:format(webp)/nginx/o/2021/09/15/14071167t1h342b.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/29/16808049t1h88a9.jpg)
Klāt pirmais maijs, kad vieni ar kārtīgu atpūtu un brīvdienu svin darbu, otri kliedz par kolhoziem, bet citi atzīmē Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu. Iespēju šodien nesūkstīties par kārtējo brīvdienu ir gana daudz, tomēr liela daļa joprojām sūkstās. Nu kā tā?
Pēdējos gados aizvien vairāk cilvēku sūdzas, ka nekādus darba svētkus mums nevajag, jo tie ir sabrukušās padomijas svētki. Arī brīvdiena 1. maijā mums nav vajadzīga, jo tad restorānu darbiniekiem esot jāmaksā dubultā. Vispār runā, ka Latvijā esot pārāk daudz aizdomīgu brīvdienu, kamēr, teiksim, Lāčplēša dienā 11. novembrī visiem jāiet uz darbu un pēc tam pa galvu pa kaklu ar svecītēm jāskrien dedzināt pils mūri.