Vēl aizvakar Maskavas valdības loceklis Vladimirs Mališkovs kopā ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu baudīja alu un sieru un solīja šiem gardumiem ceļu uz Krievijas patērētāju galdiem.
Latvija ar Krievijas ierēdņiem restorānā risina saspīlējumu uz robežas (17)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Taču tie ir tikai vārdi. Reālā dzīve ir tāda, ka Krievijas muitas priekšnieks Vladimirs Beļjaņņikovs pirms 10 dienām izdeva rīkojumu, sākot ar 15.decembri izkratīt katru Latvijas auto kravas pārvadātāju. Krievu muitniekiem uzdots pieprasīt izziņas no uzņēmumiem Krievijā, kurus Latvijas kravu pārvadātāji uzrāda kā savu galamērķi. Tikai tad, kad saņemts apstiprinājums, krievu muitniekam ir tiesības kravas mašīnu ielaist. Atceļā muitnieks pārbauda, vai krava galamērķī patiešām nonākusi un tikai pēc tam paceļ robežbarjeru uz Latviju. Krievijas muita savu rīcību skaidro ar nepieciešamību pārmācīt Latvijas kravu eksportētājus, kas iebrauc Krievijā un ar visu kravu pazūd. Latvijas muita saka – tas ir pārspīlējums, jo negodīgie kravu pārvadātāji ir uz pirkstiem skaitāmi.
Valdis Trēziņš, Latvijas autopārvadātāju asociācijas vadītājs: "Cik šie gadījumi ir procentuāli no kopējiem kravu pārvadājumiem ? Nu jā, ja mēs skatāmies tāpat kā Lietuviešiem, uz mums divu gadu laikā ja mēs esam izbraukuši ar TIR karneti 170 000 reizes, tad šie pārkāpumi sastāda 0,0018 procenti." Par šiem gadījumiem Krievijas muita sūtījusi Latvijas kolēģiem draudu vēstules. Latvijas puse pārkāpējus apzināja un centās izskaust, tomēr saņēma no Krievijas muitas pārmetumus, ka joprojām ir atsevišķi kravas pārvadātāji, kas tur pazūd.
Andis Drulle, Galvenās Muitas pārvaldes direktors: "Izskatījās, ka Krievijas muita nebija apmierināta ar šādiem pasākumiem, šīs vēstules kļuva nedaudz nopietnākas, mēs sapratām, ka jādodas uz Maskavu, es tiešām arī pats biju Maskavā 19.novembrī Gerharda kunga vadītajā delegācijā, mēs ar Krievijas Federācijas muitas vadītāja vietnieku, kurš principā bija ļoti gandarīts par tiem pasākumiem, kuriem mēs esam pievērsuši tik lielu uzmanību. Mēs aizbraucām ar tādu pārliecību, ka mums tika pateikts, ka šie pasākumi it kā ir pietiekami, nekādas sankcijas nebūs."
Sankcijas sākās šonedēļ
Saņēmuši Maskavas pavēli, Krievijas muitnieki Terehovā piedāvājuši uzreiz izveidot divas kravas automašīnu rindas – vienu Latvijas, otru citu valstu kravas automašīnām, Latvija atteikusies, tādēļ šobrīd draudzīgi kilometriem garā rindā stāv Latvijas, Lietuvas un arī Krievijas smagās automašīnas.
Situācija uz robežas ir traģiska,
ar katru dienu automašīnu rinda pieaug par 150 automašīnām. Šobrīd to skaits uz robežas jau tuvojas 1000. Daudzām ir sasalusi dīzeļdegviela, vienīgajā benzīntankā dīzeļa vairs nav. Tiem, kas savlaicīgi nav iepirkuši pārtiku, salā jāmēro kilometriem tālu līdz vienīgajam krogam ar prozaisku nosaukumu Teksasa. Paši šoferi atzīst, ka to saimnieki pavisam bez vainas nav, krīzes dēļ bieži vien samazina kravas vērtību, lai ietaupītu nodokļus. Apkrāpts tiek Krievijas budžets.
