«Viesiem tiek pasniegts vislabākais, ko iespējams pagatavot uz uguns,» saka Geidāns. Turklāt izmantota tiek tikai vietējā produkcija – Raiskuma maize, alus, vietējais mājas siers, vietējās zaptes, zaļumi un viss, kas nāk no dārza. «Katrs ciematnieks iesaistās ar savu devumu. Šeit sniegumā saplūst darboties gribošo vietējo iedzīvotāju īpašās prasmes, un viesiem tiek sniegts viss vislabākais.No pilsētas atbraucis cilvēks tiek «nolikts» pilnīgā mierā uz četrām, piecām stundām, un daudziem tas ir skaistākais piedzīvojums vasarā.»
Geidāns, kurš 20 gadus strādājis par gidu un klājis galdus tūristiem visās pasaules malās, saka, ka uz šo konkrēto pikniku atvedis visu labāko, ko aizguvis, mācoties no jemeniešiem, transilvāņiem un maijiem.
«Tad, kad cilvēks dabā sajūtas mājīgi, viņš ir vistuvāk pats sev, viņš atbrīvojas, sirds un prāts ir mierīgs,» skaidro Geidāns. Tas ir mirklis, kad tiek dziedātas tautasdziesmas un stāstīta vēsture. «No šī pasākuma cilvēki aiziet labāki, spēcīgāki, vienu pakāpi augstāki, un tas arī ir sociāli atbildīgs tūrisms.»
Neviena no Geidāna piedāvātajām programmām nav izklaide, tās visas balstītas uz īpašu sajūtu radīšanu, baudīšanu, caur to cilvēku virzot uz izaugsmi.
«Ja šīs izaugsmes nav, tas nozīmē, ka mēs savu darbu neesam līdz galam izdarījuši,» saka Geidāns.
«Uzskatu, ka tikai un vienīgi ar simtprocentīgu atdevi pret to, ko dari, tu tiešām esi cilvēciska būtne, kas ir atbildīga par sekām, ko radi. Sociālā atbildība iekš jebkā, ko dari, ir pats nozīmīgākais kritērijs, pēc kura var vērtēt sava darba kvalitāti vai gluži pretēji – nejēdzīgumu.
Ja mēs katrs savu mazo lietu darītu ar simtprocentīgu atdevi, mēs dzīvotu paradīzē.»