Jūnijā piedzīvotais partijas «Vienotība» reitinga nelielais pieaugums saistīts ar Andra Piebalga ievēlēšanu par partijas vadītāju, savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitinga kritumā vainojama tā dēvējamā Belēvičāde, sacīja sociologs un «Latvijas faktu» direktors, premjera Māra Kučinska (ZZS) padomnieks Aigars Freimanis.
Taujāts, vai «Vienotības» reitinga pieaugums ir tikai svārstības standartkļūdas robežās, vai tomēr var runāt par kādu tendenci, Freimanis norādīja, ka ir grūti spriest, vai «Vienotības» reitinga pieaugums ir tendence, taču partijas nelielais «uzlēciens» nav noticis nejaušības dēļ. Partijas nelielais, bet uzticamais atbalstītāju kodols beidzot sagaidīja līdera maiņu, un «Vienotībai» par labu nāk līdzsvarotā un «nomierinoši suģestējošā» Piebalga nonākšana partijas vadībā, turklāt tas notika situācijā, kad partijas vairākas «dāmas līdzīgi kā Lieldienu olas, bija katra savā pusē sasista» un politiskajam spēkam bija nepieciešamas pārmaiņas, komentēja politologs.
To, vai «Vienotības» atbalsta kāpums būs ilgstošs, ir grūti prognozēt, skaidroja Freimanis.
Vaicāts, vai partijas atbalsta kāpumam par labu bija priekšsēdētāja amata kandidātu debates, sociologs atbildēja noraidoši. Viņš skaidroja, ka tās nav bijušas reālas debates, kurās parādītos atšķirīgi uzskati. Debates starp Piebalgu un otru «Vienotības» līdera amata kandidātu, Saeimas deputātu Edvardu Smiltēnu, bija vairāk komplimentāras, un viedokļu atšķirības drīzāk bija niansēs. Līdz ar to šāds pasākums vairāk esot vērtējams kā samākslots publicitātes akts, nevis kā patiesas debates.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) piedzīvotais diezgan būtiskais atbalsta kritums saistīts ar «Belēvičādi» vai arī citādi dēvējamo skandalozo situāciju, kad atklājās, ka toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs medicīnas pakalpojumus izmantojis ārpus rindas, pauda «Latvijas faktu» vadītājs. Pēc viņa teiktā, Belēvičs bija netipisks pārstāvis ZZS ministru plejādē, jo viņam bija ārkārtīgi zems reitings, pie tam viņš vadīja nozari, kas ir vislielākajā krīzē. ZZS gan šo situāciju atrisināja, Belēvičam aizejot no politikas un apvienībai ātri atrodot jaunu veselības ministru.
Šādā situācijā ZZS reitingā varēja atkrist uz otro vietu, atgriežoties pie situācijas, kad partija «Saskaņa» bija popularitātes līdere.
Taču arī «Saskaņa» «trāpīja» uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) biroja veiktajām aizturēšanām, kas saistītas ar Rīgas domes struktūrām. Tāpēc uz abiem politiskajiem spēkiem reitingu kritums nostrādāja kā «uz dvīņiem», pauda Freimanis. Sociologs, kurš ir arī Kučinska padomnieks, norādīja, ka nesteigsies prognozēt, kāda būs tālākā ZZS reitinga virzība.
Viņš norādīja, ka vasarā tradicionāli vērojams politiskais atslābums, par ko liecina 32% aptaujāto atbilde, ka viņi nezina vai nav izlēmuši, par ko balsot. Ne visi no tiem, kas teikuši, ka nezina, par ko balsot, tiešām nav izšķīrušies - šāda atbilde esot vērtējama kā vēlme atvaļinājumu laikā attālināties no problēmām. Viņš skaidroja, ka augusts ir politiski nepatīkams mēnesis, jo, ģimenēm laižot bērnus uz skolu, neprognozētās izmaksas rada negatīvu politiskā noskaņojuma tendenci.
Neskaidra ir arī «Brexit» referenduma ietekme uz Latvijas politiku, kurā eiroskepticisms izpaužas stihiski un konkrēts vadītājs nav redzams, sacīja Freimanis. Lai gan no vienas puses lielākas izredzes pulcēt eiroskeptiķus būtu nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), tomēr kādu daļu no šīs grupas atbalsta ZZS, kas pauž piesardzīgu attieksmi pret Eiropas Savienību (ES), ietur distanci un atbalsta lielāku inerci jeb nesteigšanos ar ES normu ieviešanu. ZZS politiķi izmanto iespēju skaļi «pašaubīties» par ES, norādīja sociologs.
Kā ziņots, saskaņā ar «Latvijas faktu» veikto aptauju jūnijā ir kritusies partijas «Saskaņa» un ZZS popularitāte, savukārt partijas «Vienotība» reitings mēneša laikā ir pieaudzis.
Atbildot uz jautājumu, par kuru partiju balsotu Saeimas vēlēšanās, 16,1% respondentu norādīja, ka atbalstītu ZZS, 14,4% - «Saskaņu», bet 6,6% - VL-TB/LNNK.
Maijā ZZS reitings bija 19,9%, bet aprīlī - 20%. «Saskaņu» maijā bija gatavi atbalstīt 19,1%, bet aprīlī - 16,7% respondentu, savukārt par VL-TB/LNNK maijā balsotu 6,2% vēlētāju, bet aprīlī - 8,1% aptaujāto.
Par Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa jaundibināto partiju «KVP LV» jūnijā būtu gatavi balstot 5,4% aptaujāto, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā maijā.
Savukārt «Vienotības» reitings šomēnes pieauga - jūnijā par šo politisko spēku balsotu 5,7% pilsoņu, bet maijā «Vienotību» atbalstīja tikai 4,1% respondentu. Aprīlī par šo politisko spēku bija gatavi balsot vēl mazāk cilvēku - tikai 3,7% aptaujāto.
Vēl 13,9% respondentu norādīja, ka vēlēšanās nepiedalītos, bet 31,9% nezina vai nav izlēmuši, par ko balsotu. Maijā neizlēmušo skaits bija salīdzinoši mazāks - 25,6% aptaujāto.
