Visskaistākā, vislabākā, visgudrākā

FOTO: Kolāža: Toms Ostrovskis

Katrai tautai ir savas tradīcijas, kā pavadīt aizgājējus. Ne tik senā pagātnē tos publiski dedzinājām vai slepus aprakām. Aizgājēja izvadīšana uz politiskās skatuves ir saglabājusi šo «dievišķi» dzīvniecisko apmierinājumu – neērtam vai pārāk aktīvam tiek piemeklēta atbilstoša «aiziešana»: augsts amats Briselē, duncis mugurā vai publiska nomētāšana ar akmeņiem. Un publika ir starā, jo VID vadītāja maiņa ir skaista kā karaļa plikumi – tos redz visi! Tikai skaļi nerunā.

Kņada ap Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir noslēgusies ar dienesta vadītājas Ināras Pētersones piespiedu atlūgumu. Drīz ieraudzīsim pašreiz paslēpto jauno un enerģisko VID vadītāju. Mainīsies sejas, bet kroplā sistēma paliks, jo nupat realizētais VID vadības maiņas modelis neparedz izmēzt un uzlabot. Tikai aizmālēt. Kāds pvnščiks tiks maigi apslacīts ar destilētu ūdeni par biedinājumu pārējiem, tomēr varbūtība, ka nupat aizrotēto vietā iesēdīsies jaunie-vecie Vaškeviči un daži citi iepriekšējos gados «aizrotētie», nav nemaz tik nereāla.

Kādēļ VID?

Informācija ir vara - VID datus par jebkuru valsts iedzīvotāju, nepilsoni, rezidentu vai nerezidentu, ārvalstnieku vai bezvalstnieku nevar nopirkt. Tiem, kam ir piekļuve šādai informācijai, ir vara, kuras nav pat drošības iestādēm vai tiesām. Bet varu var iegūt tikai ar lojālu VID vadību. Lojālu tiem, kas to iecēla. Tālākais mērķis ir «jumta» konsolidācija – VID un drošības iestāžu pavilkšana zem viena politiskā uzrauga, pēc ZZS hibrīdpartijas triumfa 2018.gada Saeimas vēlēšanās.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir politiski nozīmīga institūcija, jo tās veiksmīga darbība garantē politiskās elites palikšanu pie varas. VID īpašais statuss nozīmē arī to, ka vadītāja amats ir iekārojams krēsls īpaši tādos gadījumos, kad politiski svarīga darījuma dēļ ir jāpiever acis uz finanšu noziegumiem, piemēram, būvniecības nozarē, kuras pārstāvji Ināras Pētersones «atlūguma» dienā parakstīja premjera Māra Kučinska iniciētu memorandu par «ēnu ekonomikas apkarošanu».

Lai arī VID nav Drošības policija (DP), kas var aizturēt jebkuru personu; vai, ja paģēr «valsts noslēpumu», drīkst arī iebaidīt un šantažēt kādu žurnālistu, slepus sadarbojoties ar citiem viņa kolēģiem, tomēr VID ietekme ir lielāka par jebkuru citu valsts represīvo institūciju, jo VID apkopo un analizē finanšu plūsmas dokumentāciju [nodokļus, nodevas utt.], kas bieži ir vienīgais pierādījums. Piemēram, nozīmīgā tiesas procesā par finanšu noziegumiem valsts/pašvaldības uzņēmumā, liela nodokļu maksātāja kasē, maksātnespējas administratora vai cita «stipendiāta» kabatā. Bet pierādījumu trūkums vai to «nemākulīga» vākšana apgrūtina «lietu» nonākšanu līdz tiesai.

Atceraties, kā krita Dombrovska pēdējā valdība - neskaidri argumenti uz necilvēcīgi šaušalīgas traģēdijas fona Maximas veikala gruvešos? Kā aizgāja vecā valdība, tā atnāca jaunā - bezmaz pa kluso, bailīgi un bikli atverot Ministru kabineta parādes durvis. Līdz ar Laimdotas iesvaidīšanu daudziem zuda šaubas – vai tad Valda Dombrovska asaras nebija gana pārliecinošas? Jā, tās nebija krokodila asaras. Tomēr valdības atkāpšanās iemesls nebija traģēdija Zolitūdē, bet cits un gana triviāls.

