Polijā par spiegošanu arestētā prokrieviskā aktīvista darbība līdzinās kolēģiem Latvijā

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ekrānšāviņš no TV3 video

Aizdomās par spiegošanu Krievijas un, iespējams, arī Ķīnas labā Polijā šonedēļ arestēja prokremlisku darboni Mateušu Piskorski. Piektdien tiesa lēma, ka viņu apcietinājumā paturēs vēl vismaz 3 mēnešus. Pēc savas darbības viņš ļoti atgādina Krievijas ietekmes aģentus Latvijā - Piskorskis vada oficiāli nereģistrētu partiju, ir priekšsēdētājs neīstam pētniecības institūtam, kura vārdā kā eksperts uzstājas Krievijas televīzijās. Piskorskim ir bijuši kontakti arī ar aktīvistiem Latvijā - kopā ar Eiroparlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku viņi bijuši novērotāji Krievijas organizētajā referendumā Krimā, otrdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Par spiegošanu aizturētais Polijas aktīvists iepriekš noliedzis, ka saņēmis naudu no Krievijas

Mateušs Piskorskis politikā nav iesācējs - deviņdesmitajos viņš iesaistījās ultranacionālistu organizācijā, kas centās izveidot sadarbību ar ekstrēmistiem Krievijā. Vēlāk iestājas partijā «Samoobrona», kas 2005.gada parlamenta vēlēšanās ieguva trešo vietu, un Piskorskis kļuva par deputātu. Bet drīz vien viņš sastrīdējās ar partijas līderiem, jo devās novērot vēlēšanas Eiropā neatzītajā Piedņestrā.

Piskorskis nodibināja pats savu partiju «Zmiana» jeb «Pārmaiņas». To gan joprojām varas iestādes nav ļāvušas reģistrēt oficiāli. Aktīvists izveidoja arī organizāciju ar smalku nosaukumu – «Eiropas ģeopolitiskās analīzes centrs».

Piskorska zvaigžņu stunda pienāca, kad Krievija sāka karu Ukrainā, - viņš kļuva gluži vai par štata komentētāju Krievijas TV.

Piskorskis, tāpat kā Eiroparlamenta deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka, devās novērot arī Krimas «referendumu».

Partijas «Latvijas krievu savienība» līdzpriekšsēdētājs Mitroslavs Mitrofanovs precizē, ka abi uz Krimas «referendumu» braukuši nevis kopā, bet «paralēli un vienlaicīgi», jo «mēs bijām aicināti piedalīties, jo bijām pazīstami ar Krimas valdību pirms tam. Ar Aksjonova kungu. Bijām viesos vairākas reizes, un viņš mūs aicināja kā kolēģus. Bet kā tur tika Piskorska kungs, es nevaru teikt.»

Pirms gada, gatavojot filmu «Ģenerālplāns» par Krievijas maigās varas ietekmi Baltijā un Austrumeriopā, žurnāliste Sanita Jemberga tikās ar Piskorski.

Poļu aktīvists noliedza, ka būtu saņēmis naudu no Krievijas.

Vēlēšanu novērošanā viņš esot iesaistījies zinātnes un pētniecības, nevis naudas dēļ: «Mani tur uzaicināja organizācija, kas postpadomju telpā organizē referendumu monitoringu, kas atrodas Briselē. To sauc Eirāzijas demokrātijas un vēlēšanu observatorija. Es biju uzaicināts, un man jautāja, vai man ir draugi, kolēģi no dažādām Eiropas valstīm, kuri arī varētu kļūt par novērotājiem. Un tad man jautāja, vai, ņemot vērā manu pieredzi, es Simferopolē varētu kļūt par šīs grupas koordinatoru. Un es piekritu. Tas ir viss. Es neesmu nopelnījis nevienu rubli vai zlotu kā novērotājs, jo tas nav bizness.»

Krievijas mediji Piskorski dēvē par Eiropas ģeopolitiskās analīzes centra dibinātāju un ģenerāldirektoru.

