Normas par bioloģiskā materiāla izņemšanu iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē daļēji atbilst Satversmei, ceturtdien atzina Satversmes tiesa (ST). Tiesa uzdevusi likumdevējam mainīt normas līdz 2017.gadam.
ST: DNS glabāšana nacionālajā datu bāzē daļēji atbilst Satversmei
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
ST atzina, ka aizdomās turētu personu bioloģiskā materiāla izņemšana DNS profilu noteikšanai glabāšanai DNS nacionālajā datu bāzē atbilst Satversmes 96.pantam par tiesībām uz privāto dzīvi. Tomēr DNS profila glabāšana nav samērīga, ja persona tiek attaisnota vai kriminālprocess izbeigts uz reabilitējoša pamata.
ST secināja, ka personai, kura bijusi aizdomās turētā statusā, nav nodrošinātas visas nepieciešamās garantijas attiecībā uz tās sensitīvo datu dzēšanu, ja datu uzglabāšanai vairs nav leģitīma mērķa. Personas dati tiek dzēsti gadījumā, ja no personas saņemts iesniegums.
Tiesa atzina, ka likumdevējam ir jāizveido tāds personas datu aizsardzības mehānisms, kas nodrošinātu to glabāšanas noteikumu pilnīgu atbilstību paredzētajam datu apstrādes mērķim.
Likumdevējam ir jāmaina kārtība, kas paredz, ka DNS profilus un ziņas par aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām DNS nacionālajā datu bāzē glabā 10 gadus no dienas, kad Kriminālistikas pārvalde saņēmusi lēmumu vai spriedumu, vai minēto informāciju dzēš no DNS nacionālās datu bāzes pēc tam, kad Kriminālistikas pārvalde saņēmusi attiecīgās personas rakstveida iesniegumu.
Jau ziņots, ka tiesā vērsās Lato Lapsa, kurš 2014.gadā tika atzīts par aizdomās turēto kriminālprocesā.