Nekas nemainījās arī vēlāk – EK viceprezidenta Valda Dombrovska amata garantētāja Laimdota notēloja ģīboni un ielēca Daugavā, kur plunkšķa sakultās ūdens putas dzemdēja jauno Fēniksu Māra Kučinska valdības veidolā. Bet mēs, izliekoties nemanām valsts varas deformāciju, metāmies trakā riņķa dancī, kāri tverot mazāko ļaunumu, it kā valsts vadītāju maiņa pati par sevi būtu vērtējama kā sasniegums – līdzās ZZS un SC uzstādītajam kauna stabam «Andris Bērziņš» cits zaļzemnieks Raimonds Vējonis šķita baigi sakarīgs prezidents; bet ZZSietis Māris Kučinskis šķita rīcības cilvēks, salīdzinot ar Laimdotas Straujumas mīļo nekompetenci.

VID vadības maiņa nav nepareiza

Svarīgāk ir noskaidrot, kā tieši un kādu mērķu vārdā tā tika veikta, lai nojaustu, vai personāliju maiņai VIDā būs jelkādas pozitīvas sekas mums, iedzīvotājiem=valstij. Ja nekas nemainīsies, tad saceltā ažiotāža par VID vadītāja maiņu ir bezjēdzīga.

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone pirmajā preses konferencē pēc atlūguma iesniegšanas neslēpa, kuram lielmeistaram zaudējusi partiju. Lai gan Pētersone finanšu ministri pieminēja komplimentāri, tomēr zaļzemnieku dueta - Reiznieces un Kučinska vārdu piesaukšana neliek šaubīties par ZZS orķestrētu panākumu.

Ināra Pētersone zina VID drēbi līdz pat sīkākajam diedziņam, veiksmīgi strādājot dienestā 21 gadu. Bet ko tieši viņa darīja vai nedarīja pēdējos trīs, lai būtu spiesta pamest amatu priekšlaicīgi? Ja VID kā valsts iestāde piesedza un sadarbojās ar krimināliem elementiem ar nolūku atmazgāt naudu, noziedzīgā veidā gūt peļņu utt., tad loģiski ir jautāt, kādēļ staļļu izmēšana netika veikta ātrāk, Straujumas valdības laikā? Bet īpaši Valda Dombrovska laikā, jo vienmēr esmu uzskatījis, ka atbildība ir jāprasa kompetentam, spējīgam un ietekmīgam politiķim, nevis vārgam ieliktenim. Vai likumīgo noziedznieku atrašanās augstos VID amatos bija iespējama bez VID un uzraugošās Finanšu ministrijas vadītāju ziņas?

Ja gribat vienkāršu atbildi, tad lūdzu – finanšu ministrs vienmēr ir premjera labā roka, kas ir ļoti raiba publika: kompetenti makroekonomisti vienā zupā ar nasing spešal ākstiem un «neko ļaunu nevēlošiem» pielīdējiem. Toties pārstāvētas ir visas varas partijas, kas 26 gadu laikā darbojās uz Latvijas politiskās skatuves.

Aplūkojiet, kurš ir sēdējis finanšu ministra krēslā,tikai nežagojieties: Jānis Reirs, Andris Vilks, Einars Repše, Atis Slakteris, Oskars Spurdziņš, Valdis Dombrovskis, Gundars Bērziņš, Edmunds Krastiņš, Ivars Godmanis, Roberts Zīle, Vasīlijs Meļņiks, Aivars Kreituss, Indra Sāmīte, Andris Piebalgs, Uldis Osis, Elmārs Siliņš.

Un, protams, tagadējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Ja Pētersone «izlēma aiziet», neskatoties pat uz premjera (ZZS) un finanšu ministres (ZZS) publiski pausto atbalstu, tad baumu un pieņēmumu mudžeklī pašreiz ticamas šķiet divas atšķirīgas versijas, bet ar vienādu iznākumu:

1. Pētersonei palūdza aiziet, jo viņas vietā sagatavota ZZSistiem lojāla persona [iemeslus skatīt iepriekš «Kādēļ VID?»]. Šajā gadījumā sistēmiskās problēmas VID netiks risinātas, mainīsies tikai sejas. Protams, visas iepriekšējās valdības rīkojās tāpat, ne mirkli mums neliekot šaubīties, ka profesionalitāte un kompetence ir pakārtota partejiskai lojalitātei jebkurā nozarē vai iestādē.

2. VID vadītājai radīja vai viņa pati bija radījusi situāciju, kad citādi rīkoties nebija iespējams. Vai tas varētu nozīmēt, ka, labprātīgi aizejot, Pētersone izvairījās no [inscenēta?] kriminālprocesa? Atgādinājumam: iepriekšējā VID vadītāja Nelija Jezdakova bija spiesta pamest amatu, jo viņai tika piemērots aizdomās turētās personas statuss, tomēr kriminālprocess pēc pusotra gada tika izbeigts bez jebkādām sekām viņai vai kriminālprocesa ierosinātājiem KNAB.