Centram gan ir tikai uzmanību piesaistošs nosaukums, bet nav pat sava biroja.

Tas reģistrēts kādā Varšavas daudzstāvu mājas dzīvoklī. Kaimiņi par to nav neko dzirdējuši. Piskorskis savukārt skaidro: «Tas darbojas, kad tas ir nepieciešams. Mēs varam satikties šeit, šajā birojā. Mēs varam arī tikties citās vietās, piemēram, īrētās telpās, konferenču telpās un tamlīdzīgi. Atkarībā no nepieciešamības. Mēs dzīvojam interneta laikmetā, tāpēc nav nepieciešams, lai būtu fizisks kontakts vai sanāksmes katru dienu.»

Sprūds: Ar saviem ietekmes aģentiem Krievija citās valstīs rada neticību to demokrātiskumam

Latvijas ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds skaidro: «Ir izveidotas pat konkrētas institūcijas, kas ļoti labi skan... Mums šeit ir «Eiropas pētījumu institūts», ko vada Gapoņenko. Savukārt Piskorskis ir vadījis «Eiropas ģeopolitisko analīžu centru». Vārds «Eiropa» tiek pieminēts, nevis Polija. Nenoliedzami, ka tas smuki izskatās, ja Kremlis saaicina konferenci, kurā piedalās šādu Eiropas centru un institūtu un Eiropas studiju, domnīcu direktori un galvenie pārstāvji. Jo tas liecina, ka šādas domas ir visur Eiropā. Kas ir absurds. Tādu domu nav ne tajās valstīs, ne Eiropā kopumā.»

Piskorskis pēdējo gadu laikā organizējis daudzas protesta akcijas. Par Varšavas ielu nosaukumu deamerikanizāciju. Pret Turciju. Vairākkārt braucis uz Doņecku, kur sadraudzējies ar vietējiem politiķiem. Īpaši ar Aleksandru Kofmanu – pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas Iekšlietu ministru. Vairākkārt bijis viesis «Format A3» organizētos pasākumos Krimā.

Piskorskim bijusi ilgstoša sadarbība ar Kremļa polittehnologu Modestu Koļerovu.

Pēc prokrieviskā aktīvista Dmitrija Lintera ieteikuma Piskorskis iesaistījies organizācijā «Pasaule pret nacismu».

Šonedēļ Polijas Iekšlietu ministrijas īpašā vienība izkratīja Piskorska organizācijas biroju un vairāku biedru dzīvesvietas.

Izņemti dokumenti un datoru cietie diski. Oficiāli neatzītās partijas biedri notikušo sauc par politisku izrēķināšanos – Polijas iestādes gribot demonstrēt savu varu pirms NATO samita, kas pēc pusotra mēneša notiks Varšavā. Zināms, ka NATO sanāksmes laikā Piskorskis gribēja rīkot forumu, kurā domubiedri no Polijas, Rumānijas, Ungārijas, Čehijas un Slovākijas spriestu par Polijas izstāšanos no NATO.

«Šādi ietekmes aģentiņi, kas dažās valstīs pārvēršas arī par aģentiem, tādi nenoliedzami arī ir, un

Kremlim šie, piedodiet, lietderīgie idioti vai Putina troļļi, vienalga kā mēs viņus saucam, nenoliedzami, ir izdevīgi.

Ne jau izdevīgi tiešā veidā ar to, ko viņi dara, bet «šūmējot» sabiedrību. Radot vairāk trokšņu, kuros ir grūtāk navigēt, iziet cauri un atrast savu kursu, un radot šaubas sabiedrībā par to, cik šīs viņu sabiedrības ir demokrātiskas, caurskatāmas, godīgas, taisnīgas un alternatīvos viedokļus neapspiedošas. Skaidrs, ka Kremlis izmantos to, ka šeit ir apspiesta domas, vārda un mediju brīvība,» skaidro Sprūds.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu