Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sirds mums katram ir tikai viena, tādēļ jo rūpīgi tā ir jāsargā un jāsaudzē. Diemžēl ikdienas steigā par to bieži vien aizmirstam un daudz ko izdarām tā, kā ir ātrāk, piemēram, lietojot ātri pagatavojamu pārtiku. Bet tas viss atstāj iespaidu uz mūsu veselību un tik ļoti dārgo sirdi.
Jau vairākus gadus septembrī arī Latvijā atzīmē Pasaules Sirds dienu, aktualizējot sirds saslimšanu risku un mudinot iedzīvotājus vairāk rūpēties par veselību. 11.oktobrī Alūksnē, kardioloģes Līgas Skrupskas ārsta prakses telpās, Alūksnes rajona iedzīvotājiem būs iespēja par brīvu noteikt holesterīna līmeni asinīs un izvērtēt sirds slimību risku. Interesenti to izdarīt varēs, iepriekš piesakoties.
Akciju sabiedrības “Zentiva International” Latvijas filiāles, kas iedzīvotājiem ir sarūpējis šo iespēju, medicīniskā pārstāve Diāna Kovala atzīst, ka par paaugstinātu holesterīna līmeni ir jāuztraucas un laikus jādomā ne tikai cilvēkiem pēc 40 gadiem, bet arī jaunākiem. “Izmantot šo iespēju Alūksnē aicinām cilvēkus, kam ir paaugstināts arteriālais asinsspiediens, ir kāda sirds slimība, cukura diabēts vai nelabvēlīga iedzimtība, piemēram, kādam radiniekam ir bijis insults vai infarkts. Aicinām savu veselības stāvokli pārbaudīt sievietes, kurām vidukļa apkārtmērs pārsniedz 82 centimetrus, un vīriešus, kuriem vidukļa apkārtmērs pārsniedz 94 centimetrus. Tieši tiem cilvēkiem, kam ir nosliece uz lieko svaru viduklī, ir lielākais sirds slimību risks. To veicina mazkustīgs dzīvesveids un neveselīgas pārtikas patēriņš,” stāsta D.Kovala.
Kas ir holesterīns?
Sirds slimības un infarkts ir visizplatītākais nāves iemesls pasaulē. Kontrolējot tādus galvenos riska faktorus kā neveselīgs uzturs, fiziska bezdarbība un smēķēšana, ir iespējams novērst sirdslēkmi, infarktu un palēnināt sirds novecošanu.
“Pēdējos gados arvien biežāk cilvēki apzinās, ka nedrīkst ēst treknu ēdienu, jo tas paaugstina holesterīna līmeni. Holesterīns ir bioķīmiska viela - lipīds, konkrētā gadījumā taukviela, no kā organisms veido, sintezē hormonus. Holesterīns kopā ar citiem taukiem pastāvīgi atrodas asinīs. Tas ir vajadzīgs katrai organisma šūnai. Holesterīns organismā pilda svarīgas funkcijas, piemēram, piedalās šūnapvalku un nervu šūnu veidošanā. Cilvēks piedzimst ar normālu vielmaiņu, kuras obligāta sastāvdaļa ir arī holesterīns. Tieši bērniem holesterīns ir ārkārtīgi nepieciešams, jo vajadzīgs visām šūnām, bet visvairāk - aknām un dzimumhormoniem,” uzsver D.Kovala.
Holesterīnam ir būtiska arī bioloģiskā nozīme, jo no holesterīna aknās veidojas žultsskābes; no holesterīna olnīcās, un sēkliniekos veidojas gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumhormoni; no holesterīna veidojas virsnieru garozas daļas hormoni un holesterīns veicina D vitamīna rašanos ādā.
Ēdam daudz un neveselīgi
“Lielāko daļu, aptuveni 90 procentus nepieciešamā holesterīna, organisms sintezē pats un tikai nedaudz - vidēji 10 procentus - tas uzņem ar pārtiku. Problēmas rodas situācijā, ja šis pašregulējošais mehānisms ir pārslogots vai arī tajā rodas traucējumi. Paaugstināts holesterīna daudzums asinīs palielina risku saslimt ar aterosklerozes izraisītām slimībām, tajā skaitā ar miokarda infarktu un insultu,” norāda D.Kovala.
