Vairāki simti latu par pāris glāzēm stiprā dzēriena – no ārzemju tūristiem pirms gada bija daudz sūdzību par lieliem rēķiniem dažos Vecrīgas naktsklubos. Par iespējamo krāpšanu tūristus brīdināja gan vēstniecības, gan viesnīcas, izveidoja pat „karsto tālruni”. Vai gada laikā situācija ir uzlabojusies?
Apkrāptie tūristi nebūt neveicināja pozitīvu Latvijas tēlu, kas mums šobrīd ir tik svarīgs. Ārvalstu tūristu neapmierinātība ar dažu Rīgas naktsklubu negodīgo rīcību sarosīties lika gan policijai, gan Valsts Tūrisma attīstības aģentūrai. Vairāki naktsklubu īpašnieki izveidoja Naktsklubu asociāciju. Šobrīd situācija ir uzlabojusies.
„Viens no reālajiem soļiem, kas tika veikts, ka šā kluba biedri savā starpā pieņēma lēmumu, ka rēķins tiek apmaksāts uzreiz pēc pasūtījuma izdarīšanas, nevis uzkrāts visas nakts garumā," saka Tūrisma attīstības valsts aģentūras padomnieks Armands Muižnieks.
Pa karsto tālruni, uz kuru zvanot var informēt par iespējamajiem pārkāpumiem, pēdējo mēnešu laikā tādu sūdzību nav bijis. Tūristi kļuvuši piesardzīgāki.
„Vasaras laikā, kad tūristu vairāk, zvani atskan biežāk, tas bija 6-10 zvani diennaktī. Kā likums tie atskan ap vieniem, četriem no rīta, kad cilvēki atgriežas viesnīcās un tā tālāk," saka Muižnieks.
„Procentuāli par naktsklubiem, ka tieši kaut kas tur šķērsām aizgājis, nav tie biežākie," saka Muižnieks.
Naktsklubu asociācijā stāsta, ka negodīgo naktsklubu rīcība būtiski ietekmējusi biznesu.
„Tas, ka šo visu pagājušā gada notikumu saistībā naktsklubu bizness ir stipri pasliktinājies, pazeminājies, ka visas šīs antikreklāmas. Ja paskatāmies, kas tagad Vecrīgā notiek – tuvu nav tā situācija, kas bija pirms gada, diviem – vakaros Vecrīga ir tukša," saka Naktsklubu asociācijas loceklis Gundars Ūdris.
Daudzos gadījumos tūristi vainīgi arī paši. Turklāt ne vienmēr viņi ir gatavi vērsties ar sūdzību policijā.