Noskaties ⟩ Šlesera partija un Nacionālā apvienība pirms vēlēšanām atsakās komentēt iespējamo sadarbību Rīgā (9)

SKDS maija vidū veiktajā balsstiesīgo rīdzinieku aptaujā ar jautājumu “Ja rīt notiktu Rīgas domes vēlēšanas, par kuru politisko partiju vai apvienību Jūs balsotu?” ar divciparu skaitli rakstāmu reitingu – 15 procentus no aptaujātajiem – saņēma tikai LPV. Taču, pat summējot to ar pilnīgi visiem neizlēmušajiem gandrīz 23 procentiem, ir redzams, ka absolūto vairākumu Aināra Šlesera vadītajai partijai jaunajā Rīgas domes sasaukumā saņemt neizdosies.

Taču tas nav nekāds iemesls gavilēt šajā sasaukumā galvaspilsētā pie varas esošajām vai bijušajām partijām. No tām puslīdz pārliecināti par iekļūšanu Rīgas domē var justies vien “Progresīvie”, NA un “Jaunā Vienotība” (JV), uz 5 procentu barjeras balansē “Apvienotais saraksts” (AS), bet zem tās kūļājas “Gods kalpot Rīgai” un “zaļzemnieku” kopsaraksts un “Latvijas attīstībai”.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) joprojām uzsver, ka tikai vēlēšanu naktī kļūs skaidrs, kurš no scenārijiem īstenosies – koalīciju izveidos vai nu šī sasaukuma laikā valdījušās partijas, vai Šlesers ar opozicionāriem. Ķirsis ir parakstījis “Progresīvo” piedāvāto memorandu ar solījumu nākamajā sasaukumā nestrādāt vienā koalīcijā ar Šlesera partiju LPV un apgalvo, ka vēlēšanu rezultāti šo apņemšanos nemainīšot: “Memorands ir parakstīts... sākumā elektroniski bija parakstīts, pēc tam ar pildspalvu. Ar asinīm vēl nebija parakstīts, bet pavisam noteikti, nu te nav... Te ir divi scenāriji: vai nu uz rietumiem, eiropeiska Rīga, turpinām aizsākto, vai atpakaļ tur, kur mēs bijām no 2009. līdz 2020. gadam.”

Lai gan šobrīd JV pēc reitingiem ir vien piektajā vietā Rīgā, Ķirsis pārliecināts, ka atbalsts viņiem kā centriskai partijai vēl pieaugšot. Vēlētāji ar izteiktu ideoloģisko pārliecību par savu izvēli parasti izlemjot agrāk, bet centriskie vēlētāji vērojot notikumus un gaidot līdz pēdējam brīdim, spriež Rīgas mērs.

Reitingos šobrīd otrajā vietā esošo “Progresīvo” mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs tikmēr uzskata, ka rīdziniekiem ir iespēja plašā politiskajā spektrā izvēlēties no šobrīd trim lielākajām Rīgas domē pārstāvētajām partijām, proti, “Progresīvajiem”, JV un NA.

“Domāju, ka arī šie trīs politiskie spēki var veidot nākamo koalīciju. Jā, protams, būs līdzīgi, kā tas bija arī, kad mērs bija [Mārtinš] Staķis, kad mums notika mēra kabinetā reāla cīņa par vērtībām, un mēs cīnījāmies par to, lai Rīga kļūst zaļāka, lai Rīga kļūst pieejamāka cilvēkiem ar invaliditāti, vecākiem ar bērniem, senioriem. (..) Jā, šīs cīņas notika, un mēs arī gājām uz dažādiem kompromisiem, kuros mēs bieži vien zaudējām, bet vismaz notika cīņa, un notika arī pilsētas attīstība,” klāsta Kleinbergs.

