Agrāk visām mājām bija tikai ķieģeļu skursteņi, turpretim šodien to izvēle ir atkarīga no izraudzītās apkures iekārtas, jo katrai ir sava specifika.
Skursteņa uzdevums ir radīt labu velkmi apkures ierīcē, izvadīt dūmgāzes atmosfērā un sekmēt degšana nepieciešamā gaisa pieplūdi kurtuvē. Pavisam jau ir triju veidu skursteņi – metāla, keramiskie un mūrētie, turklāt pēdējos iespējams papildināt ar metāla vai keramikas oderi. Kad un kur tos lieto?
Ķieģeļi
Ķieģeļu skursteni izmanto āra un iekštelpu atvērtā tipa kamīniem, krāsnīm, ķieģeļu plītīm, jo dūmgāzu temperatūra šādos apkures elementos ir augsta – ap 350 grādiem, turklāt neveidojas kondensāts. Izraugoties kamīnu ar slēgto čuguna kurtuvi, mūsdienīgu cietā vai šķidrā kurināmā apkures katlu vai ekonomiskās ilgdegšanas krāsniņas, kur izejošo dūmgāzu temperatūra ir salīdzinoši zema (60 - 190 grādu), degšanas procesā veidojas kondensāts un dažādi nosēdumi (darva), kas pakāpeniski iesūcas ķieģeļu skursteņa sienās. Mūrim tā ir pārāk agresīva vide, tādēļ ilgstošai skursteņa ekspluatācijai nepieciešama odere, visbiežāk – metāla. Risinājums ir modernāks, bet arī tam ir trūkumi – siltumizolācijas slāņa šādā skurstenī nav, tādēļ kondensāts intensīvāk veicina metāla koroziju, iespējama sodrēju aizdegšanās, tāpēc metāla čaulas kalpošanas laiks nav pārāk ilgs. Turklāt mūrēts skurstenis ar metāla oderi ir smags, aizņem daudz vietas. Arī šāda skursteņa renovācija, izveidojot oderi, stipri palielina kopējās izmaksas – par tādu pašu vai mazāku summu iespējams uzreiz iebūvēt modernāku un funkcionālāku keramisko skursteni. Ievietot oderi ir vērts tikai tad, ja esošais ķieģeļu skurstenis vēl ir labā stāvoklī, bez kondensāta bojājumiem. Tikpat labi esošo dūmvadu iespējams renovēt, izmantojot šamota keramikas čaulu. Mūrēt jaunu ķieģeļu skursteni un tad to oderēt ar metāla čaulu ir neloģiski – tas kopā ir dārgāk, ilgāk, un arī kalpošanas laiks būs mazāks.
Metāls
Metāla dūmvadus veido no cinkota vai nerūsējoša tērauda, bet to ārējos apvalkus – no visdažādāko veidu metāla. Starp abām kārtām – minerālvates izolācija. Ja izmanto metāla skursteni, rūpīgi jāizpēta konkrētā darinājuma kvalitāte – cik karstumizturīga ir šī vate, kā savienoti skursteņa posmi (stiprinājumi ar kniedēm vai punktveida metināšanu nav ilgmūžīgi), kāds metāls izmantots abās kārtās. Jāatceras, ka ļoti augstā temperatūrā (kad aizdegas sodrēji, skurstenī ir aptuveni 1000 grādu) metāls kūst, tādēļ labāk neizvēlēties šādu variantu cietā kurināmā katliem. Turklāt metāls vairāk ir pakļauts arī korozijas draudiem.
Keramika
Keramikas dūmvada galvenā sastāvdaļa ir šamota caurule – tā ir izturīga pret kondensātu un augstās apstrādes temperatūras dēļ (apdedzināta 1200 grādos) arī ugunsizturīga, tāpēc dūmvadā aizdegušies sodrēji nerada īpašus riskus. Ap šamota cauruli iestrādāts ugunsdrošas akmens vates slānis, kas reizē darbojas gan kā dūmkanāla siltinājums, gan kā amortizators, lai karstuma ietekmē keramiskā caurule var staigāt, gan neļaujot uzliesmojušiem sodrējiem izplatīt svelmi uz citām mājas konstrukcijām. Sistēmu noslēdz keramzīta-betona bloks ar sistēmas iekšējās ventilācijas kanālu, kas mitrumam ļauj izkļūt no ugunsdrošās akmens vates.
