Foto un video ⟩ Saeimas svinīgā 4. maija sēde

Šajā troksnī mums katram ir jāsaglabā vēss prāts, jāsadzird pašiem sevi un jāliek pretī konkrēta rīcība, tā Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītajā svinīgajā Saeimas sēdē sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents aicināja atgūt gribu paveikt lietas un rast veidu, kā sasniegt rezultātus, nevis aizbildināties ar nevarēšanu.

Foto: Saeimas 4. maija svinīgā sēde

Valsts prezidents akcentēja, ka mēs patlaban dzīvojam "trauksmainā laikmetā", kad dažādas baumas, puspatiesības un no konteksta izrauti teikumi burtiski pārņem un stindzina. Viņš uzsvēra, ka tas notiek gan pasaulē, gan Latvijā.

Prezidents arī pauda, ka pasaules drošības un ekonomikas kārtība ir brīvā kritienā.

"Un mēs nezinām, kur un kā šī pasaule piezemēsies. Taču šajā trauksmainajā laikmetā, šajā troksnī mums katram ir jāsaglabā vēss prāts, jāsadzird pašiem sevi un jāliek pretī konkrēta rīcība," sacīja Rinkēvičs.

Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvijai ir daudz draugu, domubiedru un sabiedroto visā pasaulē, taču arī draudzības mēdz mainīties. Viņš pauda, ka tad mūsu stiprais pamats ir mūsu pašu griba, lēmumi un darbi, bet visstiprākais ierocis ir drosme. Rinkēvičs norādīja, ka tā nav atkarīga no citu valstu izvēlēm. Turklāt izšķirošos brīžos esam pierādījuši, ka mums ir drosme, uzsvēra prezidents.

Rinkēvičs pauda, ka šis ir mūsu paaudzes izšķirošais brīdis un ir laiks rīkoties - "jāaudzē muskuļi gan tiešā, gan pārnestā nozīmē".

Video: Aizritējis tradicionālais tautastērpu gājiens

Valsts prezidents pieminēja Zemessardzi, Valsts militāro dienestu, dalību civilās aizsardzības apmācībās. Tāpat viņš runāja par godprātīgu darbu, palīdzību tiem, kam neiet viegli. Viņaprāt, ja katrs no mums veiks kaut nelielu, bet īstu soli drošākas valsts virzienā, mēs būsim drošībā tagad, nevis kaut kad nākotnē.

Prezidents arī uzsvēra, ka pēdējos 35 gados ir paveikts daudz, tomēr ir arī vilšanās. "Par nepadarīto, par to, ka ne visi sapņi ir piepildījušies. Ir rūgtums par nevienlīdzību. Taču joprojām ir cerība. Par labāku nākotni. Par drošāku nākotni," Saeimas svinīgajā sēdē teica Valsts prezidents.

Viņš secināja, ka 35 gadu laikā esam kļuvuši zinošāki, turīgāki un drošāki. Prezidents vērtēja, ka mēs esam auguši teju visos svarīgajos rādītājos, vienīgi - mūsu kļūst mazāk.

Video: Vecrīgā cilvēki pulcējas gadskārtējajam tautas tērpu gājienam

Prezidents pateicās vecākiem, kas rūpējas par savu, mūsu visu nākotni un par bērniem. "Būt vecākam ir ļoti svarīgs darbs. Un lai šis paldies ir arī kā atgādinājums klātesošajiem, ka mums ir jāstrādā, lai ģimenēm ar bērniem būtu vieglāk un lai vairāk cilvēku izvēlētos arī šo tik svarīgo uzdevumu," teica Rinkēvičs.

Svētdienas pusdienlaikā Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienai veltītajā svinīgajā Saeimas sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa pateicās cilvēkiem, kuri strādā, audzina bērnus, sargā valsti, palīdz un tic. "Es izvēlos būt daļa no Latvijas, es ticu ka Latvijas ir īpaša vieta," teica premjere.

Viņa vēlreiz norādīja, ka katrs mūsu lēmums veido Latviju. Tāpēc ir svarīgi pieņemt lēmumus un rīkoties, kopā veidojot labklājīgāku, konkurētspējīgāku un drošu valsti, sacīja Ministru prezidente.

Uzrunā Siliņa pieminēja dažādus mūsu valsts sasniegumus, piemēram ekonomikā, aizsardzības industrijā, kā arī pieminēja animācijas filmu "Straume", uzsverot, ka Latvija turpina lepoties ar tās pasākumiem.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) uzsvēra, ka neatkarība nav tikai vēsturisks sasniegums, bet arī mūsdienu atbildība — tās saglabāšana un valsts veidošana ir atkarīga no mūsu šodienas izvēlēm un rīcības.

