Uzbeku specdienestu pēdas Latvijā

Pusstundas brauciena attālumā no Rīgas, Sunīšu ciematā, starp priedēm izpletušās prāvas privātmājas. Klusumā un mierā ielaužas tikai putnu treļļi. Viens no ceļiem pirms iebraukšanas ciematā sākas pie sarga mājiņas un ceļa zīmes «Iebraukt aizliegts. Privātīpašums». Aiz tās dzīvo Latvijas lielākā zināmā uzbeku kopiena.

Tās neoficiālais līderis ir Rustamdjons Nurmatovs (Rustamdyon Nurmatov). Viņš Latvijā dzīvo vairāk nekā desmit gadus un darbojas tranzīta un nekustamo īpašumu biznesā. Hipsteru iecienītajā Kalnciema kvartālā Nurmatovam pieder restorāns «Māja». Pirms dažiem gadiem ar lielu publicitāti to atvēra toreizējais restorāna līdzīpašnieks un «seja» - pavārs Mārtiņš Sirmais. Tagad Nurmatovs restorānā saimnieko viens. Sestdienās pats tirdziņa apmeklētājiem servē zem klajas debess gatavoto plovu un kādu rītu dāsni pacienā arī «Re:Baltica». Taču uz jautājumiem par Sunīšu iemītniekiem un notiekošo Uzbekistānā viņš neatbild.

«Man nav komentāru. Neko nezinu,» nosaka aptuveni sešdesmit gadus vecais, nedaudz plecīgais un ieturētais vīrietis.

Par Nurmatova kaimiņiem «Re:Baltica» ieinteresējās, jo viņi saistīti ar Uzbekistānas represīvajām tiesībsargājošajām struktūrām. Viens no viņiem ir Jurijs Savinkovs (Yury Savinkov), nu jau bijušais Uzbekistānas «Interpola» vadītājs. Zemesgrāmata rāda, ka viņam Sunīšos pieder 182.6 kvadrātmetru dzīvoklis.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem Mkrtčjanam Rīgā pieder vienu miljonu eiro vērts zemesgabals. Arī viņam bija dzīvoklis Sunīšos. Šie īpašumi Uzbekistānas pilsonim Mkrtčjanam ļāva tikt pie uzturēšanās atļaujas Latvijā.

Krievijā Mkrtčjans vairāk zināms kā baņķieris, jo viņam piederēja septiņi procenti akciju «Volga-Credit Bank». 2014.gadā atbildīgās Krievijas iestādes bankai atņēma licenci un sāka kriminālprocesu par krāpniecību. Krievijas prokurori uzskata - no bankas nozagti aptuveni 3 miljardi Krievijas rubļu (aptuveni 38 miljoni eiro).

2013.gada nogalē viņa Turcijas avīzei «Hurriyet Daily News» stāstīja, ka viena no firmām, kas iesaistīta uzbeku specdienestu naudas atmazgāšanas shēmā, ir «Gorefield International». Līdzīgs nosaukums sākotnēji bija arī Mkrtčjana Latvijas firmai - «Gorefield Baltic Logistics».

«Lursoft» dati rāda, ka šai firmai ir saikne arī ar Anglijā reģistrēto «Gorefield International Inc. Ltd.». 2014.gadā Latvijas kompānija no Anglijas firmas avansā un priekšapmaksās saņēma aptuveni 6,5 miljonus eiro.

«Re:Baltica» mēģināja sazināties ar Mkrtčjanu, bet nesekmīgi. Istabas lieluma birojā E.Birznieka-Upīša ielā darbiniece solīja nodot ziņu, bet atbildes nekad nepienāca.

Savickis kā diedziņš

Mkrtčjana biznesa partneris un Sunīšu kaimiņš Savinkovs ir viens no virknes uzbeku, kas saistīti ar Uzbekistānas drošības dienestiem un kam Latvijā pieder nekustamie īpašumi vai bizness. Viņus ir grūti identificēt, jo viņi darbojas caur vidutājiem.

«Re:Baltica» apkopotā informācija ļauj secināt, ka nozīmīgu lomu saišu veidošanā spēlē bijušais VDK virsnieks, tagad Krievijas gāzes tirgotājs Juris Savickis.

Savickis atteicās izpaust, kas slēpjas aiz Kipras ofšora, bet nenoliedza, ka viņa biznesa partneri ir uzbeki.

Vienlaikus viņš atzīst, ka pazīst Uzbekistānas Drošības dienesta vadītāju Rustamu Inojatovu (Rustam Inoyatov), kuru Uzbekistānā uzskata par otro ietekmīgāko personu pēc valsts prezidenta. Savickis skaidri nepasaka, kad pēdējo reizi ticies ar Inojatovu. «Re:Baltica» zināms, ka Uzbekistānas specdienestu šefs bija ieradies uz pēdējo Krievijas slavenību un miljonāru iecienīto estrādes mūzikas festivālu «Jaunais vilnis» Jūrmalā 2014.gadā.

«Re:Baltica» rīcībā esošā informācija liecina, ka 2013.gadā pēc Savicka uzaicinājuma Šarifhodžajevs ieradās Rīgā kopā ar dažiem uzbeku uzņēmējiem. Savickis tikšanos atcerējās, bet atteicās izpaust ko vairāk, tostarp, vai bijis tās iniciators.

1,8 miljonus eiro Savickis aizdevis vēl vienam uzbeku biznesam. Tas ir sporta un atpūtas komplekss Jūrmalā, kurā ietilpst arī viesnīca «Amber Spa Hotel» un viesu māja «Lauvaskalni» Umurgas pagastā.

Juridiski atpūtas komplekss pieder divām Latvijā reģistrētām firmām («Grateka» un «LT Services»), taču kontrolpakete kārtējam Kipras ofšoram - «Vontel Trading Ltd.». Saskaņā ar Kipras uzņēmumu reģistra datiem šī firma pieder četriem Uzbekistānas pilsoņiem - Bokhodiram Abdurajimovam (Abdurayimov Bokhodir), Ališeram Alimovam (Alimov Alisher), Amir-Saidam Kasimovam (Kasimov Amir-Said) un Atabekam Gazijevam (Gaziev Atabek).

Vienā no Latvijas firmām («LT Services») valdē ir vēl kāds uzbeks - Arturs Adilovs. Viņa vārds sakrīt ar Šarifhodžajeva tuva radinieka vārdu un uzvārdu, bet «Re:Baltica» nevarēja noskaidrot, vai tā ir viena un tā pati persona. Viesnīcas pārstāvjiem atstātie jautājumi palika bez atbildēm.

Savickis «Re:Baltica» noliedza, ka Šarifhodžajevam piederētu Jūrmalas atpūtas komplekss, un veikli pārgāja uz citu sarunu tematu - par to, cik labi ir iet pirtī.

Uz lūgumiem satikties un sniegt informāciju neatsaucās arī Uzbekistānas vēstniecība Latvijā.

Uz jautājumu, vai Drošības policija ir informēta par Inojatova un Šarifjodžajeva biznesa aktivitātēm Latvijā, «Re:Baltica» saņēma apstiprinošu atbildi, taču preses dienests atteicās izpaust sīkākas detaļas.

re:Baltica pētījums tapis sadarbībā ar «Radio Brīvā Eiropa».