ARĪ RĪGA: Pakaļdzīšanās Ķengaragā! 1.sērija

Lai arī Rīgas mikrorajons Ķengarags vēsturiski ir bijis daļēji rūpniecības rajons, tomēr šodien tas noteikti raksturojams kā «guļamrajons». Ejot pa iedzīvotāju ieteiktiem maršrutiem, tas liekas pat ļoti saulains, tomēr, tiklīdz speru kāju nost no ierādītās takas, tā rajons pagriež savu otru sejas pusi. Katrā ziņā neplānotos piedzīvojumos šeit var iekulties ļoti ātri. Tomēr par visu pēc kārtas.

Uzrunājot ceļā sastaptos cilvēkus, sapratu, ka viņi ir ļoti dažādi - vieni nāk klāt paši runāties un interesēties, ko šeit darām, citi vairās no manis un kamerām kā no sērgas. Tāpat jāatzīmē, ka valsts valodā šeit runā retais.

Par patīkamu faktu vietējie atzīst dažāda sabiedriskā transporta biežo kursēšanu, savukārt tuvumā esošā dzelzceļa līnija radot nepatīkamus trokšņus un piesārņo gaisu. «Man patīk Ķengarags, citur negribētu dzīvot. Šeit 15. trolejbuss bieži kursē, ik pēc 5 minūtēm. Man tas ir svarīgi,» stāsta kāda kundze, kas Ķengaragā dzīvo vairāk nekā trīsdesmit gadus.

Ķengaraga nosaukuma izcelšanās dažādos avotos tiek arī dažādi skaidrota: gan ar šeit dzīvojošā zemnieka vārdu, gan nosaukuma lībisko izcelsmi – «kurpju rags». No sastaptajiem iedzīvotājiem skaidrība par mikrorajona nosaukumu nerodas.

Jautājot, kas Ķengaragā man būtu jāredz, visi kā viens norāda uz Daugavas promenādi. Turp tad arī dodos. Šo industriālo rajonu Daugavas promenāde patiesi atsvaidzina, te cilvēki priecīgi bauda skaisto laiku, ļaujoties nesteidzīgām pastaigām, riteņbraukšanai, piknikiem un pat peldei. Putnu novērošanas tornī satiekos ar Karīnu, kas, kā pati saka, padsmit gadus dzīvo Ķengaragā un to patiesi ir iepazinusi, dodoties garās pastaigās ar suni.

Kādas pa šiem gadiem tev izveidojušās attiecības ar Ķengaragu?

Es katru rītu nāku uz šejieni pastaigās, lai paelpotu rīta dzestro gaisu. Ķengaragā jūtos labi, te dzīvība kūsā. Protams, par šo rajonu klīst ļoti daudz dažādu runu.

Vai ir kādi interesanti vietu nosaukumi Ķengaragā, kurus ir izdomājuši vietējie iedzīvotāji?

Tev aiz muguras ir liels rūpnīcu masīvs, tur bija gumijas rūpniecības uzņēmums «Kvadrāts», vēlāk to pārdēvēja par «Sarkano kvadrātu». Un ir tādas vietas kā «Kvadrāts», «Dole», «Zoom» - ar izteiksmīgiem nosaukumiem. Man pie mājas agrāk bija arī tāds veikals «Interpegro». Savstarpēji komunicējot, mēs lietojam šos nosaukumus. Vai, piemēram, sarunājam tikties «na staģioņe» (red. - stadionā).

Kas, tavuprāt, raksturo Ķengaragu?

Agrāk te bija tikai brikšņi un guļamrajons. Šķiet, ka tagad visizteiktākā zināmā vieta Ķengaragā ir Daugavas promenāde. Man patīk, ka mūsu rajons ir tik zaļš. Te ir iespēja 10 minūšu laikā no dzīvokļa nonākt šeit - promenādē.

Ķengaragā nav iespējams apmaldīties?

Es domāju, ka noteikti ir. Tu taču jau apmaldījies. Kad pie manis brauc draugi, es viņiem skaidroju - trīs bloku mājas, četras 12 stāvu mājas un ceturtā 12 stāvu māja ir manējā, un tā ir ķieģeļu.

Ko nozīmē «rečka-gavnaķečka»?

Jau bērnībā ar draugiem, norunājot pastaigas vietu, Daugavu saucām par «rečku-gavnaķečku», un šeit var redzēt - kādēļ.

Jā, te var redzēt, ka Daugavā ietek kaut kādi nezināmi ūdeņi un tikai pāris metrus tālāk ir pludmale, kur cilvēki peldas.

Daugavas promenāde vēl nav pabeigta, bet tā ved uz Rumbulas apkaimi, un tieši tur, kur pašlaik asfaltētā promenāde beidzas, ir interesanta vieta - dārziņi. Nē, tie nav tie Dārziņi, kas ir apkaime Latgales priekšpilsētā, bet mazdārziņu teritorija Ķengaragā. Daļa no tiem tika nojaukti, lai tiktu labiekārtota pati Daugavas promenāde, bet lielākā daļa tur aizvien ir saglabājušies. Karīna man parāda interesantākos, ko pati ir ievērojusi, un pastāsta arī par vairākus gadus senu atgadījumu, ko nespēj aizmirst vēl šodien.

