejas (VDK) un Komunistiskās partijas neveiksmīgajā mēģinājumā gāzt Lietuvas valdību, kas bija pasludinājusi valsts neatkarību, gāja bojā 14 mierīgie iedzīvotāji un vairāk nekā 1000 tika ievainoti, padomju varas pārstāvjiem mēģinot ieņemt Viļņas televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku, kā arī Preses namu. Janvārī Viļņas apgabaltiesa sāka izskatīt apjomīgu lietu par šai naktī izdarītajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Tajā ir gandrīz 70 apsūdzēto, no kuriem lielākā daļa tiek tiesāta aizmuguriski, jo atrodas Krievijā vai Baltkrievijā.

1999.gada augustā Viļņas apgabaltiesa jau notiesāja sešas padomju laika amatpersonas par viņu lomu 13.janvāra notikumos, piespriežot bijušajam Padomju Savienības Komunistiskās partijas Lietuvas filiāles līderim Mīkolam Burokevičam 12 gadu cietumsodu, bet viņa līdzgaitnieku Jozu Jermalaviču notiesājot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem.

Tolaik Lietuvas likumi neļāva apsūdzētos tiesāt neklātienē. Otrreiz izmeklēšana tika sākta jau tajā pašā 1999.gadā, bet, kā vēlāk noskaidrojās parlamentārās izmeklēšanas gaitā, gadiem ilgi tā nevirzījās uz priekšu un septiņus gadus to izmeklēja viens vienīgs prokurors.

Situācija mainījās tikai 2010.gadā, kad Lietuvas Seims pieņēma Kriminālkodeksa grozījumus, kas noteica, ka noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem nav noilguma un maksimālais sods par tiem var būt mūža ieslodzījums, turklāt apsūdzētos var saukt pie atbildības arī neklātienē, ja citas valstis izmanto iespējas viņus neizdot. 2010.gada nogalē Lietuvas Ģenerālprokuratūra izveidoja jaunu izmeklēšanas grupu, lai paātrinātu 13.janvāra lietas tiesisko izvērtēšanu.