Video ⟩ Aiz priekškara: Kremļa propagandisti draud ar pasaules iznīcināšanu

Ideoloģiskajā kopkorī skaļi izcēlās tādas dziesmas kā "Ukraina grib nograut miera sarunas", "Trampa dusmīgo reakciju izraisīja dezinformācija", "Krievijai draudēt nevajag" un jo īpaši - "Vācijā atdzimis fašisms. Mēs to iznīcināsim".

Līdztekus raidījums "60 minūtes" izcēlās ar viltus video sižetiem par to, kā Sumos ukraiņi šauj uz civiliedzīvotājiem, kā nošauj savējos ievainotos. Propagandisti izplatīja safabricētu stāstu par to, kā ukraiņi savu ievainotu kareivi esot turējuši pieķēdētu ierakumos, lai viņš nevarētu pamest pozīcijas. Tāpat tika klāstīta viltus ziņa, ka ukraiņu karavīriem, kas iziet militārās apmācības Lielbritānijā, liekot parakstīt dokumentu par orgānu ziedošanu.

Noklusētais "Zirnekļtīkls"

Visa Rietumu prese un analītiķi atzinīgi vērtē 1.jūnijā Ukrainas bruņoto spēku veikto plašo Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju "Zirnekļtīkls". Tās rezultātā tika iznīcināti 34% krievu stratēģisko spārnoto raķešu bāzes kuģu 7 miljardu dolāru vērtībā. Ukrainas dronu trieciens veikts pieciem lidlaukiem, tostarp Sibīrijā. Par operāciju "Zirnekļtīkls" jau tiek runāts, ka tā ieies militārajā vēsturē kā īpaši sekmīgs un spožs uzbrukums. Ukraina to gatavoja pusotru gadu.

"Tiešākā Ukrainas īstenotās Krievijas stratēģisko spēju degradācijas ietekme ir Krievijas propagandas argumentu graušana, kuru mērķis ir manipulēt ar Rietumiem. Apgalvojumi par Krievijas militāro pārākumu, Krievijas uzvaras neizbēgamību un miera iespējamību tikai uz Krievijas noteikumiem sabrūk realitātes priekšā," par operācijas "Zirnekļtīkls" rezultātiem raksta Igaunijas un Ziemeļvalstu vēstures profesors Londonas Universitātes koledžā Marts Kuldkeps.

Kamēr Rietumu mediji analizē operāciju "Zirnekļtīkls" un apraksta tās gaitu, to nozīmīguma ziņā salīdzinot pat ar Pērlharboru, tikmēr Kremļa propagandisti 1.jūnija vakara lielajā nedēļas ziņu apskatā, kā arī sarunu šovā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" to vispār nepieminēja. Tā vietā krievi runāja par "atriebes uzbrukumiem" Ukrainai, jo tā it kā esot uzbrukusi miermīlīgām Krievijas pilsētām.

"Izskatās, ka Krievijas medijiem ir noteikts ignorēt Ukrainas triecienu pa stratēģiskajiem bumbvedējiem. Tā vietā viņi paši runā par vilciena avāriju. Sarežģītām ziņām tas nav nekas neparasts - laikraksti bieži gaida Kremļa norādījumus. Taču tik ilga kavēšanās liecina, ka, iespējams, Putins nemaz nevēlas, lai cilvēki to zinātu," raksta "The Economist" ārzemju korespondents Olivers Karols.

Solovjovs tikmēr gari un plaši klāstīja, kā ukraiņi esot uzbrukuši diviem tiltiem Krievijā - Brjanskā un Kurskā. Brjanskas apgabalā tilts sabrucis brīdī, kad pār to braukusi fūre. Sabrukušajā tiltā ietriecies pasažieru vilciens, un tā rezultātā no sliedēm noskrējusi lokomotīve un četri vagoni. Krievi steidza paziņot, ka pie vainas ir Ukraina, tas bijis terora akts, kas vērsts pret civiliedzīvotājiem. Solovjovs jau ierasti meloja, ka bojā gājuši vairāki bērni.

