Dienā, kad vairāki simti mediķu izgāja ielās, protestējot pret kritisko finansējumu veselības aprūpei, portālā TVNET jau bija lasāma saruna ar veselības ministri Ingrīdu Circeni (V). Šodien kārta otrajai intervijas daļai. Tajā ministre runā arī par bērnu un jauniešu nopietnāku izglītošanu veselības jautājumos. Tas varētu ievērojami samazināt traģisku nāves gadījumu skaitu.
Pieminējāt zīdainīšus. Latvijā ir ļoti augsta māšu mirstība. Kāds ir risinājums?
Jā, ir risinājums. Esam sagatavojuši priekšlikumu Demogrāfiskajai padomei. Tajā ir 7-10 punkti.. Šis jautājums jārisina kompleksi. Iespējams, nākamgad būs vajadzīga papildu nauda, lai programmu īstenotu līdz galam.
Ko konkrētu tā paredz?
Tā paredz, ka ir starpresoru sadarbība par veselības mācību skolās. 8-10% neauglīgu ģimeņu ir tieši tāpēc, ka jaunieši slimo ar seksuāli transmisīvajām slimībām. Ir jauniešu, pusaudžu grūtniecības, HIV, AIDS, Tas ir iemesls, kāpēc ir slimās grūtnieces, spontānas grūtniecības pārtraukšanas, neplānotas grūtniecības sociāli nelabvēlīgās ģimenēs. Tas saistīts ar izglītības faktoru. Pat vistrūcīgākās valstis izglītību skolās uzskata par ārkārtīgi svarīgu. Arī mums pie tā jāstrādā.
Otrkārt, tā kā ir augstā saslimstības un nekontrolētā reproduktīvās veselības daļa, jādomā, kā varētu piedāvāt pārbaudīties uz seksuāli transmisīvām slimībām, it īpaši, ja ģimene plāno bērnu..
Tad ir papildu priekšlikumi, kas sagatavoti kā grozījumi Ministru kabineta noteikumos par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību. Domājam, ka papildus pašreizējai apmaksai grūtniecēm vajadzētu noteikt arī hlamīdijas, B grupas beta hemolītisko streptokoku. Paredzētas arī papildu ultrasonogrāfijas.
Tas nozīmē, ka grūtniecēm noteikti veiktu ne tikai divas ultrasonogrāfijas?
Jā, mēs arī gribētu tās pārnest uz grūtniecības 11.-13.nedēļu, lai uzlabotu agrīno diagnostiku.
Esmu tikusies ar Ginekologu asociācijas vadību un runājusi, lai asociācija nāk ar savu priekšlikumu, ka, iespējams, mēs
varētu palielināt apmaksu par grūtnieču novērošanu.
Patlaban ir ļoti augsts procents maksas ginekologu. Ja varētu palielināt aprūpes epizožu apmaksu, varētu vienoties ar asociāciju, ka grūtnieces ir tā daļa, kuras ar valsts apmaksu varētu novērot arī privātie ginekologi.
Tātad plānojat, ka privātie ginekologi par grūtnieču aprūpi saņemtu naudu no valsts?
Jā. Bet viņi [asociācija] vēl nav devuši atbildi. Vienkārši stāstu jums, kā redzu iespējas un ko varētu darīt. Ja varētu palielināt šo ambulatorās daļas apmaksu, mēs varētu uzlabot grūtnieču aprūpi.
Vēl viens plāns – otrās māsas strādātu pie patronāžas un vakcinētu. Tam mums nauda ir.
Bez tam mums ir piedāvājums neauglīgajām ģimenēm. Nākamā gada otrajā pusgadā varētu būt neauglīgo ģimeņu reģistrs. Mums nav šāda reģistra. Mums jāskatās arī jautājums par spermas banku un diagnostiku. 2013.gadā otrais solis varētu būt mākslīgā apaugļošana kaut vai vienu reizi. 2014.gadā, iespējams, tā būs divas reizes. Esmu ļoti reālistiska un pragmatiska. Mēs nevaram vienā gadā izdarīt visu. (..)
Lai mazinātu bērnu traumatismu un mirstību, mums ir priekšlikums domāt par bērnudārziem no pusotra gada. Tas ir arī valdības deklarācijā. Līdzīgi kā Lielbritānijā, arī Latvijā
prioritāte rindā var būt bērniem, kuru vecāki maksā nodokļus.
Lielbritānijā pašvaldība tiem vecākiem, kuri maksā nodokļus, sedz 80% no bērnudārza izmaksām. Savukārt, ja vecāki nemaksā nodokļus, viņiem ir pilna samaksa.