Šeit, Ķengaragā, ir dažādi notikumi atgadījušies. Visnepatīkamākais bija apšaude, kurā tika nogalināti vairāki jaunieši. Es precīzi neparādīšu, kur, bet tāds atgadījums šeit ir bijis. Tas bija sen, kad vēl mācījos vidusskolā. Meitene ar draugiem svinēja savu dzimšanas dienu, kad pie viņiem ielauzās ļaundari. Es atceros, ka kāds no viņiem arī izdzīvoja, bet nošauti tika vairāki. Jubilāre mācījās manā skolā vienu klasi augstāk. Skolā pēc tam vēl uz galda stāvēja viņas bilde ar svecīti un melnu lenti. Mēs jau daudz ko neredzam un nezinām, kas un kur notiek.

Ķengaraga platība ir diezgan liela, un atmosfēra dažādās apkaimes vietās ir krasi atšķirīga. Tā, piemēram, no Daugavas promenādes aizejot līdz galvenajai maģistrālei Maskavas ielai, sajūta ir, ka esam nokļuvušas citā pasaulē.

Ķengaragā nav viena konkrētā vietējā centra, visas komerciālās aktivitātes ir izvietojušās gar šo ielu. Svarīgākie un cilvēku pārpildītākie Maskavas ielas punkti ir Ķengaraga tirgus un tirdzniecības centrs «Dole». Pirms dodamies uz šīm abām vietām, Karīna mums parāda tā sauktos garos veikalus, kas tādu nosaukumu iemantojuši vienkārša iemesla dēļ - veikali ir izkārtoti garā rindā cits aiz cita.

Pie Ķengaraga tirgus dzīvība tiešām kūsā, bet, kā vietējie teic, šeit ir arī vislielākā iespēja satikt nepatīkamus cilvēkus, kā jau tas ir lielākoties tirgu tuvumā. Ķengaragā dzīvojoša kundze mums skaidro: «Šeit nav nekas skaists, vieni vienīgi bomži. Te ir tikai «Lido» un Daugavas promenāde.
Man agrāk šeit patika, bet tagad Ķengaragā dzīvo daudz alkoholiķu un bomžu.»

Tāpat pie tirgus satikām aizdomīga skata vīrieti, kurš piedāvāja savdabīgu darījumu - mēs viņu nofotografējam un par to viņam samaksājam 39 centus. Tajā mirklī, kad fotogrāfs jau bija gatavs darījumam, ziedu pārdevēja mums uzsauca, lai nekādā gadījumā šim cilvēkam nedodam naudu.

Tirdzniecības centrs «Dole» ir mūsu pēdējā apskates vieta Ķengaragā, un tieši tur mums sākās īstā jautrība. Pastāstījusi par to, ka Ķengaragā cilvēki mainās, bet «Dole» paliek, Karīna mūsu uzmanību vērsa uz tirdzniecības centram pretim esošo «Lietoto apģērbu» veikalu. «Labs jautājums, vai tas tiešām ir lietoto apģērbu veikals,» tā Karīna.

Ieinteresēta par Karīnas aizdomām, es devos noskaidrot, vai apģērbi ir iegādājami. Paraustījusi durvis un mēģinot ielūkoties caur logiem, nopratu, ka bodīte jau sen ir slēgta. Tomēr, kad uzskrēju virsū aizdomīga paskata kungiem, kas pirms mirkļa izlīduši no «lietoto apģērbu veikala» dzīlēm, sapratu, ka tur tomēr kaut kas notiek. Sajutusies kā slazdā, apjautājos par lietotajiem apģērbiem. Sagaidot prognozēto atbildi, ka tur tāda veikala vairs nav, pateicos kungiem un tinu makšķeres.

Ar kolēģiem norunāju pārtraukt filmēšanu un tikties pie mašīnas. Tomēr mūsu gozēšanās gar apģērbu tirdzniecības iestādi, kas noteikti tāda nav, bija jau radījusi aizdomas ļoti sportiski tērptam kungam, kurš nu metās mūs izsekot. Nelielā panikā devāmies uz ļaužu pilno «Doli», kur cerējām, ka mums neviens nepiesiesies, tomēr maldījāmies. Tā nu sportiskais un visnotaļ dusmīgi satrauktais kungs mūs pārķēra pie rokassomiņu veikala un metās pieprasīt, lai jebkāda veida pie viņu apģērbu veikaliņa uzņemtais materiāls tiktu izdzēsts. Tas esot svarīgi, mums neesot nekādu tiesību bildēt visu, kas ienāk prātā, un varot sanākt sliktas lietas.

Sportiskajam kungam tomēr iestāstīju, ka vēlējos fotosesiju lietoto apģērbu veikalā, bet sabēdājos, ka tāda tur vairs nav, līdz ar to arī fotosesija nenotika.

Tomēr viņa izrādītais satraukums par filmēšanu, kurš pārvērtās izsekošanā, uzkurināja interesi arī mums. Mēs sazinājāmies ar Valsts policiju, diemžēl kopīgi uz «lietoto apģērbu veikalu» mums izdevās aizbraukt tikai nedēļu vēlāk. Kolēģis devās noskaidrot, kas tad tur īsti notiek. Izrādās, tur ir vietējo barčiks. Lai gan ģērbies ikdienišķās drēbēs, kolēģis pēc skata tomēr krietni atšķīrās no vietējiem apmeklētājiem. Pasūtījis 100 g šņabja, samaksāja 55 centus un saņēma arī čeku. Pēc veiktā pirkuma bārā ienāca arī policija. Lai uzzinātu par bārā veiktās pārbaudes un izņemtā alkohola ekspertīzes rezultātiem, lasiet un skatieties TVNET jau drīzumā. Bet tikmēr uzziniet, kā maniem kolēģiem un Rīgas pašvaldības policijai (RPP) gāja patruļā Ķengaraga un Maskavas forštates pusē: