Noskaties ⟩ Rīgas domei pārāk neveicas ar azartspēļu ierobežošanu – daudz kas būs atkarīgs no nākamā sasaukuma (3)

Pleša rīkojumu par teritoriālā plāna apturēšanu joprojām interpretē atšķirīgi

Pašreizējā RD sasaukuma cīņai ar azartspēlēm ir vairāki zīmīgi pieturas punkti.

Pirmais – 2022. gadā, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Latvijas attīstībai” (LA)) apturēja Rīgas teritorijas plānojumu. Tolaik ministrs norādīja, ka to pieņemt būtu pretlikumīgi, jo Rīgai jau ir plānojums vēsturiskajam centram. Katrai pašvaldībai drīkstot būt tikai viens plānojums. Šis ministra apturētais teritorijas plānojums paredzēja arī azartspēļu zāļu aizliegumu.

Toreizējam Pleša lēmumam ir vismaz divas interpretācijas. Pirmā, ko uztur partijas LA politiskie oponenti, – ka LA strādājot azartspēļu nozares interesēs. Uz to norāda vairāki viņa konkurenti. “Manuprāt, (Jurim) Pūcem (LA) ir tikai viens uzdevums un viens mērķis šajā sasaukumā. Tātad, dabūt to, lai azartspēles tomēr varētu izplesties,” pauž Rīgas domes deputāts Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”). Līdzīgi norāda arī domnieks Māris Mičerevskis (“Kods Rīgai”): “Tad, kad es iestājos “Latvijas attīstībai” partijā, es, protams, tajā brīdī nezināju par šo ciešo saistību ar azartspēlēm, bet diezgan ātri, kaut arī mēs bijām opozīcijā… pie mums nāca Edgars Jaunups un stāstīja, (..) kāpēc vajag pacīnīties par azartspēlēm.” Mičerevski 2020. gadā RD ievēlēja no “Attīstībai/Par!, "Progresīvie"” kopīgā saraksta. Tolaik Kustība Par!” kopā ar LA veidoja partiju “Attīstībai par!”. Taču mēnesi pēc jaunievēlētās Rīgas domes sēdes Mičerevskis paziņoja par izstāšanos no partijas “Latvijas attīstībai”.

Arī tā laika Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Progresīvie”) pārmeta LA azartspēļu lobiju. Tas pēcāk izmainīja koalīcijas aprises.

“Latvijas attīstībai”: azartspēļu jautājums ir pārlieku politizēts

Otra interpretācija, kuru uztur LA, – jautājums par azartspēlēm esot pārlieku politizēts. Vieglāk esot daudzināt, ka partija lobē azartspēles, nekā izskaidrot trūkumus teritorijas plānojumā. “Bija vesela virkne ar konsultācijām, sarakste starp Rīgas domi un starp ministriju. Un patiesībā tika norādīts uz vairākiem aspektiem. Nevis tikai uz vienu jautājumu, bet uz veselu virkni citu aspektu, tai skaitā vēsturiskā centra (aspektu). Pēc tam Rīgas dome izvēlējās iesniegt brāķētu attīstības plānu, un tas, iespējams, bija apzināti izdarīts,” pauž Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps (LA).

RD saistībā ar Pleša rīkojumu vērsās Satversmes tiesā (ST). Tā ierosināja lietu, taču pēcāk izbeidza, jo dome atsauca savu pieteikumu. Kāpēc atsauca? Plešs ministra amatā jau bija nomainīts, bet viņa pēctecis Māris Sprindžuks (“Apvienotais saraksts”) Pleša rīkojumu atcēla. “Es konsultējos ar Tieslietu ministriju, un mēs sapratām, (..) ka tādai teritorijai, kur ir atsevišķs likums, kā Rīgas vēsturiskais centrs, var veidot arī atsevišķu plānojumu,” stāsta Sprindžuks.

Tieslietu ministrija (TM), uz kuru atsaucas Sprindžuks, pauda viedokli Satversmes tiesai vēl pirms RD atsauca savu pieteikumu. Ministrija rakstīja, ka Pleša rīkojums apturēt Rīgas teritorijas plānojumu nebija samērīgs.

Sprindžuks uzskatīja, ka ar šo TM viedokli pietika, lai Pleša rīkojumu atceltu. Taču viņš nogaidījis līdz Saeima grozīja Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu. Tas ļāva Rīgas vēsturiskajam centram piemērot atsevišķu plānojumu. Citiem vārdiem – divi vienlaicīgi pastāvoši teritoriālie plāni vairs nebija problēma.

ST: azartspēļu ierobežošanu ir objektīvi jāpamato

Taču Rīgas domei tik un tā bija jāgaida ST spriedums. Tiesā bija vērsušies trīs azartspēļu uzņēmumi. Tie lūdza izvērtēt Rīgas teritorijas plānojuma atbilstību Satversmes pantam, kas paredz tiesības uz īpašumu, ko drīkst ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Spriedums šajā lietā bija pagājušajā gada aprīlī. “Ir jāveic izvērtējums, vai tur ir tādi apsvērumi, kuri norāda uz to, ka azartspēļu ierobežošana ir pamatota. Ir argumenti, kāpēc noteiktā teritorijā šādam ierobežojumam ir jāpastāv. Šobrīd šāda pamatojuma nebija,” pērn norādīja ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš.

Tiesa noteica, ka pašvaldība drīkst ierobežot azartspēles, taču to ir labi jāpamato.

Spriedums domē vienprātību gan neieviesa. To saistībā ar iepriekš iztirzāto Pleša rīkojumu interpretē divējādi. “Ja mēs atceramies, tad galvenais iemesls, kāpēc apturēja teritorijas plānojumu, bija ne jau azartspēles, bet tas, ka it kā Rīgai ir divi plānojumi teritorijai. Un mēs redzam, ka tagad tas strādā. (..) Tā ka faktiski es joprojām palieku pie tā, ka “Latvijas attīstībai” ministrs rīkojās ļoti, ļoti pretēji Rīgas interesēm,” pauž Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV).

Savukārt partija “Latvijas attīstībai!” Satversmes tiesas spriedumu izjūt kā apliecinājumu, ka Pleša rīkojums bija pareizs. “Pleša kungs savu pilnvaru ietvaros, esošā normatīvā akta ietvaros patiesībā nevarēja pieņemt nekādu savādāku lēmumu par šo teritorijas attīstības plānu. To pēc tam secīgi pierādīja arī Satversmes tiesa,” pauž Zeps.

Šī gada martā RD apstiprināja normatīvo regulējumu, uz kā pamata spēļu zāles drīkst slēgt. Taču turpmākajos gados nekas daudz var arī nemainīties. Dome noteikusi piecu gadu pārejas periodu. Domnieki skaidro, ka tāds bija nepieciešams, lai domei nevienam nebūtu jāatmaksā zaudējumi.

Maija sākumā Rīgā bija 73 azartspēļu zāles

Šogad maija sākumā Rīgā bija 73 spēļu zāles. Tās atrodas vietās, kur saskaņā ar RD pieņemtajiem jautājumiem tās nedrīkstēs būt.

Proti, no pieņemtajiem noteikumiem izriet, ka azartspēles nedrīkstēs organizēt pašvaldības īpašumos, apkaimju centros, izglītības iestāžu teritorijās, 300 metru attālumā no tām, dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās un pasažieru ostās, kā arī 500 metru attālumā no tām, 300 metru attālumā no sabiedriskā transporta pieturvietām, kā arī savrupmāju, mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās un 300 metru attālumā no šo zonu robežām, kultūras pieminekļos un to teritorijās, to aizsargjoslās un Rīgas teritorijas plānojumā noteiktajās apbūves aizsardzības teritorijās.

