/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/05/04/16820553t1hff75.jpg)
Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis, ka “nepārtraukti” domā par to, kurš būs viņa pēctecis. Viņš arī skaidri norādījis, ka viņam ir kandidātu saraksts. Uz propagandista Pāvela Zarubina jautājumu, vai viņš novērtē katra no viņiem potenciālu, Putins atbildēja: “Jā, novērtēju.” Vienlaikus diktators uzsvēra, ka viņa pēctecim ir jābauda “tautas uzticība”, pretējā gadījumā šādam prezidentam “nebūtu nekādu izredžu kaut ko nopietni darīt”.
“Ir jāparādās cilvēkam – un vēlams vairākiem, lai cilvēkiem būtu izvēle –, kurš spētu panākt šo valsts iedzīvotāju uzticību,” prezidents sacīja propagandas filmā “Krievija. Kremlis. Putins. 25 gadi.”
Par Putina potenciālajiem pēctečiem iepriekš tika nosaukti premjerministrs Mihails Mišustins, premjerministra vietnieks Dmitrijs Patruševs, prezidenta administrācijas vadītāja vietnieki Sergejs Kirijenko un Dmitrijs Kozaks, Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins un Valsts padomes sekretārs Aleksejs Djomins.
Putins pats bija Borisa Jeļcina pēctecis. Jeļcins 1999.gada 31.decembrī paziņoja par savu atkāpšanos no amata un nodeva viņam savas pilnvaras. Pirms tam Putins ieņēma svarīgus amatus drošības dienestos un valdībā, tostarp FSB direktora un premjerministra amatus. Filmā viņš teica, ka viņam nekad nav bijušas šaubas par to, kāpēc viņš kļuva par valsts vadītāju, un viņš to nenožēlo.
Putinam ir 72 gadi. 2024.gadā viņš bija nolēmis kandidēt uz piekto termiņu. Neatkarīgiem kandidātiem nebija atļauts kandidēt. Galu galā Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja par Putina uzvaru, iegūstot rekordlielus 87% balsu pie 77% vēlētāju aktivitātes.
Putins iepriekš tika ievēlēts par prezidentu 2000., 2004., 2012. un 2018.gadā. Krievijas konstitūcija aizliedz ieņemt augstāko valsts amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Šis ierobežojums tika formāli ievērots 2008.gadā ar tā dēvēto “rokādi”, kad amatu uz 4 gadiem ieņēma Dmitrijs Medvedevs. Putins 2012.gadā ierosināja pagarināt prezidenta pilnvaru termiņu līdz 6 gadiem, kas arī tika izdarīts. Medvedevu šīs izmaiņas neskāra.
Pēc nākamajiem 10 gadiem pie varas Putins nolēma mainīt konstitūciju, lai “anulētu” iepriekšējos termiņus un varētu kandidēt atkārtoti. Potenciāli viņš varētu kandidēt vēlēšanās arī 2030.gadā un pēc tam valdīt vēl 6 gadus. Saskaņā ar pašreizējiem Krievijas tiesību aktiem, ja valsts vadītājs nomirst, viņa pilnvaras uz laiku tiek nodotas premjerministram.
Saskaņā ar valsts aģentūras VTsIOM veiktās aptaujas datiem 20.aprīlī Putinam uzticējās 80,2% krievu. Attiecīgajā reitingā viņš ieņem pirmo vietu. 15,7% iedzīvotāju ir piesardzīgi pret prezidentu. Ņemot vērā abus rādītājus, Putina uzticības indekss ir 64,5%.