ARĪ RĪGA: Šarmantā un nedaudz «trakā» Sarkandaugava! 2. sērija

Rīga, tā ir mūsu pilsēta - mūsu lepnums! Skaista, trauksmaina un notikumiem bagāta. Bet kāda ir mūsu pilsēta ārpus tās centra? Kādi ir Rīgas mikrorajoni un kādi cilvēki tos veido? Kas tur notiek? Kāds ir to šarms? Dodies ar mums piedzīvojumos un iepazīsti, kāda ir citādā, bet arī Rīga! Šonedēļ piedāvājam iepazīt Sarkandaugavu.

Ar Sarkandaugavu man ir nedaudz īpašākas attiecības nekā ar citiem Rīgas mikrorajoniem. Bērnībā šeit esmu gan dzīvojusi, gan pagalmā dauzījusies ar kaimiņbērniem, gan arī mācījusies pamatskolā. Tādēļ es melotu, ja teiktu, ka nezināju, kas mani šeit sagaida. Tomēr atgriezties šajā mikrorajonā pēc 15 gadiem bija ļoti aizraujoši – tā bija kā pastaiga pa atmiņu takām, kā arī iespēja iepazīt rajonu no jauna.

Sarkandaugava neizceļas ar prestižu raksturojumu, tomēr tā ir piemīlīga vieta dzīvošanai. Šeit var redzēt veco koka apbūvi, satikt cilvēkus, kas cits citu pazīst, un sajust priekšpilsētas mieru. Sarkandaugavā sastaptie cilvēki visvairāk priecājas tieši par iedzīvotājiem, daudzi šeit dzīvo jau vairākās paaudzēs. Kungs, kurš ļoti labprāt pieteicās sniegt mums interviju un par to informēja arī savu dzīvesbiedreni pa telefonu, skaidro: «Labāko par šejieni? Jums godīgi pateikt? - Mūsu cilvēki! Tādēļ, ka mēs šeit visi kopā dzīvojam un cits citu aizstāvam. Visi ļoti normāli cilvēki. Un viņu nacionalitāte nav svarīga. Tādēļ es uzskatu, ka Sarkandaugava ir pati labākā!»

Sarkandaugavas iedzīvotāja

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Tāpat arī gados vecāks kungs stāsta, ka šeit dzīvo un strādā visu mūžu, tāpat arī viņa sieva un bērni. Tiesa, bērni gan darbu atraduši citur, tomēr Sarkandaugava ir viņa ģimenes mājas. Pazīstami ir teju visi kaimiņi, kā arī pārdevēji veikalos un pat darbinieki kafejnīcās.

18.gadsimta sākumā cars Pēteris I nolēma uz Sarkandaugavu pārcelt Rīgas pilsētu un celt Otro Ķeizardārzu. Savukārt 18.gadsimta beigās Otrais Ķeizardārzs bija kļuvis par ne visai koptu vienkāršu ļaužu atpūtas vietu, kurā vēlāk tika ierīkots aizgādības nams, proti, nespējnieku patversme. Tagad parkā ir Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs, bet dārzā saglabājušies sen stādītie koki un dīķis. Tieši šā centra atrašanās Sarkandaugavā iedzīvotāju vidū tiek uzskatīta par mikrorajona lielāko trūkumu: «Lielākoties šeit dzīvo vieni alkoholiķi un narkomāni. Tur taču ir psihiatrijas un narkoloģijas centrs! Man šeit īpaši nepatīk rītos, kad šeit pastaigājas narkomāni,» skaidro Sarkandaugavas centrā sastaptās sētnieces, kuras gan šeit nedzīvo, bet tikai strādā.

Līdzīgi domā arī kungs, kurš Sarkandaugavu uzskata par labāko mikrorajonu: «Mums šeit ir trakomāja. Teikšu tā... kā lai jums paskaidro... Narkomāniem, kurus visi uzskata par slimiem cilvēkiem, tur ir jāiziet savs kurss. Un tur sākās tā nelaime, jo ar to kursu jau nekas nebeidzas.»

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra pagalms

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Par Sarkandaugavas centru pieņemts uzskatīt Sarkandaugavas un Tilta ielas krustojumu. Un, lai cik netipiski tas liktos, tieši šī vieta arī tiek uzskatīta par rajona bīstamāko daļu. Kopš uz krustojumā esošās mājas sienas ir uzstādīts reklāmu ekrāns, daži vietējie to iesaukuši par «time squere». Tur tikos ar Kristapu, kurš Sarkandaugavā dzīvo vairāk nekā 20 gadus. Kristaps stāsta ne vien par savu dzīvi šajā mikrorajonā, bet izstāsta, kādēļ Sarkandaugava bieži tiek saukta par «SDM».

Sarkandaugavas centrs

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Sarkandaugava mūsu (red. - vietējo iedzīvotāju) starpā ir iesaukta par «SDM», un tas radās jau tīņu vecumā, kad vasaras nometnē tā nosaucām savu istabiņu. Kas ir «SDM»? - Sarkandaugavas masīvs! Mēs pat uztaisījām daudzas un dažādas uzlīmes ar šādu logo. Domājām arī par krekliem, bet tā arī domājām un neizdomājām.

