/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2025/05/07/16826123t1h5366.jpg)
Latvijai ir vajadzīga "pašattīstoša birokrātija", lai izvērtētu, vai spējam reaģēt uz ārējiem notikumiem, un vadītu publiskajā sektorā notiekošos procesus, Latvijas Universitātes un biedrības "Latvijas formula 2050" rīkotajā konferencē "Birokrātija un sabiedrība" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Politiķa vērtējumā, valsts pārvaldē novērojama stagnācija - sistēma nedarbojas pietiekami efektīvi gan politiskajā, gan birokrātiskajā līmenī. Lai gan valsti pārvalda 100 Saeimas deputāti, 13 ministri un aptuveni 3000 ierēdņu, kas nodrošina ikdienas pakalpojumus sabiedrībai, sniegums neesot pietiekami labs.
Ašeradens norādīja, ka Latvijā birokrātijas apjoms pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju, bet sniegums neatbilst ieguldītajiem resursiem. Aprēķini liecina, ka birokrātijas pievienotās vērtības daļa Latvijā ir 17,6%, kamēr Eiropas vidējais rādītājs ir 16% vai mazāk.
Politiķis norādīja, ka birokrātija lielākoties nodrošina funkciju izpildi, bet reti tiekot uzdots jautājums, kāpēc šādas funkcijas jāpilda.
"Visi zina - vidējā izglītība likumā nav noteikta, ka vajag, bet [tāpat] jāmācās. [..] Bet kāpēc jāmācās vidusskolā? Tas ir tas jautājums "Kāpēc?", ko neviens neuzdod," sacīja Ašeradens.
Budžeta veidošanā, pēc viņa teiktā, sarunas ar ministrijām par to, ko tās sasniegs ar piešķirtajiem līdzekļiem, nereti saskaras ar klusumu, jo līdz šim šādi jautājumi nav uzdoti.
Politiķis uzsvēra nepieciešamību pāriet uz rezultātu orientētu pārvaldi, kas sadarbojas ar sabiedrību, nosaka konkrētus mērķus un vērtē sasniegtos rezultātus.
Tā vietā, lai birokrātija būtu sadrumstalota un slikti koordinēta, tai jābūt pašattīstošai, modernai, caurskatāmai un spējīgai ātri reaģēt uz pārmaiņām, uzskata Ašeradens. Viņš kritizēja sadarbības trūkumu starp ministrijām, atsaucoties uz mēģinājumiem valsts pārvaldē ieviest vienotu digitalizētu grāmatvedības sistēmu.
Politiķis uzskata, ka Latvijai trūkst spēcīgu institūciju, un bez būtiskām pārmaiņām birokrātijas kvalitātē Latvija nevarēs izvairīties no stagnācijas.
Viņaprāt, nepieciešams risināt divus jautājumus: izveidot institūciju, kas pēta globālos izaicinājumus un meklē risinājumus mazai valstij kā Latvijai, kā arī "ierēdņu skolu" - ar kvalificētiem ekspertiem, kuri saprot labās prakses Ziemeļvalstīs un spēj dot priekšlikumus politiku veidošanā.