/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/05/30/16879187t1hb9b8.jpg)
Nesen pārskatīju tās partijas sarakstu, par kuru balsošu pašvaldību vēlēšanās Rīgā. Jā, savu lēmumu pieņēmu jau pietiekami sen. Uztaisīju ekseļa failu, kurā atzīmēju, kurus potenciālos deputātus savā biļetenā izsvītrot. Iesaku ikvienam ko līdzīgu paveikt jau pirms došanās uz vēlēšanu iecirkni, lai pēc tam nebūtu stundu jāprāto, kas ir visi šie cilvēki un ko ar viņiem iesākt.
Mani apsvērumi svītrojumiem, protams, ir ļoti subjektīvi. Piemēram – nebalsošu par kandidātiem, kas sasnieguši 70 gadu slieksni. Jā, piedodiet man, seniori, bet jums tiešām vajadzētu pārstāt kandidēt ne tikai pašvaldību, bet arī Saeimas vēlēšanās.
Līdzīgi man pagaidām lielu uzticamību nevieš arī jaunieši, kuri knapi tikuši pāri divdesmit gadu vecumam. Priecājos par entuziasmu un vēlmi iesaistīties, gan jau daudzi no viņiem nākotnē būs spēcīgi politiķi, bet nu... Tas ir vecums, kurā tev tikai šķiet, ka tu kaut ko saproti no dzīves un apkārt notiekošā. Labs vecums, kurā sākt iesaistīties procesos, bet slikts vecums, kurā nonākt pie reālas varas, ietekmes un citus ietekmējošu lēmumu pieņemšanas.
Un tad ir vēl viena kategorija, kuras dalībniekus svītrošu no saraksta ārā bez žēlastības. Tie ir deputātu amatu kandidāti, kuri paši nemaz nedzīvo Rīgā. Vai vismaz nav šeit deklarējušies.