Ja reiz runājam par «SDM», kādi šeit vēl ir vietu nosaukumi, ko vietējie iedzīvotāji izdomājuši?

Mēs esam Taimskvērā, mums beidzot šeit ir jauns pulkstenis, šī ir vieta, kur viss notiek. Tālāk ir piecstāvu dzīvojamās mājas, to rajona daļu sauc par «gorodok». Tad ir Puškina licejs, kuru saucam par «pušlaku». Pie Dauderu muzeja ir «devītā galiņš» (red. - 9. tramvaja galapunkts). Un aiz 28. vidusskolas ir «bokseru gals», jo Sarkandaugavā dzīvo spēcīgs boksa treneris, tādēļ to galu mēs tā saucam.

Kāds ir Sarkandaugavas temps?

Tagad šeit, kur mēs atrodamies, temps ir liels. Tur aizmugurē ir Sarkandaugavas galvenā iela (Tilta iela), tepat blakus ir Sarkandaugavas iela, šeit mašīnas ir visu laiku - no rītiem, vakaros. Te visu laiku ir kustība. Bet pārējās rajona vietās ir tāda mierīga un klusa dzīve. Patīkami, ka blakus ir Mežaparks. Arī līdz jūrai - Vecāķiem nav tālu. Tādā ziņā rajons ir arī pateicīgā lokācijas vietā.

Kur Sarkandaugavā tu labprāt ej pastaigās?

Kundziņsalas tilts ir interesanta vieta ar industriālu skatu. Tilts savieno Sarkandaugavu un Kundziņsalu.

Skats no tilta, kas savieno Sarkandaugavu un Kundziņsalu

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Sarkandaugavas parkā, uz tā, kas atlicis no feldmaršala Rīgas aplenkuma laikā uzbērtās skanstes, paceļas 1878. gadā uzbūvētā Svētās Trīsvienības luterāņu baznīca, kas veido apkārtējās panorāmas dominanti un ar savu izteiksmīgumu papildina parka ainavu.

Svētās Trīsvienības luterāņu baznīca

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Vēl šajā rajonā ievērības cienīgs ir Latvijas lielākais alus ražotājs - «Aldaris». Tā korpusi celti 1865. gadā, un tas ir vienīgais no tai laikā veidotajiem uzņēmumiem Sarkandaugavā, kas nav mainījis ražošanas profilu.

Latvijas lielākais alus ražotājs - ''Aldaris''

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Blakus alus darītavai tās īpašnieks uzcēlis sev vienu no skaistākajām savrupmājām Rīgā, kas pirms Otrā pasaules kara kļuva par Latvijas valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidenci. Vietējie zina stāstīt, ka parciņā blakus vasaras rezidencei dzīvojušas stirnas. Kopš 1990. gada šī savrupmāja kļuvusi par Latvijas Nacionālo vēstures muzeju «Dauderi». Iztaujāti, ar ko vietējie Sarkandaugavā lepojas, daudzi min tieši šo muzeju.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ''Dauderi''

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Par Sarkandaugavas lepnumu tiek uzskatīts arī bērnu un jauniešu centrs «Laimīte», kurā bērni un jaunieši līdz 25 gadu vecumam var apmeklēt vairāk nekā 40 dažādus pulciņus.

Šķiet, par bērniem un jauniešiem šajā rajonā tiek īpaši domāts, jo bez jau pieminētās «Laimītes» šeit ir trīs dažādas skolas - Rīgas 28. vidusskola, Puškina licejs un 18. vakara skola. Aiz Puškina liceja ir liels stadions, kur, iepriekš piesakoties, ir iespēja ar draugiem uzspēlēt kā futbolu, volejbolu un basketbolu, tā arī visādi citādi pavadīt laiku sportiskā garā. Un vēl - mikrorajona centrā ir vingrošanas laukums. Tiesa, tur visbiežāk bērni vingro, gaidot sabiedrisko transportu.

Alekša skvērs, vingrotava Sarkandaugavā

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

«Agrāk pa šo upīti braukuši kuģīši. Liekas neticami, jo tagad jau divas trešdaļas no upes ir aizaugušas ar bērziem,» secina Kristaps. Un, kas ir interesanti, Sarkandaugava mūsu mikrorajonu iepazīšanas tūrē ir tikai otrā pietura, bet jau otro reizi dzirdu, ka rajonā esošo upi iedzīvotāji sauc par «rečku-govnoķečku». Karstās vasaras dienās, esot Tvaika ielā, upes smaku nevarot nejust.

Bijusī Krievu-franču gumijas rūpnīcu sabiedrības uzņēmuma „Provodņiks” darbinieku māja

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Tomēr manu uzmanību Sarkandaugavā piesaista tai tik raksturīgie ļoti vecie nami. Daudzi no tiem celti no 1860. gada līdz 20.gs. sākumam. Daļai namu joprojām ir sausās tualetes. Tādā namā reiz dzīvoju arī es.