Tā visa ir koncepcija, tas nenozīmē, ka rīt tā būs.
Kad tas būs?
Pašreiz gatavojam priekšlikumu Demogrāfiskajai padomei, kura pēc tam lemj. (..) Ja padome piekrīt tam, kā es šīs lietas redzu, pēc konkrēti piedāvātā varam lemt, ka nākamgad darām to, to, to... Tādā gadījumā varam samazināt māšu un bērnu mirstību.
Vēl kāds jautājums par bērnu veselību. Nesen TVNET rakstīja par Bērnu slimnīcu un tajā esošajām izgulētajām gultām, nodrupušajām sienām un griestiem. Kad slimnīcā uzlabosies apstākļi?
Bērnu slimnīcā īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu projektus. Jums jārunā ar slimnīcas vadību, tieši kurās nodaļās...
Runa ir par infekciju nodaļu.
Domāju – šis jautājums ir Bērnu slimnīcai. Slimnīcu valdes lemj par naudas izlietojumu, prioritātēm, kurā vietā un kā nauda tiek lietota. (..) Nevaru jums atbildēt par naudas izlietojumu konkrētā slimnīcā. (..)
Patlaban slimnīcās pie speciālistiem ir ļoti garas rindas – trīs mēneši jāstāv rindā, lai tiktu uz konsultāciju vai izmeklējumu. Kad rindas samazināsies?
Divas atbildes. Pirmkārt, mums jāstiprina ģimenes ārstu institūcija. Daļa konsultāciju iespējamas ģimenes ārstu praksē. Turklāt mēs piemaksājam par atsevišķām papildu manipulācijām.
Otrkārt, rindas saistītas ar naudu. Mums vajag papildu naudu. Tādā gadījumā mēs varam apmaksāt lielāku konsultantu skaitu.
Kad rindā būs jāgaida nevis trīs mēneši, bet trīs dienas?
Pie speciālistiem rindas ir visā Eiropā, mēs ne ar ko īpašu neatšķiramies. Atsevišķās jomās mums rindas ir īsākas nekā Īrijā. Īrijas sievietes brauc pie mums. Tas nenozīmē, ka brīdī, kad būs ļoti daudz naudas, nebūs rindas, jo atsevišķās jomās ir speciālisti, kuru pieprasījums nav sevišķi liels. Līdz ar to speciālisti netiks gatavoti daudz vairāk, jo tad viņi var palikt bez algas.
Ja pacients nonāk neatliekamā situācijā, viņu konsultē ātrā palīdzība vai stacionārā. Savukārt, ja tā ir plānveida palīdzība, hroniskam slimniekam mēnesi gara rinda, lai konsultētos, nav gara. Tās saīsināšana nav prioritāte. Protams, mums jāmazina rindas. Domāju –
ideāli un normāli būtu, ja rindā būtu jāstāv līdz 10 dienām.
Bet es nelidoju mākoņos. Mēs noteikti nevarēsim visās specialitātēs nodrošināt, ka nākamgad rindā būs jāgaida 10 dienas. Tā nebūs.
Kā vispār vērtējat ģimenes ārstu institūciju?
Viņiem nav viegli daudzu apstākļu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka daudzi no viņiem par ģimenes ārstiem kļuva no terapeitiem vai pediatriem. Salīdzinoši vieglāk ir jaunajiem speciālistiem, kuri ienāca pilnīgi no jauna apmācīti šai programmā.
Ļoti grūti viņiem iet laukos, jo ir ļoti lieli attālumi, ir apgrūtināta pieejamība, ir visas sadzīves problēmas, kas varbūt Rīgā, kur attālumi ir mazāki (iesēdies trolejbusā un aizbrauc trīs pieturas), veido savādāku situāciju.
Protams, daudz problēmu saistās ar finansēm, kas varētu būt labākas. Ja mēs šodien varētu nodrošināt e-veselību, varētu atvieglot e-receptes, samazināt apmeklējumu skaitu.
No savas puses esam pielikuši otrās māsas un finansējumu viņām. Viņas veic mājas aprūpi. Ir daudz hronisku slimnieku, kuri vienkārši pie ārsta nenonāk. Mums ir jānāk palīgā, lai atvieglotu darbu. Mūsu vēlme ir astoņas stundas atvērtā prakse, lai slimnieks zina, ka tai laikā viņš noteikti var vērsties un saņemt konsultāciju.
Ne tikai kā ministrei, bet arī sievietei gribu jautāt par datiem, kas pārsteidza ne vienu vien, – pusmūžu sasniegušās Latvijas iedzīvotājas atzītas par lieko kilogramu rekordistēm visā Eiropā. Ko sakāt?