Politiķe atgādināja, ka pasaulē notiek būtiskas pārmaiņas, kuras raksturo karadarbība, bruņoti konflikti, dezinformācija, imperiālisms un ietekmju pārdale. "Neraugoties uz neizbēgamajām pārmaiņām, mums jāpaliek uzticīgiem savām pamatvērtībām - savai valodai, zemei, valstij un brīvībai. Mums jādara viss iespējamais, lai pat domās kāds nevēlētos mums to atņemt," sacīja politiķe.

"Paldies katram, kas dzīvo un strādā Latvijā! Paldies par darbu, ko darāt mūsu valsts labā. Neļausim ikdienas sīkumiem mūs šķelt un vairot neapmierinātību. Meklēsim to, kas mūs vieno un virza kopējam mērķim un kopējam sapnim," mudināja deputāte, "uzdrīkstēsimies sapņot plašāk un noticēsim sev, jo Latvija sākas ar katru no mums."

Atgriežoties pie 1990.gada 4.maija vēsturiskajiem notikumiem, Mieriņa pauda, ka tolaik "saprāts uzvarēja neprātu". "Šī deklarācija ir Trešās atmodas kulminācija un noslēgums vienlaikus. Tā izgaismo mūsu valsts 20.gadsimta vēstures svarīgākos notikumus - Latvijas proklamēšanu 1918.gada 18.novembrī, valsts starptautisko atzīšanu, pretlikumīgo padomju okupāciju un nežēlīgās represijas. Tā pasludināja Latvijas piespiedu pievienošanu padomju savienībai par nelikumīgu un atjaunoja to, kas mums ir bijis pats dārgākais - Latvijas Republiku un tās Satversmi," sacīja politiķe.

Pēc Mieriņas vārdiem, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana bija visīstākais tautas gribas apliecinājums, kas bija iespējams, jo ticējām savas valsts brīvībai kopš mirkļa, kad Latvija tika okupēta.

"Tomēr, lai īstenotu šo neapslāpējamo tautas gribu, bija vajadzīga drosme. Drosme stāties pretī nezināmajam, izmainīt vēsturi, iekustināt tautu, spēt būt laikmetu griežos un stāvēt tam visam pāri. Bija vajadzīga neizmērojam drosme paveikt ko tik lielu - atgriezt cilvēkiem savu valsti. Bet tikpat liela drosme vajadzīga, lai par to neprasītu neko pretī. Tāpēc, šodien sakām paldies mūsu cilvēkiem, kuri no sirds ticēja savai valstij un šo ticību nes joprojām. Cilvēkiem, kuri uzturēja sapni par Latviju dzīvu. Jo, Latvija nebija jāveido no jauna. Mums bija jāatgūst tas, kas bija atņemts," runā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Mieriņas skatījumā, katrā ģimenē dzīvoja ticība Latvijas valsts brīvībai - tās bija vērtības un latviskās tradīcijas, ko klusumā nodeva un kopa no paaudzes paaudzē. "Tika slēpti sarkanbaltsarkanie karogi, tautas tērpi, mūsu himnas notis un tautas dziesmas. Tas viss bija simbols cerībai. Tas atgādināja - Latvija nav zudusi, tā dzīvoja klusumā, atmiņās un sirdīs," piebilda politiķe.

Saeimas priekšsēdētāja sprieda, ka 4.maijs bija "ceļš mājup - pašiem pie sevis". "Mūsu tik ilgi lolotā Gaismas pils ir augšām cēlusies, un tagad viss atkarīgs tikai un vienīgi no mums pašiem - cik godprātīgi, atbildīgi un cieņpilni spējam veidot mūsu Latvijas jaunāko laiku vēsturi," ikkatra atbildību izcēla Saeimas priekšsēdētāja.

Politiķe uzsvēra, ka pēdējo 35 gadu laikā Latvijai ir kļuvusi stabila demokrātija, kur ir attīstīta ekonomika, modernizēta veselības un izglītības sistēma, kurā ir sabiedrība, kas stiprina savu drošību un brīvību, un kas var lepoties ar virkni sasniegumu - iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, iekšzemes kopprodukta pieaugumu par vairāk nekā desmit reizēm, ar jauniešiem, kas iegūst izglītību, kas ir atzīta visā pasaulē, un nu arī ar pirmo iegūto "Oskara" balvu.

"Tomēr pats svarīgākais - mēs esam skaidri pateikuši pasaulei, ka brīvība un demokrātija ir mūsu svarīgākās vērtības, nevis tikai vārdi uz papīra," piebilda deputāte.

Kā vēstīts, šodien Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 35.gadadiena.

1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas "de facto" atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.