«Klusie slepkavas» – paaugstināts asinsspiediens un holesterīns

Gan insults, gan infarkts ir kardiovaskulāro jeb sirds un asinsvadu slimību gala iznākums, kurus izraisa ateroskleroze. «Artēriju sieniņās ieaug taukaudi un citi nevajadzīgi elementi un padara artērijas neelastīgas un pat «aiztaisa» ciet. Tas arī ir infarkta mehānisms, ka maza artērija «aiziet» ciet un veselā reģionā nenotiek apasiņošana. Tas ir infarkts, bet smadzenēs – išēmiskais insults jeb smadzeņu trieka,» stāsta kardiologs.

Aterosklerozes process ir daļēji nosacīts ģenētiski, kas diemžēl maināma nav, taču ir faktori, kurus varam ietekmēt. Izdala nenovēršamos riska faktorus – iedzimtības jeb ģenētiski nosacītus, vecumu un dzimumu – un novēršamos jeb tos, kurus varam ietekmēt.

Novēršamie aterosklerozes riska faktori:

• Smēķēšana. Vielas, kuras satur cigarešu dūmi, ir, pirmkārt vēzi izraisošas un, otrkārt, aterosklerozi veicinošas. Nikotīns, kas rada atkarību, ir ne tik kaitīgs kā viss pārējais, ko cilvēks ievelk savās plaušās, kuras nav radītas darvas filtrēšanai. Pastāv uzskats, ka elektroniskās cigaretes it kā novērš šo kaitīgo vielu ietekmi, taču tas nebūt tā nav, jo neviens īsti nezina, kas šajos šķidrumos ir iekšā, tāpēc mediķi kategoriski noliedz parasto cigarešu aizvietošanu ar elektroniskajām. Ja cilvēkam jau ir bijis infarkts, tad smēķēt vairs nevajadzētu vispār, taču ārstu pieredze rāda, ka 20% to tomēr turpina darīt. Neskatoties uz cigarešu dārdzību un likumdošanu, kas Latvijā ir viena no progresīvākajām Eiropā, smēķēšana vēl aizvien ir aktuāla problēma. Apmēram puse vīriešu vecumā no 30 līdz 40 gadiem smēķē.

Kardiologs: «Savā mūžā esmu redzējis dažādus «brīnumus». Reiz asinsvadu nodaļā man leca uz kruķiem pretī vīrietis ar vienu kāju. Kāja viņam bija noņemta asinsvadu bojājumu dēļ. Es viņam prasu: «Kur tu tā leksi?» Viņš man atbild, ka uz tualeti. Jautāju, ko viņš tur taisās darīt. Saņemu atbildi: «Uzpīpēšu!»

