Noskaties ⟩ Kāpēc Rīga savā attīstībā jau hroniski atpaliek no Viļņas un Tallinas? (4)

Tukšie skatlogi Rīgas centrālajā ielā jau kādu laiku kļuvuši par savdabīgu pilsētas vizītkarti. “Ir dažādas versijas, kas ir, tā teikt, uz galda par to, kāpēc tā notiek,” saka pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš. Viena no versijām, ka nav kur nolikt mašīnas. Taču Celmiņš pats tam nepiekrīt, jo pasaulē ir virkne piemēru ar gājēju ielām, kur nav ne smakas no autostāvvietām. “Esam piesardzīgi par šādu vienu tādu, kā mēs sakām, tableti, kas izmainīs visu pēkšņi - visur stāvvietas un viss plauks. Tā nav taisnība,” piebilst Celmiņš, kurš līdzdarbojās pērn domnīcas LaSER publicētā apjomīgā pētījumā par Rīgu.

Viņš uzskata, ka

cēloņi tukšajām telpām Rīgas centrā ir vairāki – ne tik daudz iedzīvotāju skaits, cik iepirkšanās internetā. Lai tukšās telpas aizpildītu ar ko citu, pašvaldības uzdevums ir radīt parocīgu un patīkamu vidi, lai cilvēki gribētu Rīgā uzturēties.

“Pilsētas galvenais klients ir tās iedzīvotājs. Mēs runājam par mājokļu krīzi. Ja mums būtu konkurētspējīgs piedāvājums, tad daļa cilvēku, kas brauc projām, paliktu Rīgā, jo daudziem patīk dzīvot Rīgā, bet vienkārši tas viņiem nav panesami, kur nu vēl ar cenām, kas nepārtraukti pieaug. Tā būtu galvenā lieta, kas būtu jādara. (..) Ja cilvēks dzīvo ceturtajā piektajā stāvā, tad viņš izmantos [arī] pirmo stāvu,” pieejama mājokļa nozīmi akcentē pilsētplānotājs.

Rīga ir vienīgā no Baltijas valstu galvaspilsētām, kur iedzīvotāju skaits samazinās, bet visstraujāk tas notiek pilsētas centrā.

“Kopumā, protams, Rīga ir sarūkoša pilsēta, bet ļoti jāskatās pa pilsētas apkaimēm,”

saka Latvijas Universitātes asociētais profesors Ģeogrāfijas nodaļas vadītājs Māris Bērziņš.

“Nu, ja mēs skatāmies 2000. gadu pret 2021. gadu vai pret 1990. gadu, tad ir skaidrs, ka pusi iedzīvotāju kopumā centra apkaimes ir zaudējušas, bet tas, ko mēs redzam pēdējos gados, ir šis, tāds svešais latviešiem vārds – ģentrifikācija. Šo centra rajonu atjaunošanās, bet Rīgas gadījumā ļoti fragmentēta. Respektīvi, attīstītāji redz iespējas un būvē jaunas apbūves teritorijas. Skaidrs, ka tajās ienāk relatīvi turīgāki cilvēki,” stāsta Bērziņš.

Saskaņā ar “Eurostat” datiem, Rīgas metropoles reģionā koncentrējas divas trešdaļas Latvijas ekonomikas – tas ir otrs augstākais rādītās Eiropas Savienībā, uzreiz aiz Maltas, ja mēra pēc galvaspilsētas pienesuma katras valsts ekonomikā. Statistika arī rāda, ka

Rīgā ir starp Latvijas valstspilsētām augstākais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju – 31,6 tūkstoši eiro. Taču, ja salīdzina Eiropas mērogā, skaitļi nav tik iepriecinoši.

Pēdējie pieejamie dati rāda, ka 2021. gadā bija tikai trīs metropoles, kurās iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju bija zemāks par Eiropas Savienībā vidējo – Rīga bija to skaitā, starp Lisabonu un Atēnām.

Korektāk, protams, ir Latvijas galvaspilsētu salīdzināt tuvākajiem kaimiņiem – Viļņu un Tallinu. Un arī šajā konkurencē Rīga daudzos rādītājos atpaliek.

Pirms pāris gadiem Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova plašs pētījums parādīja, ka

Rīga pēc ienākumu līmeņa zaudē Viļņai un Tallinai par 7-8 gadiem un ir sliktākā no trim pilsētām vairākās svarīgās dzīves kvalitātes jomās. Piemēram, tādās kā pārvaldība, drošība, vide.