Cilvēkam kļūstot vecākam, holesterīna sintēze organismā ar laiku izmainās. Parasti tas vai nu tiek sintezēts pārāk daudz, vai noārdās pārāk maz, kā rezultātā holesterīns uzkrājas, oksidējoties un izgulsnējoties asinsvadu iekšējās sieniņās.
“Stress, noslogojums darbā un mazkustīgais dzīvesveids ir cilvēka sabiedrotie. Rezultātā tiek ne vien pārlieku daudz ēsts, lai tādējādi mazinātu satraukumu un nemieru, bet arī izmantotas ātrās uzkodas, kas ļauj “aizlāpīt” kurkstošo vēderu. Tāpēc nav brīnums, ka jau jauniešiem tiek konstatētas pirmās aterosklerozes pazīmes - pusaudžu asinsvados var ievērot atsevišķas holesterīna izgulsnēšanās strīpiņas,” saka D.Kovala.
Liekais svars ir pusei iedzīvotāju
Pētījumu dati liecina, ka Latvijā holesterīns ir paaugstināts 60 procentiem cilvēku, paaugstināts asinsspiediens ir 50 līdz 60 procentiem cilvēku, bet liekais ķermeņa svars - aptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju. “Palielinātu ķermeņa svaru katrs pats var redzēt kā uz delnas. Arī paaugstinātu asinsspiedienu nav grūti konstatēt - hipertensijai raksturīgas galvassāpes, īpaši no rītiem, nogurums, bezmiegs, pastiprināta uzbudināmība, turklāt, vēršoties pie ģimenes ārsta, gandrīz vienmēr asinsspiediens tiek arī izmērīts.
Savukārt holesterīna līmeni cilvēks pats nenoteiks - tam nepieciešamas specifiskas analīzes. Lai uzzinātu holesterīna līmeni asinīs, tautā tā dēvētā parastā asinsanalīze, kurā nosaka eritorocītus un hemoglobulīnu, nederēs - nepieciešamas bioķīmiska asins sastāva analīzes,” uzsver D.Kovala. Viņa atzīst, ka normāls holesterīna līmenis asinīs cilvēkam ir zemāks par 5 milimoliem litrā. 5 līdz 6 milimoli ir robežlīmenis, un tā kaitīgumu vērtē individuāli, ņemot vērā arī citas saslimšanas.
“Ja holesterīns ir normas robežās, jauniem cilvēkiem nākamās pārbaudes nav nepieciešams veikt agrāk kā pēc 5 gadiem, jo cilvēka vielmaiņa, īpaši jaunības gados, ir pietiekami inerta un stabila. Visticamāk, arī pēc 5 gadiem šī vielmaiņa būs laba, bet, ja tomēr sāks parādīties problēmas, tad tās varēs laikus pamanīt. Vecākiem cilvēkiem holesterīna līmeni nepieciešams noteikt biežāk. Ja holesterīna līmenis asinīs ir apmēram 6 milimoli, asinsanalīzes jāveic reizi 3 gados, bet ja virs 7 milimoliem - katru gadu,” klāsta D.Kovala. Augsts holesterīns - daudz problēmu.
Ja holesterīna līmenis ir paaugstināts, tas rada daudz veselības problēmu - bojā artērijas, kas caurauž jebkuru orgānu, tādējādi traucējot normālai asinsritei. “Ir tā dēvētie mērķa orgāni, kas īpaši izjūt nepietiekamas asinsrites ietekmi: galvas smadzenes, sirds muskulis, nieres, kāju asinsvadi. Parādoties klīniskām pazīmēm, minētajos orgānos rodas asinsrites nepietiekamība,” atklāj D.Kovala.
Izjūtot pastāvīgu asinsrites, tātad skābekļa badu galvas smadzenēs, cilvēks ir vieglāk nogurdināms, viņam pasliktinās atmiņa, koncentrēšanās spējas. Tam visam lēnām progresējot un neko nedarot, lai to novērstu, var parādīties problēmas sirds apvidū: stenokardija - sāpes krūtīs, kas parasti rodas fiziskas slodzes laikā.