• Paaugstināts asinsspiediens. Latvijā paaugstināta asinsspiediena izplatība ir ļoti liela – ar to saskaras vairāk nekā 40% pieaugušo. Iemesli tam ir vairāki. Pirmkārt, cilvēki nemēra savu asinsspiedienu. Pieaugušam cilvēkam tas būtu jādara pāris reizes gadā, lai pārliecinātos, ka tas vēl joprojām ir normāls. Ideāls asinsspiediens ir 120/80, pieļaujamais – 140/90. Otrkārt, paaugstinātu asinsspiedienu daudzi cilvēki nejūt. Šī iemesla dēļ ārsti to mēdz dēvēt par «kluso slepkavu». Bieži vien tas pašiem cilvēkiem ir milzīgs pārsteigums, ka viņiem ir paaugstināts spiediens. Var sāpēt galva vai «spiest uz acīm», taču ne vienmēr šādus simptomus mēdz saistīt tieši ar sirds un asinsvadu sistēmas problēmām.
• Holesterīns. Tas ir galvenais faktors, kas veicina aterosklerozi. Jo holesterīna līmenis ir augstāks, jo lielāka iespēja, ka tas nosēdīsies uz artēriju un asinsvadu sieniņām, radot tauku plāksnes, kas nosprosto asins plūsmu. Cik bieži ir jāmēra holesterīns? Veselam cilvēkam pietiek reizi gadā, taču tas noteikti ir jādara profilakses nolūkos, lai neiedzīvotos nopietnākās problēmās. Agrīni konstatētu problēmu var risināt ar dzīvesveida maiņu un zāļu palīdzību. Normāls holesterīna līmenis veselam cilvēkam ir 5 mmol/L (milimoli litrā).
• Augsts cukura līmenis. Cukura diabēts ir problēma, kas ir aktuāla visā pasaulē. Arī cukura līmenim regulāri būtu jāseko līdzi pašiem – tas būtu obligāti jāizdara vismaz reizi divos-trijos gados. Normāls cukura līmenis asinīs ir zem 5,6 mmol/L (tukšā dūšā). Ja šis rādītājs ir augstāks, tad tam ir jāseko līdzi un jāpārbauda biežāk, turklāt konsultējoties ar ārstu.
• Aptaukošanās un paaugstināts ķermeņa svars. Augsts ķermeņa svars veicina augsta spiediena attīstību, paaugstināta cukura līmeņa un diabēta veidošanos, kā arī holesterīna līmeņa paaugstināšanos, tāpēc ir ļoti svarīgi sekot līdzi savām fiziskajām aktivitātēm un uzturam, jo šis faktors apvieno sevī visus iepriekšminētos riskus.

Uz jautājumu par to, kā atpazīt infarkta risku, V.Dzērve-Tāluts skaidro, ka pirmā pazīme, kas liecina par sirds apasiņošanas traucējumiem, ir sāpes sirds apvidū – t.s. stenokardija. Tās ir lēkmes, kuras parādās un pāriet reizēm pašas no sevis. Ja cilvēks jau ir griezies pie ārsta, tad ir saņēmis zāles, kuras jālieto sāpju gadījumā, proti, t.s. nitrātus – nitroglicerīnu vai kādus citus preparātus, kas remdē sāpes. «Kardioloģijā iedala stabilo stenokardiju, kas var gadiem būt kā simptoms, kas liecina, ka asinsvadi palielinātas vai nu fiziskas, vai psihiskas slodzes apstākļos nespēj nodrošināt sirdi ar skābekli. Ja šis aterosklerozes process attīstās tālāk, tad asinsapgādes traucējumi var pāriet jau nopietnākā stadijā – infarktā,» stāsta kardiologs.

Kā izpaužas infarkts? Tās ir žņaudzošas, dedzinošas sāpes sirds apvidū, kas nepāriet no zālēm. «Tas ir pirmais atlases moments, ka zāles vairs nepalīdz. Tad vairs nav, ko gaidīt, un vienīgais, kas cilvēkam ir jādara – jāsauc ātrā palīdzība,» norāda V.Dzērve-Tāluts.

Tas pats attiecas uz insultu jeb smadzeņu infarktu – smadzeņu asinsrites traucējumiem: «Pirmie simptomi var parādīties ļoti viegli, piemēram, kā rokas notirpums. Analoģija simptomiem ir līdzīgi kā stenokardijas gadījumā, ka tie mēdz pāriet paši no sevis. Var parādīties nespēks vienā ķermeņa pusē, rokā vai kājā. Nopietnākas insulta pazīmes ir sejas vienas puses noslīdēšana, piem., mutes kaktiņa noslīdēšana, nespēja pacelt vienu roku vai kāju. Šādā gadījumā arī vienīgais rīcības variants ir ātrās palīdzības saukšana.

Tāpēc ir ļoti svarīgi regulāri aktualizēt sirds un asinsvadu veselības jautājumu, lai cilvēki piedomātu pie sava dzīvesveida un ikdienas paradumiem, jo tikai tādējādi ir iespējams mazināt risku saskarties ar kādām no šīm veselības problēmām, kuras var skart ikvienu no mums!