Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8772414t1h699f.jpg)
Latvijā atkal aktualizējies nepilsoņu jautājums, par kura risinājumu saskaņā ar neoficiālo informāciju interesējas arī ASV, taču straujā nepilsoņu skaita samazināšanā tiek saskatīta arī iespēja strauji audzēt «Saskaņas» un Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības elektorātu, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».
Tam, ka strauja nepilsoņu skaita samazināšana strauji palielinātu šo elektorātu, piekrīt politologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ivars Ījabs.
«Es domāju, ka Amerikā ļaudis tīri labi saprot to, tieši tāpat kā Briselē, ka, no vienas puses, varbūt tā nenaturalizēto nepilsoņu daļa ir kaut kāds abstrakts potenciāls drauds. Bet tur saprot arī to, ka
tāda pēkšņa pilsoņu loka paplašināšana ir ne mazāks drauds,»
komentēja Ījabs.
Bažas, ko rada lielais nepilsoņu skaits, saistītas ar kaimiņvalsti Krieviju. Nepilsoņi nevar piedalīties politiskajā procesā - ne kandidēt vēlēšanās, ne vēlēt paši -, taču statusam ir bonuss - iespēja ceļot uz Krieviju bez vīzas. Un tas ir jautājums par drošību un to, ka nepilsoņus savā labā var izmantot un izmanto Krievija.
Komentējot ASV intereses, Ījabs norāda, ka amerikāņi visu laiku ir bijuši mēreni ieinteresēti par nepilsoņu problēmu un Latvijas politikā dominējošo nošķīrumu starp latviešiem un krieviem, un, iespējams, kāds tur arī apsver iespēju kaut kā mīkstināt naturalizācijas nosacījumus vai kaut kā to problēmu risināt. Taču, viņaprāt, nevajadzētu iedomāties, ka ASV ir kaut kas līdzīgs PSRS vai Krievijas Federācijai.
«ASV vienmēr ir bijusi ļoti svarīga cieņpilna attieksme pret valstu suverenitāti, kas nozīmē,
pat ja kaut kas tamlīdzīgs virzīsies, tas nebūs tā, ka to vienkārši nolaidīs no augšas un mums būs tas jāpilda.
Tas būs demokrātisks process, kurā tikpat labi ir iespējams arī negatīvs rezultāts,» uzskata Ījabs.
Lielā nepilsoņu skaita problēma apspriesta arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vadītajā Latvijas Simtgades padomē, kurā darbojas arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tomēr viņa ir pārliecināta, ka šo jautājumu līdz simtgadei nav iespējams atrisināt, turklāt
Vīķe-Freiberga idejai par nepilsoņa statusa likvidēšanu vispār saka kategorisku «nē».
«Mēs tagad gribētu aicināt visus turpināt darīt šo darbu, bet ne tikai līdz simtgadei. Līdz kamēr būs Latvijā tik tiešām nepilsoņu skaits sarucis aizvien vairāk un vairāk.
Domai un mērķim es piekrītu, bet nedomāju, ka mēs tagad divos gados paveiksim to, ko neesam paveikuši 26 gados.
Mēs esam daudz darījuši, lai Latvijas pilsonību padarītu gan atraktīvāku, gan pieejamāku, lai viņu iegūtu. Bet
saprotiet - zirgu var pievest pie upes, bet dzert viņu piespiest nevar,» norādīja eksprezidente.
Vairuma parlamentā pārstāvēto partiju pārstāvji par naturalizācijas kārtības atvieglošanu izteikušies skeptiski, bet par radikālāko risinājumu, pilnīgu nepilsoņu institūta likvidēšanu, nopietna līmeņa diskusiju neesot bijis.
Latvijā ir 252 017 nepilsoņi, daudzi ir gados veci cilvēki.
Naturalizācijas kārtībā kopš 1995.gada Latvijas pilsonībā uzņemti 143 865 cilvēki, bet
pašlaik Latvijas nepilsoņu interese iegūt pilsonību ir ļoti, ļoti maza.
Latvijas pilsonības iegūšana gan nav pārāk sarežģīta jau tagad. Ir jānokārto latviešu valodas pārbaudījums, kā arī jāiemācās Satversmes pamatnoteikumi, himna un vēstures pamati. Turklāt ir spēkā atsevišķi atvieglojumi sirmgalvjiem un invalīdiem un, ja vecāki to vēlas, pilsonību var saņemt visi neatkarīgajā Latvijā dzimušie nepilsoņu bērni. Tas varētu liecināt, ka vēl palikušajiem nepilsoņiem kļūt par Latvijas pilsoņiem vienkārši nav reālas motivācijas.