Svaigāki dati rāda, ka vairākās jomās Rīga pēdējos gados uzrādījusi progresu. Taču arī Viļņa un Tallina. Piemēram, britu laikraksta “Financial Times” ikgadējā reitingā par investīcijām pievilcīgākajām pilsētām Rīga šogad ieguva trešo vietu vienā no sešām kategorijām – cilvēkkapitāls un dzīvesstils. Taču reitinga kopvērtējumā Rīga nav desmitniekā, kamēr Viļņa ieguva trešo vietu, Tallina – devīto.

“Par investīcijām [runājot], mēs šobrīd, liekas, ejam labi, bet mēs sākam baigi vēlu. Ja mēs būtu sākuši tik agresīvi un tik aktīvi kā Viļņa, mums būtu daļa pie galda,” teic Celmiņš.

“Kopumā investori skatās uz Rīgu kā uz pilsētu ar milzīgu potenciālu, jo šeit dzīvo puse no visiem iedzīvotājiem valstī,” saka Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Tatjana Guzņajeva.

Nelielu ieskatu ārvalstu investoru domās par Rīgas pašvaldību, salīdzinot ar citām Latvijas pašvaldībām, sniedz Ārvalstu investoru padomes Latvijā pērn veiktais sentimenta pētījums. “Vairāki investori norādījuši, ka, protams, administratīvais slogs Rīgā ir daudz augstāks,” stāsta Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore.

Vairāk nekā 60 ārvalstu investoriem lūdza nosaukt sabiedriskā sektora institūcijas, ar kurām tiem bijusi visvairāk un vismazāk veiksmīga sadarbība. Rīgai izdevās sliktāko piemēru topā dalīt pirmo vietu. Lai gan investoru pieredze ir individuāla un tika arī minēts, ka pašvaldības pārvaldībā ir jūtami uzlabojumi, un pozitīvi vārdi izskanēja, piemēram, par Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru un attīstības departamentu, 10 gadījumos Rīgai tika izteikta kritika.

Guzņajeva kā problemātiskākās jomas min būvniecību, visu, kas saistīts ar ārvalstu darbaspēka iesaisti, juridiskos procesus, tiesvedības. “Iepirkumu procesā bija diezgan daudz sarežģījumi norādīti. Tas norāda dažreiz uz tādu varbūt favorītismu,” secina Guzņajeva.

Tomēr, neraugoties uz trūkumiem, ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā turpina ieplūst. Pašlaik ārvalstu ieguldījumi galvaspilsētā reģistrētos uzņēmumos izauguši līdz teju 10 miljardiem eiro.

Pēdējos gados birojus Rīgā atvērušas arī tādas lielas finanšu iestādes kā Eiropas investīciju banka un Ziemeļu investīciju banka. Pēdējai šķitis piemērots Rīgas ģeogrāfiskais novietojums. “Mēs arī analizējām divas pārējās iespējas – vai iet uz Viļņu un Tallinu? Mēs secinājām, ka mūsu nolūkiem vislabākā vieta ir Rīga. (..) Salīdzinot ar pārējo Eiropu, administratīvie šķēršļi ir diezgan zemi. (..) Jūtam, ka ir noteikti ieguvumi šeit. Ir arī kavēkļi – joprojām ir kvalificētu darbinieku trūkums dažās jomās,” atklāj Ziemeļu investīciju bankas prezidents Andrē Kūsveks.

Kā vienu no apstākļiem, kas bremzē Rīgas attīstību, pilsētplānotājs Celmiņš min finanšu izlīdzināšanas mehānismu. Proti, Rīga vairāk nekā 130 miljonus pērn novirzījusi palīdzībai ne tik turīgām pašvaldībām.

Viņaprāt, pienācis laiks Rīgai izlīdzināšanas fondā iemaksājamo summu pakāpeniski samazināt, lai pilsēta varētu atļauties vairāk investēt infrastruktūrā: “Tas gan ir nacionāls jautājums. Jā. Vai nacionālajai valdībai pietiks drosmes? Es gribētu, ka Rīga attīstās. Rīgai jākonkurē nevis ar reģioniem, bet Rīgai jākonkurē Baltijas mērogā. Ar to mēs domājam Skandināviju un Baltijas pilsētas.”