Vides nevalstiskās organizācijas aicina palielināt atklātību Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energokompāniju un valdību līdzšinējās sarunās, kā arī diskusijā par jaunas atomelektrostacijas (AES) celtniecības nepieciešamību iesaistīt sabiedrību.
Latvijas līdzdalība jaunas AES celtniecībā ir jāapspriež publiski (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nav pieņemami, ka šāds Latvijas enerģijas nākotnei, ekonomikai un videi nozīmīgs jautājums tiek skatīts slēgtās sēdēs, kā tas notika Ministru kabineta sēdē šā gada 24.oktobrī. Latvijā piemērotā slepenība attiecībā uz plānoto AES jaudu un izmaksām parāda, ka šis projekts ir riskants un apšaubāms.
Apspriežot tāda riskanta objekta būvniecību, kas, visticamāk, tiks finansēts, izmantojot publisko finansējumu, nepieciešams nodrošināt atklātību un lēmumu pieņemšanā iesaistīt sabiedrību. Atomenerģija Eiropā tiek uzskatīta par vienu no dārgākajiem enerģijas ieguves veidiem, tādēļ sabiedrībai ir nepieciešams zināt, kādi elektroenerģijas tarifi tiek plānoti ilgtermiņā, kā arī kā tiks apsaimniekoti AES darbības laikā radītie atkritumi un kurš segs to galējās noglabāšanas izmaksas. ASV Nacionālā zinātņu akadēmija uzskata, ka valdībai ir jāgarantē kodolatkritumu droša noglabāšana vismaz uz 300 000 gadu. Savukārt a/s „Latvenergo” pārstāvju norādes, ka „nākotnē izlietotā kurināmā ilgtermiņa uzglabāšana jārisina ES iniciatīvu kontekstā”, rada aizdomas, ka energokompānijas vēlas mākslīgi pazemināt elektrības ražošanas izmaksas, cerot, ka ES nākotnē nodrošinās iespēju veikt atstrādātās kodoldegvielas ilgtermiņa uzglabāšanu.
Vides NVO uzskata, ka Latvija nepietiekami izmanto pieejamo atjaunojamo energoresursu potenciālu, piemēram, biomasu, biogāzi, siltuma sūkņus. Nepiedodami ir arī, ka netiek plānoti pārdomāti energoefektivitātes pasākumi mājsaimniecību sektorā, kas gandrīz par pusi ļautu samazināt energoresursu patēriņu uz vienu dzīvojamās platības kvadrātmetru. Turklāt, uzceļot AES, ilgtermiņā zudīs finansiālas iniciatīvas atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai un jaudu attīstīšanai un Latvijai būs grūtības izpildīt ES dotos solījumus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektrības ražošanā. Tai pašā laikā vēl vairāk tiks centralizēta elektroenerģijas apgāde, tādējādi mūs padarot atkarīgus no viena avota.
Politiķu pirmsvēlēšanu diskusijā ar vides NVO Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Indulis Emsis pauda apņemšanos nepieļaut jaunas AES celtniecību Ignalinā, pretējā gadījumā solot, ka partija pārtrauks darbu valdībā. Savukārt jau 2005. gadā Latvijas politiķi pauda sašutumu par Lietuvas vēlmi izvietot zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumu glabātuvi Latvijas pierobežā, taču jaunas AES celtniecība rada nesalīdzināmi lielāku ietekmi un var atstāt sekas gan uz mūsu ekonomiku, gan dabas vidi ļoti ilgā periodā.
Alda Ozola-Matule, Latvijas Zaļā kustība, Jānis Brizga, Pasaules dabas fonds, Ojārs Balcers, Vides aizsardzības klubs