Trešajā vietā reitingos esošā NA apgalvo: vēlēšanas Rīgā šoreiz ir ļoti svarīgas, tāpēc esot jāatnāk “visiem, kam Latvija sirdī”. Saraksta līderis, Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks nav parakstījis “Progresīvo” piedāvāto memorandu un sauc to par “konkurentu radītu jautājumu”. Viņš vairākās intervijās, arī iepriekš “de facto”, ir uzsvēris, ka nestrādās Šlesera vadībā, tomēr uz jautājumu, ko darītu, ja LPV piekristu nākt mēra Ratnieka koalīcijā, skaidru atbildi nesniedz: “Tas, manuprāt, ir pilnīgi amorāli – veidot koalīcijas, vēl pirms vēlētāji un cilvēki ir izvēlējušies un nobalsojuši. Šobrīd joprojām 22 procenti nav izdarījuši savu izvēli, un šo izvēli, visticamāk, izdarīs vēlēšanu iecirknī. Šobrīd visi maksimālie spēki visām latviskajām partijām ir jāvelta tam, lai latviskajiem spēkiem būtu vairākums Rīgas domē.”

Uz jautājumu, vai pie latviskajiem spēkiem viņš pieskaita arī Šleseru, Ratnieks atbild: “Es nevērtēju nekādus citus politiskos spēkus. (..) Es domāju, pēc vēlēšanām pats galvenais būs nodrošināt, lai Rīga un Rīgas dome netiek atdota Kremļa rokās.” Un vai NA saredz šādus riskus, ja Šlesers būs koalīcijā? “Es vēlreiz atkārtošu: mēs koalīcijas šobrīd nekādas neveidojam,” saka Ratnieks.

Visai līdzīgi izvairīgs atbildēs uz jautājumiem par iespējamo sadarbību ar NA ir arī Šlesers: "Par koalīcijām mēs runāsim pēc vēlēšanām. Pašreiz es strādāju uz uzvaru, un es aicinu visus rīdziniekus, kas grib tikt vaļā no "Vienotības" un "Progresīvo" režīma, balsot par Šleseru kā nākamo Rīgas mēru. Man ir vajadzīga liela uzvara. (..) Es strādāju uz to, lai mums būtu liela uzvara, lai mums nav jāveido šī koalīcija, un visa šī spriedelēšana izriet no tā, ka visi saprot, ka esošā vara tiks nomainīta. (..) Un tāpēc – kurš vadīs Šleseru? Šleseru neviens nevadīs! Es kalpošu Latvijas iedzīvotājiem, rīdziniekiem, kuri dos man mandātu."

Par Šlesera vadīšanu runā partijas “Suverēnā vara” (SV) vadītāja, bijusī Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko, kas savulaik bija partijas “Latvija pirmajā vietā” dibinātāja. Viņas un Šlesera politiskie ceļi šķīrās dažas dienas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Viņas tandēmā ar “Apvienības Jaunlatvieši” līderi Rūdolfu Brēmani vadītā kopsaraksta reitingi šomēnes pārsniedza 5 procentu barjeru.

Tagad Stepaņenko pārliecināta, ka viņi Rīgā nonāks pie varas un varēs piespiest strādāt līdzšinējo Saeimas opozīciju – “Stabilitātei!” un Šleseru, kuri līdz šim esot slinkojuši. “Viņš [Šlesers] ir tikai izpildītājs un, kā jau teicu, pagaidām viņš tikai spaida ķiršus multenītēs. Viņam ir jāstrādā. Viņam ir jādod uzdevums, un viņam ir jāaizmirst par privāto interešu bīdīšanu politikā. (..) Es domāju, ka visi zina, [kuras viņš bīda]... Viņš ir viena projekta cilvēks – vismaz pagaidām. Bet, ja viņš sāks labot iekškvartālu ielas, es domāju, ka visiem no tā būs labums,” saka Stepaņenko, visticamāk, dodot mājienus par Andrejsalā iecerēto vērienīgo apbūves projektu “Riga Waterfront”, kurā ir arī Šlesera ģimenes intereses.