Vispār propagandistu svētdienas galvenais vēstījums bija par to, ka krievi veic atriebes uzbrukumus Ukrainas militārajai infrastruktūrai, jo ukraiņi ir uzbrukuši "miermīlīgajām krievu pilsētām". Te ir divas nepatiesības. Pirmkārt, ukraiņi neuzbruka krievu civiliedzīvotājiem, otrkārt, krievu triecieni tika vērsti nevis pret Ukrainas militāro infrastruktūru, bet pret pilsētām un dzīvojamiem rajoniem.

Pilnīgi citas noskaņas valda Krievijas militāro mikroblogeru vidē, vēsta ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW). "Krievijas amatpersonas un militāro blogeru pārstāvji turpina vainot Krievijas vadību nespējā aizsargāt Krievijas militāro infrastruktūru no Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem - plaši izplatīta sūdzība visa kara laikā pēc veiksmīgiem Ukrainas triecieniem.

Krievijas Valsts domes deputāts un bijušais Dienvidu militārā apgabala komandiera vietnieks atvaļinātais ģenerālleitnants Andrejs Guruļovs (kurš iepriekš kritizēja Krievijas Aizsardzības ministriju, un Valsts dome vēlāk nobalsoja par viņa atcelšanu no amata domes Aizsardzības komitejā) vainoja Krievijas specdienestus nepietiekamā gaisa bāzu aizsardzībā un kravas automašīnu piebraukšanā tuvu mērķiem.

Krievijas militāro blogeru pārstāvji apgalvoja, ka Krievijas augstākā militārā vadība turpina ignorēt nepieciešamību aizsargāt militāros objektus un ir paļāvusies uz to, ka daudzi kritiski svarīgi militārās infrastruktūras objekti atrodas tālu no Ukrainas. Militāro blogeru pārstāvji apgalvoja, ka šī attieksme ir atkārtoti novedusi pie "masveida" neveiksmēm un Ukrainas spējas pārkāpt Krievijas robežas un gaisa telpu," raksta ISW.

Miera sarunas un Tramps

Propagandisti nebūt nesteidza uzbrukt ASV prezidentam Donaldam Trampam par viņa paziņojumu pēc 25.maija krievu uzbrukumiem Ukrainas pilsētām, ka Krievijas diktators Putins ir "sajucis prātā". Tā vietā Kremļa ideologi Trampu aizbildināja ar to, ka viņš saņem neprecīzu un sagrozītu informāciju no "rusofobā" ASV valsts sekretāra Marka Rubio, kurš pilda nacionālās drošības padomnieka pienākumus. Proti, Trampam esot ticis iestāstīts, ka 25.maijā krievi esot uzbrukuši Ukrainas pilsētām, lai gan triecieni esot veikti tikai pa militāro infrastruktūru, kas ir klaji meli.

Vienlaikus propagandisti sprieda, ka atšķirībā no Trampa, kas ir šovmenis, kurš nodarbojas ar tirgošanos un uzstāšanos, Putins ir īstens valstsvīrs. Savukārt par Trampa teikto, ka tad, ja Krievija centīsies iekarot visu Ukrainu, tas Kremlim slikti beigsies, Putina ideologi paziņoja, ka nesaprot, kas Krievijai tieši var būt slikti, jo tā kodolieroču arsenāla ziņā esot tālu priekšā ASV un varot Ameriku pārvērst pelnos viens divi.

"Trampam tomēr es simpatizēju. Viņš nav mums ienaidnieks, viņš tirgojas. Mēs izturamies pret Trampu kā tradicionālu politiķi, bet viņš ir šovmenis," izteicās Solovjovs.

Tikmēr par 2.jūnija miera sarunām Stambulā krievi izplatīja dezinformāciju, ka Ukraina tās gribot izjaukt, turklāt tā apdraudot Kremļa sarunu risinātāju drošību. Plaši tika izplatītas viltus ziņas, ka ukraiņi esot izteikuši draudus Krievijas delegācijas vadītājam Vladimiram Medinskim un viņa ģimenei, tostarp bērniem.

