Stambulas konvencijas parakstīšana nerada apdraudējumu Satversmei, aģentūrai BNS komentēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Kristīne Dupate. Jautāta, vai konvencijas parakstīšana būtu pretrunā Latvijas konstitūcijai, eksperte atbildēja: «Nē, nekādā gadījumā.»
Dupate uzskata, ka Stambulas konvencijā paustais nav pretrunā ar Satversmē ierakstīto ģimenes formulējumu, jo ģimene, pēc viņas teiktā, ir plašāks jēdziens nekā laulība. «Satversmes 110.pants, kas aizsargā ģimeni, aizsargā ne tikai laulībā balstītu savienību. Nevajadzētu jaukt - ģimene ir plašāks jēdziens nekā laulība. Aizsargātas tiek gan ģimenes, kurās cilvēki nedzīvo laulībā, kā arī vientuļās mātes, kuras audzina bērnus,» viņa skaidroja.
Dupate skaidroja, ka
Stambulas konvencija neievieš neko jaunu tiesiskajā izpratnē par diskrimināciju uz dzimuma pamata,
jo tajā ir pausts tas, kas jau izriet no citām starptautiskajām konvencijām, kurām Latvija ir pievienojusies, piemēram, ANO Cilvēktiesību konvencija.
Eksperte norādīja, ka Stambulas konvencijā tiek pausta nepieciešamība no vardarbības aizsargāt jebkuru personu. Pēc Dupates teiktā, tā nerunā tikai par vardarbību pret sievieti, bet vardarbības novēršanu vispār. «Tā var būt jebkura dominējoša grupu, kura vēršas pret vājāko. Tas var būt arī vectētiņš, kuru piekauj, atņemot viņam pensiju,» teica Dupate.
Diskusiju par Stambulas konvencijas atbilstību Satversmei Dupate uzskata par šauras cilvēku grupas uzskatu paušanu. Komentējot Tieslietu ministrijas (TM) pasūtīto atzinumu par Stambulas konvenciju, eksperte norādīja, ka tas lielā mērā atspoguļo biedrības «Ģimene» uzskatus, kuri ir ļoti konservatīvi.
«Tā ir šaura cilvēku grupa, kura neredz, ka realitāte ir savādāka. Atzinumā paustais ir pilnīgs kosmoss,»
izteicās Dupate.
TM pasūtītajā analīzē, kuru veicis Ingas Kačevskas birojs un autore, juriste Baiba Rudevska, norādīts, ka Stambulas konvencija neatbilst Latvijas pamatlikumam. Tajā tiekot ignorētas vecāku tiesības bērnu izglītībā, kā arī tiesības uz reliģijas brīvību. Analīzē secināts, ka konvencija uzliek valstīm pienākumu veikt izmaiņas cilvēku domāšanā un attieksmē, kas arī ir pretrunā ar Satversmē noteiktajām tiesībām uz brīvi domāt un paust savus uzskatus. Pētījuma autore uzsver, ka Stambulas konvencija padara leģitīmu vīriešu diskrimināciju, kā arī uzspiež feminisma ideoloģiju.
TM pasūtīja juridisko analīzi ārpakalpojumā, jo ministrijas eksperti esot noslogoti. Analīze veikta pēc valdības dotās uzdevuma.
Iepriekš Labklājības ministrija (LM) prognozēja, ka Latvija Stambulas konvenciju varētu parakstīt 2016.gadā, bet to ratificēt 2018.gadā.