Partijai “Stabilitātei!” reitings šomēnes pieaudzis pat straujāk nekā SV. Partijas līderis Aleksejs Rosļikovs pārliecināts: ja vēlētāji dos tādu mandātu, Rīgas domes jaunpienācējiem būs jāsēžas kopā pie galda un jārunā par sadarbību. Rosļikovs arī uzsver, ka Šleseram savi patiesie plāni vēlētājiem būtu jāatklāj jau tagad: “Šlesera kungs it kā flirtē gan ar NA, gan ar citiem politiskajiem spēkiem, kuri ir absolūti pretējā pusē NA. (..) Manā skatījumā šeit jau beidzas situācija, kad mēs runājam par kaut kādiem politiskiem manevriem. Te gan NA gan Šleseram jāpasaka konkrēti. Vai jūs iesiet kopā, vai jūs strādāsiet kopā vai ne? Jo tas ir ļoti svarīgi. Kāpēc? Par Šlesera kungu balso krievvalodīgie rīdzinieki, un viņiem NA ir sarkanā līnija. Līdz ar to dabūt krievvalodīgo balsis, pēc tam izmantot viņus un sadarboties ar NA – tas būs milzīgs trieciens.”

Pret NA ir vienīgā sarkanā līnija Rīgā desmitgadi valdījušajai, bet tagad opozīcijā nīkstošajai “Saskaņai”. Lai gan šobrīd reitingi partijai vēl dod cerības uz iekļūšanu Rīgas domē, sevišķu entuziasmu “Saskaņā” nejūt. Reitingu līkne iet uz leju, gan kādreizējie vēlētāji, gan bijušie partijas biedri migrē pie Šlesera, Rosļikova un Stepaņenko. Tomēr esot arī tādi vēlētāji, kas jūt nostalģiju pēc bijušā mēra Nila Ušakova laikiem – tagadējā eiroparlamentārieša tēlu “Saskaņa” aktīvi izmanto savā kampaņā.

“Mūsu elektorāts ir gan latviski runājoši cilvēki, rīdzinieki, gan krieviski runājošie rīdzinieki. Taču mēs mēģinām nesadalīt viņus uz kaut kādām frontēm vai daļām, jo mēs esam centrā. Mēs esam centriska, normāla partija,” apgalvo “Saskaņas” tagadējās RD frakcijas vadītājs un kandidāts Andrejs Kameņeckis. “Mēs neiesim koalīcijā ar NA, jo, protams, vairāk viņu naratīvs un propaganda ir ļoti virzīti uz nacionalitāti, un mums tas nav pieņemams. Citādi mēs redzam, ka ar visām citām partijām mēs varēsim sadarboties.”

Uz astoto vietā SKDS reitingos tikai maijā ir pakāpies AS, kas viens no pēdējiem nosauca savu mēra amata kandidātu. Tas ir Saeimas deputāts, bijušais pašvaldību ministrs un ilggadējais Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks. Viņš stāsta, ka apvienībai esot sajūta, ka tās reitingu vektors ir augšupejošs, tāpēc viņi cer, ka varēs iekļūt Rīgas domē un piedalīties tā dēvētajā “latviskajā koalīcijā”. Savukārt AS sarkanās līnijas esot “Maskava un zagšana”.

Sprindžuks savu nostāju arī konkretizē: “Šobrīd mums būtu grūti sadarboties ar LPV, jo viņi pauda ļoti dīvainu pozīciju sankciju jautājumos, kur bija runa par mangāna rūdu. Viņi arī uztur spēkā ideju par uzturēšanās atļaujām un arī vēlas visādā veidā sadarboties ar Krieviju, kas mums liekas šobrīd ļoti būtiski, kamēr nav Putins piekāpies vai atzinis savu kļūdu, vai Krievija kaut kādā veidā ir politiski mainījusi nostāju Ukrainas jautājumā. Mūsuprāt, tas šobrīd ir ļoti bīstami. Mums būtu grūti sadarboties ar Šleseru.”

Vairāki “de facto” aptaujātie politiķi prognozē, ka jaunā RD būs ļoti sašķelta, un koalīcijas aprises lielā mērā noteiks ne vien partiju saņemto mandātu skaits, bet arī konkrētie ievēlētie deputāti.