Kriminālprocesa sākšana ar politiski ietekmējamu tiesībsargu vai drošības dienestu palīdzību reti tiek novesta līdz loģiskam iznākumam, ja vienīgais nolūks ir bijis diskreditēt amatpersonu un veikt politiski vēlamu «rotāciju». Teiksiet, nav dūmu bez uguns? Jā, taisnība, sekas nevar iestāties pirms cēloņiem. Parasti pietiek ar [izplatītu politiskās korupcijas paveidu] siltu vietiņu valsts/pašvaldības uzņēmumu valdē. Sodīšanai gan tiek izmantotas citas metodes - iebiedēšana, šantāža. Turpretī delikātos gadījumos ir nepieciešams «spiediens no sabiedrības puses», kur «sabiedrība» ir mediji - dažreiz ietekmējami, varbūt naivi vai sensāciju kāri; turpretī «spiediens» ir nepilnīga vai puspatiesības saturoša informācija [kompromats], kas nopludināta ar nolūku piečakarēt.

Monopoltiesības uz tiesībsargu un drošības iestāžu ietekmēšanu [diskreditēšanu] līdz šim bija «Vienotības» elites jājamzirdziņš, tādēļ Kučinskis un Ozola bija spiesti izspēlēt politisko teātri ar VID maiņu. Partijas polittehnologi priecājas, jo viss izdevās nevainojami - tie, kam bija jāklusē, klusēja; bet tie, kam bija jāspodrina savs mundieris, to aizgūtnēm dara: «Mēs ar vēl lielāku enerģiju iesim uz priekšu VID sakārtošanā.»

Lustrācija par maksu

Līdz ar VID vadības maiņu plašu lustrācijas procesu gaidīt nav pamata. Grēku nožēlošana un solījums «nekad tā vairs nedarīt» arī turpmāk būs par maksu - par piederību ZZS hibrīdpartijas sadarbības partneru sarakstam.

Īpaši labi tas bija redzams dienā, kad VID vadītāja Ināra Pētersone iesniedza atlūgumu - Latvijas būvniecības giganti, kas līdz šim mierīgi šeftēja vienīgajā nozarē ar gandrīz 2x lielāku ēnu ekonomikas īpatsvaru nekā jebkurā citā nozarē Latvijā [~40% ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē], parakstīja labticīgu memorandu ar Māra Kučinska valdību par «ēnu ekonomikas apkarošanu». Acīmredzot vairs nebija jāuztraucas, jo VIDā būs jauns savējais, kurš turpmāk arī atturēsies likt šķēršļus pvnščiku shēmām, ja vien būvnieki ziedos pareizajai partijai.

ZZS varas skurbums jeb divas astītes skaidrībai

1. Vaino citus tajā, ko dari pats, lai lielāka putra, bet mazāka izpratne, skaidrība un attiecīgi – sabiedriskā uzraudzība. Tas ir kā atgādinājums par Krievijas propagandas instrumentiem, kas ne pirmo reizi izmantoti uz Latvijas politiskās skatuves.

26.maijā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka «patlaban no dažādām pusēm tiek izdarīts spiediens uz VID un Pētersoni, kas ir tieši saistīts ar VID sāktajām darbībām». Ar «darbībām» domāta darbinieku «rotācija», starp tiem arī «likumīgie noziedznieki», kuri pēkšņi vairs neatbilda ieņemamajam amatam VID. Tomēr nekādi paskaidrojumi no VID vadītājas nesekoja, Finanšu ministrija klusēja. Neviens uzvārds netika nosaukts.

Ja pieķertos rotē un netiesā, tad tā ir zaļā gaisma nenotiesātajiem turpināt shēmot, politiķiem rotēt, bet tiesībsargiem un tiesnešiem nesodīt. Viss var turpināties, tikai ar citiem saimniekiem. Atšķirība tā, ka likmes šoreiz ir lielākas, jo Latvijas simtgadē 2018.gada rudenī ir paredzams ZZS triumfs un visa lielā pīrāga dalīšana. «Gribi kumosiņu? Piedalies ar savu mazumiņu, bet ar ilgtermiņa garantiju - jauna ēra priekšā un pakaļā. Tas uz palikšanu!» Šādi varētu skanēt ZZS reklāmas bazūne tuviem un tāliem biznesa līderiem un NVS ekonomiskās sadarbības partneriem.