Vēsturiskajā centrā spēļu zāļu ārpus augstas klases viesnīcām nav kopš 2023. gada septembra, kad slēdza spēļu zāli Stacijas laukumā. Tas gan nav šīs domes sasaukuma nopelns. Tas saistās ar Rīgas domes 2018. gada lēmumu.

Lēmumus par konkrētu spēļu zāļu slēgšanu būs jāpieņem jaunajam RD sastāvam

Azartspēļu apkarošanas sakarā liels vezums būs jāiznes nākamajam domes sasaukumam. Tam par katru spēļu zāli būs jāsagatavo dokuments ar precīzu pamatojumu, kāpēc konkrētajā vietā tā nedrīkst atrasties. Par to deputātiem būs arī jābalso. “Mēs, protams, nezinām, kāds būs nākamais domes sasaukums. Varbūt, ka uz to pretendē kaut kādi jauni politiskie spēki, kuru viedokļus es nezinu, bet līdz šim katrā ziņā tas bija tikai tīri tehnisks jautājums. Visu, ko mēs juridiski varējām apturēt, to mēs apturējām,” pauž RD deputāts Einārs Cilinskis (NA).

Politiskais spēks, kuram partiju reitingi rāda stabilu vietu Rīgas domē, ir “Latvijai pirmajā vietā”. Tās līdera Ainārs Šlesers redzējums sakrīt ar martā RD pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem: “Azartspēlēm būtu jāatrodas tikai un vienīgi četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Tur, kur ir tūristi, kas brauc un tērē naudu. Tas, ka Rīgā ir ļoti daudzas azartspēļu zāles izveidotas, tas diemžēl ir nepieņemami.”

Nozare brīdina par tiesvedībām

Vairāki pašreizējie domnieki pieļauj, ka tieši tad, kad jau nākamais Rīgas domes sastāvs sagatavos un apstiprinās dokumentus, ar kuriem aizliegs azartspēļu zālēm atrasties konkrētās vietās, arī sāksies piesauktās tiesvedības ar nozari.

Kā rakstiskā atbildē norāda Latvijas licencēto azartspēļu biedrība, pašreizējā dome aizliedz nozares darbību “priekšvēlēšanu gaisotnē un bez jēgpilnas diskusijas ar nozari”. Tas veidošot augsni jaunai ēnu ekonomikas nišai. Biedrība norāda, ka šobrīd esot vairāk nekā desmit aktīvas tiesvedības ar pašvaldībām saistībā ar azartspēļu ierobežojumiem. Tādas tuvākajā laikā, visticamāk, būšot arī saistībā ar Rīgas domes pieņemtajiem noteikumiem.

Visbeidzot, jautājums par azartspēlēm ir arī Finanšu ministrijā. “Attiecībā uz ierobežojumiem, kur varētu atrasties azartspēļu zāles, bija izveidota speciāla darba grupa, kurā apsprieda pamatnostādņu uzdevumus, tai skaitā arī izstrādāto likumprojektu, kas šobrīd ir nodots izvērtēšanai Saeimā,” teic FM Nodokļu administrēšanas politikas un ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktore Jana Salmiņa.

Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs paredzēja centralizēt lēmumu pieņemšanu saistībā ar spēļu zāļu atrašanās vietām. Minētajā darba grupā ir arī Latvijas Pašvaldību savienība, kas, aptaujājot visas pašvaldības, secināja, ka vairāk nekā puse no tām nav ar mieru atteikties no lemšanas par azartspēļu zālēm vietvarā.

Tiesa, pat tad, ja Rīgas domei tomēr izdotos panākt, ka pilsēta ir brīva no azartspēļu zālēm, šobrīd tas vairs neatrisinātu visu problēmu pēc būtības. Proti, kā norāda Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, pandēmijas laikā spēlētāji sāka izmantot interaktīvās azartspēles. Kopš tā laika arī audzis interaktīvo azartspēļu apgrozījums un to klientu skaits.