Šanhajas pilsētā cementa sienas ielenkumā atrodas rajons, kas uzskatāms par vērtīgāko atkritumu un graustu rajonu pasaulē. Augstceltņu un pilsētas burzmas tuvumā Guangfuli rajonā mājas atraduši tūkstošiem trūcīgo šanhajiešu.
Fotostāsts: dzīve pasaulē dārgākajā graustu rajonā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šanhaja ir viens no pasaulē dārgāko un straujāk augošo nekustamo īpašumu tirgiem.
Guangfuli apkārtne tāpēc tiek uzskatīta par potenciāli īpaši vērtīgu, tomēr tur mītošajiem trūcīgajiem ļaudīm gana veiksmīgi no izlikšanas izdevies izvairīties jau gandrīz 16 gadus.
Izlikšanu un apbūvi apgrūtina Ķīnas pusliberalizētā īpašumu tirgus likumu pretrunas. Ļaudis, kas Guangfuli mīt jau gadu desmitiem, uzstāj uz savām tiesībām tur palikt, lai gan daudziem nav īpašumu apliecinošu dokumentu.
Guanguli esošie īpašumi lielākoties ir visai skumjā stāvoklī. Tas būtībā uzskatāms par graustu rajonu, un daudziem mājokļiem nav pat stiklu un ūdens apgādes. Turpat pie mājām iedzīvotāji savām vajadzībām audzē arī dārzeņus.
«Reuters» sastaptais Luo Baočengs trīs stāvu daudzdzīvokļu ēkā Guangfuli mīt kopā ar brāli un ģimeni. Īpašumu viņš sakās esam mantojis no mātes. Saskaņā ar Luo stāstīto, nekustamo īpašumu attīstītājs atteicies viņam maksāt prasītos 4,2 miljonus juaņu (apmēram 564 tūkstoši eiro). Luo ir pārliecināts, ka viņa niecīgais dzīvoklītis ir šādas naudas vērts. «Viņi atteicās maksāt. Teica, ka man nav īpašumtiesību sertifikāta. Bet es šeit esmu nodzīvojis 32 gadus. Vai tad tas nenozīmē, ka šis ir mans īpašums,» viņš ir neizpratnē.
Vietējie nekustamo īpašumu aģenti lēš, ka vidējās īpašumu cenas rajonos, kas ir apkārt Guangfuli, tagad sasniedz pat apmēram 10,5 tūkstošus eiro kvadrātmetrā. Un, cenām augot, palielinās arī spiediens graustu rajonu likvidēt un tā vietā būvēt vērtīgus īpašumus turīgajiem šanhajiešiem.
Graustu rajona iemītnieki arī sūkstās, ka cits nekustamo īpašumu attīstītājs apmaiņā pret izvākšanos piedāvājis jaunus dzīvokļus kādā tālākā rajonā. Taču tas viņiem piedāvāts par salīdzinoši nelielu samaksu, kas vietējiem tomēr nav pa kabatai. Luo stāsta, ka viņam par diviem dzīvokļiem sev un brālim likts maksāt apmēram 159 tūkstošus eiro. Viņš savukārt par īpašuma pamešanu prasījis četrus dzīvokļus un bez minētās maksas. «Kur man ņemt vairāk nekā 1,18 miljonus juaņu (apmēram 180 tūkstoši eiro)? Esmu pensijā, un mans brālis bez darba,» viņš saka.
Pilsētas vadība skaidro, ka vēlas Guangfuli iedzīvotāju pārcelšanu, lai uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. Tomēr nekustamo īpašuma attīstītāja pretrunīgie piedāvājumi iedzīvotājiem raisa daudz neskaidrību. Ir cilvēki, kuri savus trūcīgos mājokļus mantojuši no radiniekiem, taču bez dokumentiem. Ir arī tādi, kuriem mājokļus tur piešķīrušas arodbiedrības. Pie tam lielākoties ir runa par īpašumtiesībām, kas pastāvēja vēl ilgi pirms valstī bija nostiprinājies nekustamo īpašumu tirgus. Kad Ķīnā tika ieviestas un sakārtotas īpašumtiesībās, daudziem Guangfuli iedzīvotājiem tika dota atļauja turpināt izmantot mājas, kurās viņi dzīvoja. Šā iemesla dēļ pilsētas vadībai tagad rajona iemītniekus pārcelt likumīgi ir grūti.
Haoss šajos likumos arī radījis situāciju, ka Ķīnā ļaudis atsakās no vietējo valdību piedāvātajām kompensācijām un īpašumus pamest atsakās. Tādējādi dažkārt Ķīnā redzama situācija, ka vientuļas mājas atrodas šoseju, gājēju ielu, stāvvietu un cita veida infrastruktūras ielenkumā.