Tāpat krievi tēloja naivus nezinīšus attiecībā uz to, kādēļ gan ukraiņi tik ļoti vēloties pirms miera sarunām redzēt Krievijas memorandu ar tā prasībām. Krievijas puse jau paziņoja, ka memoranda prasības darīs zināmas tikai sarunu laikā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis par šādu Krievijas rīcību sociālajā tīklā X rakstīja, ka, "lai tikšanās būtu jēgpilna, tās darba kārtībai jābūt skaidrai un sarunām jābūt pienācīgi sagatavotām. Diemžēl Krievija dara visu iespējamo, lai nākamā potenciālā tikšanās nenestu rezultātus".

Savukārt domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" vecākā zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Stanovaja uzskata, ka memoranda neiesniegšana ir apzināta Krievijas taktika. "Sākotnēji tā solīja to izdarīt pēc karagūstekņu apmaiņas, taču tas nenotika. Pēc tam tā noteica tikšanās datumu - 2.jūniju -, kas bija ļoti tuvu tam, lai Kijivai būtu pavisam minimāls laiks, lai formulētu savu (paredzami negatīvo) nostāju. Galu galā tā nolēma dokumentu iesniegt Stambulā, uzskatot to par labāko garantiju, ka tikšanās netiks traucēta, noraidot tās noteikumus. Šķiet, ka Maskava ir apņēmusies liegt Ukrainai un tās Eiropas partneriem jebkādu iespēju noniecināt, kritizēt vai atteikties iesaistīties dokumenta apspriešanā pirms sarunu sākuma," raksta pētniece.

Vienlaikus Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs kārtējo reizi kategoriski noraidīja iespēju par beznosacījumu pamieru, atkārtoti skandējot veco dziesmu, ka tas iespējams tikai pēc sarunām, kad tiks novērsti "konflikta" pirmcēloņi. Lavrovs arī atkārtoti uzsvēra, ka Krievijas nacionālās drošības sarkanā līnija ir Ukrainas neitralitāte un nepievienošanās NATO.

CNN analītiķi par konstruktīvu Stambulas sarunu rezultātu ir noskaņoti skeptiski. "Pēc telefonsarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu 19.maijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins atkārtoti pieprasīja novērst konflikta "pamatcēloņus". "Pamatcēloņu" vidū ir ilgstošas Krievijas sūdzības, tostarp par Ukrainas pastāvēšanu kā suverēnu valsti un NATO paplašināšanos uz austrumiem kopš Aukstā kara beigām. Kijiva ir noraidījusi šīs prasības, jo to pieņemšana faktiski nozīmētu kapitulāciju," raksta CNN.

Uzspridzinās Latvijas rūpnīcas un Vāciju piedevām

Līdz ar Vācijas kanclera Frīdriha Merca paziņojumu, ka Vācija noņem jebkādus ierobežojumus Ukrainas triecieniem ar vācu ieročiem pa Krievijas militāro infrastruktūru, tostarp Krievijas iekšienē, krievi paziņoja, ka mūsdienu Vācija ir viens pret vienu atgriezusies Hitlera laikos, Mercs atgādina Himleru un ir skaidrs, ka vācieši atkal grib karot ar Krieviju.

Kā uzsvēra propagandisti, ja ar vācu ieročiem tiks dots trieciens pa Krievijas teritoriju, tiks uzskatīts, ka Vācija ir iesaistījusies karā pret Krieviju. Atkal izskanēja ierastie draudi, ka vācieši nemācoties no vēstures. Tāpat tika atskaņotas sazvērestības teorijas, ka pašlaik, tāpat kā Hitlera laikos, eiropieši dodot Vācijai naudu, lai tā karotu pret Krieviju.

"Kamēr Eiropas līderiem nebūs jābaidās par savām dzīvībām, viņi vēlēsies turpināt karu," skandēja propagandisti.

Savukārt Latvijas apmelotājs Andrejs Mamikins, kurš kādreiz pārstāvēja mūsu valsti Eiropas Parlamentā, sašutis stāstīja, ka divas Latvijas rūpnīcas ražojot Ukrainai dronus. Uz Solovjova piebildi, ka drīz droni lidos atpakaļ uz Latviju, Mamikins sūrojās, ka tas vēl nav noticis. Solovjovs arī draudēja, ka drīzumā abas Latvijas dronus ražojošās rūpnīcas tikšot uzlaistas gaisā.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2024