Domāju, ka daudzās valstīs sievietes ir apaļākas. Nezinu par tiem datiem – kas to pētījis. Pēc vispārzināmiem un man pieejamiem datiem, Latvija nav pirmajās vietās. Tur noteikti ierindojas ASV.
Pētījumā bija runa par Eiropu.
Jūs redzat arī uz ielas – mūsu sievietes nav pirmajā vietā. Nezinu, kādā specifiskā veidā veikts pētījums. Protams, mēs gribam, lai visas būtu ideālā svarā, bet lielākoties ir ģenētiski faktori, ēšanas paradumi.
Mums ir vajadzīga veselības mācība, kas iemāca pareizo piramīdu sabalansētam uzturam. Mums jāaktivizē aktīvs dzīvesveids. Diemžēl Latvijā ne tikai sievietes, bet arī vīrieši ir sportiski stipri neaktīvi.
Veselīgs dzīvesveids novērstu daudz slimību.
Piemēram, cukura diabētu, sirds – asinsvadu slimības un citas.
Cik nopietna problēma, jūsuprāt, Latvijā ir aptaukošanās?
Ļoti nopietna. Tā ir tendence visur.
Pilnīgi noteikti otrā tipa cukura diabēts ir nepareizas ēšanas sekas. Protams, vēl ir ģenētiskie faktori un viss pārējais. (..) Ja jūs nēsājat līdzi divus trīs spaiņus smaguma, kāda ir locītavu noslodze? Tas atstāj ietekmi arī uz mugurkaulu, sirds – asinsvadu sistēmu, elpošanu. Protams, liekais svars ir problēma, kas kaut kādā veidā ir jārisina. (..)
Runājot par lieko svaru, pieminējāt veselības mācību. Kad skolās tas būs atsevišķs mācību priekšmets?
Ja tas būtu atkarīgs no manis – tad rīt. Neredzu nekādas problēmas tam. Vēl pirms septiņiem astoņiem gadiem bija sertificēti, apmācīti veselības mācības skolotāji un programmas. Vienkārši jāatgriež tas, kas bija. Apzinos, ka vienā gadā to būtu grūti izdarīt birokrātijas dēļ, jo atkal viss jāveido no jauna. Pirmais solis varētu būt jauniešu centru līmenī līdzīgi kā Igaunijā.
Pirms trim četriem gadiem veiktie aprēķini liecina, ka tam vajadzētu aptuveni miljonu. Jauniešu centros notiktu izglītošana. Vienaudžu izglītībā jaunieši var pārrunāt aktuālākās lietas, ko viņiem kauns prasīt medicīnas iestādē, kur sēž pensionāru grupa.
Savukārt, pat ja jauniešiem nav kauns to pārrunāt ģimenē, vecāki daudzreiz nezina atbildes uz viņu jautājumiem.
Igaunijā veidoja šādus centrus un panāca, ka jaunieši kļūst zinošāki.
Bet, protams, galamērķis ir izglītoti, sertificēti skolotāji, kuri var par visām šīm lietām runāt. Viņiem jāvar pastāstīt – ja tu smēķēsi, kas pēc tam notiks, ja tu lietosi narkotikas, ir 99,9%, ka kļūsi atkarīgs. Ja kļūsi par narkotiku lietotāju, seko HIV, AIDS, neauglība un citas slimības.
Esmu uzrunājusi Ķīļa kungu [izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli]. Principā viņa attieksme ir pozitīva, bet droši vien mums ir jātiekas un jārunā sīkāk. Domāju, ka pēc budžeta pieņemšanas tas arī notiks.
Ko domājat par kolektīvo vingrošanu skolās, darbavietās un citās iestādēs?
Ļoti labi.
Vai ir plāns rosināt tās atjaunošanu?
Skolas un darbavietas nav īsti tā vieta, kur Veselības ministrija darbojas. Saistībā ar veselības mācību ir daudz aktivitāšu, kuras var sasaistīt kā praktisko daļu no veselīga dzīvesveida propagandas.
Mums ir dažādas kampaņas. Līdzīgi kā bija kampaņa par veselīgu ēšanu, domāju, ka varētu aktivizēt sabiedrības interesi par fizisko aktivitāti, jo nākamais ir Aktīvas novecošanas gads. (..)
Plānojam arī atgādināt, ka sievietei ir jābūt veselai. Piemēram, skrīnings. Kāpēc mūsu sievietes neiet pie ārsta pat tad, kad viņām to apmaksā un aizsūta uz mājām uzaicinājumu? Mums jāpanāk, lai miljons, ko tam tērē, tiktu tai sfērā arī izlietots. (..)