Keramikas skursteņiem ir daudz priekšrocību, jo rūpnieciskā ražošana nodrošina tiem augstu kvalitāti un pilnu komplektāciju. Arī uzstādīšana ir ļoti ātra, tādēļ darba izmaksas salīdzinoši mazākas.
Jāatceras, ka katram kurināmā veidam ir domāts atšķirīgs keramiskais skurstenis. Ja, uzceļot māju, sāk ar cieto kurināmo, gaidot dabas gāzes pieslēgumu pēc gada vai diviem, tad vislabāk izmantot universālo keramikas skursteni (Schiedel Rondo Plus), kas paredzēts visu veidu kurināmā izmantošanai apkures iekārtās ar dūmgāzu temperatūru no 60 līdz 500 grādiem.
Metāla un ķieģeļu skursteņi noteikti neder vienīgi gāzes kondensācijas tipa katliem, kuru dūmgāzes sasilst tikai līdz 30 grādiem, tādēļ skurstenī ir ļoti augsts mitruma līmenis. Šo katlu ražotāji piedāvā speciālus plastmasas skursteņus alumīnija apvalkā, bet šiem katliem derēs arī jaunās paaudzes keramiskie skursteņi ("Schiedel" Avant vai Multi). Pērkot katlu, pircējam vienmēr der painteresēties arī par atbilstošu dūmvadu, saskaņojot to ar "Latvijas Gāzes" normatīviem.
Kondensāts
Tvaiks, viens no degšanas produktiem, atdziestot veido ūdens pilienus, kas sakrājas uz skursteņa dūmkanāla iekšējām sieniņām. Tautā to mēdz saukt par skursteņa svīšanu. Bet ūdens pilieni, slīdot lejup, sajaucas ar sodrējiem un degšanas rezultātā izdalītajām gāzēm. Ķīmiskas reakcijas rezultātā rodas skābe, kas nelabvēlīgi ietekmē gan mūrjavu un ķieģeļus, gan arī metāla čaulu.
Aptuveni pēc gada skurstenis sāk plaisāt, uz tā ārējām sienām parādās mitri plankumi, kas liecina, ka skābe ir izēdusies cauri skursteņa sieniņai.
Arī metāla dūmkanāls lieliski reaģē ar skābi, un strauji notiek tā korozija. Lūk, vēl viens arguments, kāpēc vēlams būvēt keramikas skursteni, uzstādot centrālapkures katlu, kas kurināms ar gāzi, šķidro vai cieto kurināmo, vai čuguna kamīnu kurtuves.
Velkme
Velkme skurstenī rodas ārpusē esošā augstā gaisa un iekšpusē esošo karsto dūmu temperatūras starpības dēļ. Jo gāzes ir siltākas, jo velkme intensīvāka. Ir svarīgi, lai skurstenī dūmgāzes nenonāktu pārāk atdzisušas, jo tad velkme ir tik vāja, ka skurstenis vispār nefunkcionē. Lūk, kāpēc tam jābūt vismaz 5 m augstam. Strauja atdzišana iespējama, ja betona vai skārda skursteņi nav pietiekami labi nosiltināti.
Tīrīšana
Skurstenis jātīra reizi gadā. To paredz arī ugunsdrošības noteikumi, jo uz sienām nosēžas sodrēji un kondensāts, kas sajaucoties rada lipīgas, brūnas nogulsnes (kreozotu). Ilgi neaiztikts skurstenis ir grūti tīrāms, jo sodrēji kļuvuši staipīgi kā gumija.
Skursteņslaucītāja pakalpojumi maksā no 15 līdz 25 latiem.
Var izmantot arī apkures katlu veikalos nopērkamos krāšņu, kamīnu un skursteņu tīrīšanas līdzekļus un mēģināt pašiem veikt apkopi.
Izmantoti materiāli no www.skurstenis.lv
***
Vecās gudrības:
skurstenis jāmūrē vecā Mēnesī, tad tas ātri izkalst un netek sodrēji;
skurstenis jāslauka vecā mēnesī, tad nepiekūp tik ātri;
ja iztīrīts skurstenis labi nevelk, gaidāms lietus;
ja skursteni slauka jaunā Mēnesī, tas drīz deg;
ja rudenī skurstenis labi nevelk, griež dūmus atpakaļ, nākamajā vasarā gaidāmi bargi pērkona negaisi.