Ja cieņa pret «aizgājēju» tiek saglabāta tikai ar klusēšanu vai slavināšanu, tad nekas nemainīsies arī turpmāk. Dies tētīt, ja sāks atklāti pētīt, vētīt un analizēt padarīto un nepaveikto, uzpeldēs visādas nejaukas lietas, piemēram, «noziedzīgo darbību» izpildītāji vai pat piesedzēji un pasūtītāji. Tas nav konstruktīvi, ja grib turpināt tādā pašā garā.

2. Dana ies Valda Dombrovska pēdās. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir viens no īpaši retajiem, tādēļ tēvišķi maigi un nemanāmi aprūpētajiem smaragdiem Aivara Lemberga kolekcijā. Kādreiz daudzsološā «jaunatne», tagad jaunais politikas spīdeklis ir cienīga mentora sekotāja un tomēr kardināli atšķirīga personība – Dana ir pārliecināta karjeriste un tādēļ ļoti izdevīga un īpaši vērtīga Aivaram: Danu nevar nopirkt par naudu, kas ir liels retums uz Latvijas politiskās skatuves. Varbūt tādēļ mentors viņu «sargāja» no šmucēm ar Emša čemodāniņiem, kas devuši tūlītēju labumu [diskreditējuši nevēlamo] ne vien ZZS hibrīdpartijas līderiem, bet visu krāsu politiķiem citās partijās.

Danu var savaldzināt iespējas, kādas tikai «Ventspils hercogs» spēj piedāvāt. Un viņa ir iemācījusies tās izmantot. Danas ego uguņo, redzot iepriekš izplānotu, taktiski veiksmīgu gājienu realizāciju politiskajā laukumā. Var jau būt, ka Aivars viņā redz paša nerealizētās iespējas - personību, kāds viņš kādreiz ir gribējis kļūt [ar to nav domāta dzimumu maiņa]. Šī trauslā, tomēr ļoti ciešā savienība plaukst kā skaista rudzupuķe, ik rītu lūkojot sauli, nemaz nevēloties saraut dzīvības saknes, kas tai sniedz spēku un valgmi.

Ja gribam ticēt politiķa zelta likumam «veiksmīgs karjerists nedrīkst lietot mantu, kuru pats tirgo», tad šī savienība sašķobīsies, tiklīdz kļūs traucējoša. Tomēr tas nenotiks tik drīz.

Valsts deformācija sarkanbaltsarkanā spektrā: ZZS triumfs Latvijas simtgadē

Iepriekš šķita, ka ZZS/SC Bērziņtēvs bija jebkuru saprātīgu ideju degradējoša, bet Laimdota Straujuma jebkuru saprātīgu rīcību demotivējoša atkāpe no normas. Šķita, ka labēji centriskās partijas «Vienotība» pašu rokām noorganizētās bēres neradīs ilgstošu vakuumu politiskajā laukā, ļaujot zaļzemnieku partijai atgriezties vēl neredzētā varas maratona skurbulī ar tiesisko nihilismu dzeramajā pudelē. Izskatās tomēr, ka līdz ar ZZS triumfu 2018.gada Saeimas vēlēšanās atkal tiksim iemesti Šķēles-Lemberga-Kalvīša bedrē, kur saprātīgas ietekmes vienīgais instruments, ar kuru ZZS hibrīdpartija iepriekšējos gados bija un arī turpmāk būs spiesta rēķināties, ir atrodams tikai Samnera Velsa ielā nr.1.

Organizētās noziedzības metodes, ar kādām vecie «oligarhi» nozaga Latvijas valsti, šķiet cītīgi atkārtotas pagaidu valdībā, lai pēc 2018.gada ZZS triumfa varētu sākt ķerties klāt grandiozajiem plāniem. Piemēram, drošības dienestu, KNAB un citu tiesībsargājošo institūciju «savākšana» zem viena «jumta», pilnībā likvidējot «Vienotības» pēdējo «varas bastionu». Šāds iespējamais scenārijs nodrošinātu salīdzinoši mierīgu dzīvi Lemberga kungam un viņa partneriem. Līdz pat viņu nāves stundai.

Bet veselīgas konkurences trūkuma dēļ varas koncentrācija vienas partijas rokās neizbēgami novedīs turpat, kur jau reiz bijām, kad paši pazaudējām savu valsti bez cīņas. Pirms 76 gadiem. Tikai nedomājiet, ka šodien tas iespējams tikai ar tankiem un asinīm uz ielām. Tas notiks pamazām, bez skaļiem ekscesiem un iedvesmojošām uzrunām. Un atkal ar pašu rokām.

Uz augšu