Bet par savu dzīvojamo māju īpaši lepns bija kāds kungs, kurš to atjauno pats savām rokām: «Kur Rīgā vēl esat redzējuši šķūnīšus ar arkām? Un mūsu pagalmā aug arī vīnogas, bumbieri, arī puķes zied. Atnāciet tumsā! Te uz sensoriem iedegsies gaismas.»

Sarkandaugavas iedzīvotājs, kurš lepojas ar savu dzīvojamo māju

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Tomēr, lai cik skaisti un interesanti te būtu, visapkārt valdošo netīrību nevar nepamanīt. Redzot mūs ar kamerām, cilvēki paši nāca klāt un klāstīja savu bēdu, ka nekas netiek darīts lietas labā jau gadiem. «Tur ir tādi atkritumi, izgāztuve. Pašā centrā visu laiku dzērāji sēž, arī tie darbinieki. Es pat nezinu, kam lai par to stāsta! Aizejiet, lūdzu, paskatieties, nofilmējiet! Visu cauru gadu tramvaja pieturā, kur ap kokiem ir soliņi, tur vienmēr pa vidu ir piemēslots. Un neviens to nesavāc! Es pat klientu centram zvanīju, nekādu emociju!» sašutusi ir pie «Laimītes» sastaptā kundze.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta portālā «Apkaimes» pieejamā informācija vēsta, ka Sarkandaugavas apkaime ir grūti identificējama kā telpiski vienota un funkcionāli saistīta Rīgas pilsētas teritorija, tomēr domājams, ka tās robežas kopumā kļūšot skaidrākas pēc Ziemeļu koridora trases izbūves, kas iezīmēšot apkaimes dienvidu robežu, līdzīgi kā dzelzceļš un Viestura prospekts pašreiz iezīmē apkaimes austrumu robežu. Interesanti, kā tas izskatīsies realitātē.

«Sarkandaugavas attīstības biedrības plānos ir uztaisīt šeit (red. - Tvaika ielā) promenādi, tādu kā krastmalu, sakārtojot šīs upes krastu. Bet tajā pašā laikā ir arī plāni par Ziemeļu koridoru, kas arīdzan ir saistīts ar šo vietu, uzbūvējot tiltu, kas vedīs pāri dzelzceļa pārbrauktuvei, un paplašinot Tvaika ielu. Tad liekas ļoti interesanti, kā šīs abas lietas - labiekārtota promenāde un paplašināta iela ar uzbūvētu tiltu sadzīvos. Varbūt izdosies kaut kas līdzīgs promenādei pie Centrāltirgus...» prāto Kristaps.

Tvaika ielas krastmala Sarkandaugavā

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Jau iepriekš minētais Viestura prospekts ir viena no Sarkandaugavas maģistrālajām ielām, pa kuru notiek galvenā tranzīta satiksmes plūsma. Tāpat līdzīgu raksturu satiksmes plūsmai piešķir Duntes, Tilta un Tvaika iela.

Sarkandaugavas sasniedzamība ar sabiedrisko transportu ir tiešām ļoti laba. Uz vai caur Sarkandaugavas apkaimi ved 16 sabiedriskā transporta maršruti. No tiem 2 tramvaju, 7 autobusu, 1 trolejbusa, 5 maršruta taksometru un arī Rīgas-Saulkrastu vilciena maršruts.

«Mums ir 3. trolejbuss, kurš kursē divas reizes minūtē,» ironizē Kristaps, piebilstot vēl, ka vienīgais, kā pietrūkst, ir 267. maršruta mikroautobuss, kas agrāk kursējis no Centra uz Sarkandaugavu un atpakaļ un braucienos sagādājis lielu jautrību. No 2016. gada 2. janvāra šis maršruts tika slēgts nepietiekama pasažieru skaita dēļ.

Tramvaja pietura Sarkandaugavas centrā

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Dienu Sarkandaugavā mēs noslēdzām, apmeklējot vietu, kuru Kristaps pieminēja jau sarunas pašā sākumā, kad jautāju, kur šeit var garšīgas kotletes paēst. Manis kāroto ēdienu šeit gan nepasniedz, bet Kebburg Sarkandaugavas iedzīvotājiem un, starp citu, ne tikai viņiem nav mazsvarīga. Runā, ka šeit gatavo vienus no gardākajiem kebabiem Rīgā, ja ne pat Latvijā. Tāpat tā ir tikšanās vieta jauniešiem, jo viņi zina, ka šeit vienmēr varēs sastapt kādu no draugiem.

Apkalpošana mani tiešām pārsteidza. Par ļoti pieņemamām cenām pasūtījām kebabus, un, tā kā to visu pagatavošana aizņēma pusstundu, mums vienkārši pateica, lai ejam vēl pabaudīt mikrorajona šarmu - kad kebabi būs gatavi, mums piezvanīs. Tā arī darījām. Un starp citu, kebabi bija lieliski!

Uz augšu
Back