Vai kā ministre joprojām strādājat arī kā daktere?
Jā.
Tad nevaru nepajautāt par ginekologiem un abortiem. Vai abortu veikšanai jābūt ginekologam obligātai?
Es jums atbildēšu divās daļās. Pirmkārt, es kā ginekoloģe sen vairs neveicu abortus, jo strādāju tikai ambulatorā pieņemšanā un dežūrā.
Otrkārt, reproduktīvās veselības likums skaidri pasaka, ka sievietei ir tiesības izvēlēties par savu veselību. Līdz ar to tas ir sievietes ziņā. Ārsta – ģimenes ārsta, ginekologa un citu speciālistu - pienākums ir informēt sievieti, kā novērst abortu. (..) Atsevišķās valstīs mēģināja ierobežot sievietes iespēju saņemt informāciju, konsultēties ar ārstu un, piemēram, aizliegt abortus. Analīze pierādīja - tajās valstīs, kur nav pieejama kontracepcijas konsultācija un aizliegti aborti, katastrofāli pieaug sieviešu mirstība no nelegālajiem abortiem.
Mēs atkal atgriežamies pie veselības mācības. Mums ir jāinformē jaunieši, ka abortiem nav jābūt.
Jauniešiem jāmāk plānot sava dzīve bez abortiem.
Viņiem ir jāzina anatomija, fizioloģija un iespējas izsargāties. Informācija ir tā, kas novērš abortus pilnībā. Mums jāstrādā pie tā, lai abortu vienkārši nebūtu.
Vai tas ir reāli?
Protams. Ja mēs mācīsim jaunieti, kā dzīvot, un viņš zinās, kā to darīt, tad vienu vai otru reizi varēs gadīties nejaušība, bet mums ir jādod cilvēkiem iespēja izvairīties no abortiem.
Esmu absolūti pret abortiem, bet mums ir jāsaprot arī sievietes tiesības, cilvēktiesības. (..) Mūsu mērķis – lai sabiedrībā nav neviena aborta.
Kad tas varētu būt?
Vai jūs varētu sev atbildēt uz šo jautājumu?
Bet ko jūs kā nozares pārraugs teiktu?
Nekad nevienu mērķi neviens nevar sasniegt 100%, pat visideālākajos apstākļos. Mums ir ļoti dažādas sociālās grupas, uztvere par lietām. (..)
Cik liela problēma Latvijā vispār ir nelegālie aborti?
Tādu nav! Protams! Mums ir legālie aborti. Kāpēc vajadzētu veikt nelegālos? (..) Nelegāls aborts taču ir saistīts ar dzīvības briesmām. Tāpēc jau Eiropas valstis .. ir skaidri un gaiši pateikušas, ka šai procedūrai ir jābūt legālai.
Sarunas noslēgumā gribu jautāt – ko vēlētu TVNET lasītājiem jaunajā gadā?
Mieru dvēselē, saticību, gaišu skatu uz dzīvi.
Negācijas mūs sagrauj emocionāli, garīgi un fiziski.
Otrkārt, vēlu labu veselību, lai cilvēki negandē to! Mūsu rokās ir ļoti daudz iespēju, lai mēs būtu veseli, optimistiski un gaiši.
Novēlu, lai visās ģimenēs ir daudz gaidītu, gribētu un mīlētu bērnu un mazbērnu. Tā būs Latvijas nākotne.
Ļoti skaists vēlējums, paldies. Ko jūs sev vēlētu Jaunajā gadā?
Sev arī vēlētu mieru dvēselē, veselu ģimeni. Lai mums ir miers, saticība un laime, kā arī viss tas, ko paši vēlamies!
Konkrēti sev vēlētu, lai man pēc ilgiem gadiem beidzot būtu atvaļinājums, lai es varētu vismaz pāris nedēļas dzīvot tikai sev.
Vai nākamgad redzat tādu iespēju?
Es esmu reāliste. Kaut arī esmu optimiste, nevaru teikt, ka 100% ticu, ka tā notiks.
Ko jūs darītu šajās divās nedēļās?
Ja man tāda iespēja būtu, droši vien ceļotu. Atpūtā kā tādā neesmu bijusi vismaz gadus astoņus.
Vai tad tas sakrīt ar veselīgu dzīvesveidu?
Viss ir nosacīti. Mainot vienu darbu pret citu, cilvēks daļēji „atiet” no viena veida stresa. Bet es cenšos izmantot arī ikdienu.
Joprojām skrienu, ilgus gadus peldu, esmu optimiste, brīvajās stundās strādāju dārzā, sabalansēju savu dzīvi, lai saglabātu gaišu skatu uz dzīvi un enerģiju.