Sarunas notiek Vecrīgas restorānā
Kamēr Latvijas autopārvadātāji sala uz robežas, Latvijas ierēdņi mēģināja kaut ko sarunāt ar Krievijas muitniekiem Satiksmes ministrijā. Sarunas notika divas dienas pēc kārtas un lai tās noritētu veiksmīgāk, krievus veda arī uz restorānu Vecrīgā.
Satiksmes ministrs sarunās nepiedalījās, nebija arī citu valdības locekļu.
Latvijas pusi vakariņās pārstāvēja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, departamentu direktori, Muitas darbinieki, kā arī Autopārvadājumu asociācijas vadītājs Valdis Trēziņš. Viņiem pretī sēdēja 12 Krievijas ierēdņi. Lai arī Krievijas delegātus Rīgā lutināja un pat sargāja no preses uzmanības, kaimiņvalsts muita savus ierobežojumus vēl joprojām nav atcēlusi, tie muitnieki, kas bija Rīgā, lēmumus nepieņem.
Uz Maskavu Krievijas pārstāvji aizvedīs Latvijas solījumus samaksāt negodīgu autovadītāju radītos nodokļu parādus. Krievija ir piestādījusi miljona eiro rēķinu. Latvijas puse solījusi apmaksāt visu, ko nesedz apdrošināšana. Pēc autopārvadātāju domām, tas ir netaisnīgs bezprecedenta solis, kas pieņemts Krievijas rupjas šantāžas rezultātā. No tā varēja izvairīties, ja problēma būtu risināta nevis tikai ierēdņu, bet politiskajā līmenī.
Valdis Trēziņš, Latvijas autopārvadātāju asociācijas vadītājs: "Kad Somijā bija līdzīga problēma ar atļaujām, tad otrā dienā jau ministrs vai premjerministrs bija Maskavā un tā lieta tika nokārtota. Mūsu gadījumā, protams, valsts augstākās amatpersonas, vai nu viņas negrib vai viņām nav tādu iespēju, ja ar Krievijas pusi pa taisno runāt un kārtot lietas, jo jautājums ir ļoti nopietns, tā tomēr ir Latvijas, pareizāk sakot, Eiropas Savienības ārējā robeža un bardaks tāds, kas tur ir, nu tas nedod godu ne Latvijai, ne Eiropas Savienībai arī."
Premjeram svarīgāk bijusi vides konference Kopenhāgenā
Premjers neesot varējis iesaistīties problēmas risināšanā, jo bijis vides konferencē Kopenhāgenā, taču esot gatavs palīdzēt, ja situācija neuzlabosies. Ekonomikas ministrs Artis Kampars tikai no „Nekā personīga” uzzināja, ka situācija nav uzlabojusies, taču atzina, ka viņam nav ideju, kā situāciju uzlabot. Viņš esot gatavs rīkoties, ja vien zinātu kā. Savukārt satiksmes ministrs paļaujas uz saviem ierēdņiem, kas veda sarunas ar Krievijas pārstāvjiem.
Krievija noliedz, ka izmanto muitu iekšējā tirgus aizsardzībai. Dmitrijs Kotikovs, Krievijas muitas preses nodaļas vadītājs: "Mēs paužam cerību, ka situāciju iespējams noregulēt."
„Nekā personīga” rīcībā esošās ziņas liecina, ka Krievijas muitas rīcība ir kā pilotprojekts, lai noskaidrotu, vai ar muitas starpniecību var efektīvi aizsargāt savu iekšējo tirgu. Iespējams, ka šādi soļi gaidāmi arī attiecībā pret citu valstu pārvadātājiem. Kļuvis zināms, ka Krievija plāno pielietot arī citas metodes, piemēram, nosakot neizpildāmas sanitārās normas. Gruzija šādas metodes jau pieredzējusi.