“Paaugstināts holesterīna līmenis var nelabvēlīgi iespaidot nieru asinsvadus. Pats cilvēks par to nemaz nenojauš, jo process norit nemanot un nesāpīgi, toties slepeni attīstās hroniska nieru mazspēja. Bet, sašaurinoties kāju asinsvadiem, cilvēks ejot sāk izjust sāpes kājās, īpaši kāpjot pa kāpnēm. Kājās mēdz parādīties krampji, pēdas sāk pastiprināti salt. Tādēļ vēlreiz un vēlreiz atgādināms, ka pie mediķa ir jāvēršas laikus, lai no tā visa izbēgtu,” saka D.Kovala.
Jādomā, ko ēdam
Tomēr pat tad, ja holesterīns ir krietni paaugstināts, nekad nav par vēlu uzsākt ar to cīņu, lai būtiski samazinātu tā nelabvēlīgo ietekmi. “Piemēram, pusmūža vīrietim ar palielinātu ķermeņa svaru, smēķētājam, kuram ir paaugstināts asinsspiediens un holesterīns, ir jāapzinās, ka viņa asinsvadi strauji iet bojā. Un šajā brīdī viņam sev jāpasaka: stop un jāsāk kaut ko darīt savas veselības labā. Protams, viņš nepaliks jaunāks, bet viņš var pārtraukt smēķēt. Dažu nedēļu laikā viņš var noregulēt asinsspiedienu, jo šobrīd ir pieejams liels medikamentu klāsts, kas ļauj pazemināt asinsspiedienu, kā arī holesterīna līmeni. Ja vēl tiek piedomāts, kā pazemināt ķermeņa svaru, tad vīrietis par savām pūlēm saņems “dāvanu” - aktīvus dzīves gadus, nevis gulēšanu slimības gultā pēc insulta. Tā ir laba motivācija,” uzsver D.Kovala. Viņa piekrīt, ka būtiska nozīme savas veselības saglabāšanai ir tam, ko mēs ēdam, tāpēc ikvienam, kuram svarīga sava veselība, vajadzētu pārskatīt ēdienkarti. “Uzturā pēc iespējas vairāk jācenšas lietot dārzeņus, augļus, zivis, īpaši treknās. Visvairāk holesterīna satur piena produkti, tāpēc jāizvēlas pēc iespējas liesāks piens, jogurts, biezpiens, paniņas. No piedāvātajiem sieriem vēlams pirkt to, kurā ir tikai 10 procenti tauku,” iesaka D.Kovala.
Viņa uzsver, ka cilvēkiem, kuriem ir kādas veselības problēmas, turklāt arī paaugstināts holesterīns, jāsaprot: ar diētu un fiziskām aktivitātēm, visticamāk, būs par maz. “Šajā gadījumā būs vajadzīga arī medikamentoza terapija, bet pareizos medikamentus ieteiks tikai ārsts,” saka D.Kovala.
Fakti
- Sirds slimības un infarkts ir visizplatītākais nāves iemesls pasaulē, ik gadu paņemot 17,5 miljonus dzīvību, 80 procentos no tām - valstīs ar zemu un vidēju iedzīvotāju ienākumu līmeni. Turklāt mirušie ir darbspējīgā vecumā.
- Lai uzturētu sirdi jaunu visas dzīves laikā, liela nozīme ir uzņemto kaloriju samērošanai ar sadedzināto kaloriju daudzumu. Pieaugušajiem tiek ieteikta vismaz 30 minūšu ilga spraiga soļošana katru dienu un sabalansēta diēta, lietojot daudz augļu un dārzeņu, pilngraudu produktus, liesu gaļu, zivis un pākšaugus, zema tauku satura un beztauku produktus.
- Normāls holesterīna līmenis asinīs cilvēkam ir zemāks par 5 milimoliem litrā. 5 līdz 6 milimoli ir robežlīmenis un tā kaitīgumu vērtē individuāli, ņemot vērā arī citas saslimšanas. Ja holesterīna līmenis asinīs ir augstāks par 6 milimoliem, tas jau ir paaugstināts.
- Lielāko daļu holesterīna ražo aknas no uzņemtiem trekniem pārtikas produktiem, galvenokārt no treknas gaļas un piena produktiem, tāpēc uzturā daudz jālieto dārzeņu.