Krievijas pazemē milzīgi pārtikas krājumi; Latvijai - tukšums

FOTO: Snapshots

Pēc ziņām, ka Krievija pazemē veido milzīgus pārtikas krājumus iespējamām krīzes situācijām, portāls TVNET vēlējās noskaidrot, vai un kādas pārtikas preces nebaltām dienām tiek uzkrātas pie mums. Izrādās, ka Latvijā šādu krājumu nemaz nav jau aptuveni 20 gadu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Vilis Students portālam TVNET pastāstīja, ka Latvijā speciālu pārtikas rezervju nav jau kopš 90.gadu sākuma.

Šādas rezerves veidoja padomju laikos. Krīzes gadījumiem valsts centralizēti uzglabāja konservus un citas lietas.

Taču, ņemot vērā pārtikas rezervju veidošanas, uzglabāšanas un regulāras atjaunošanas ievērojamās izmaksas, tās nolemts likvidēt.

Vēl viens aspekts - pārtikas produktiem ir ierobežots glabāšanas termiņš un tādēļ,

veidojot krājumus, vecie produkti regulāri jāizmet.

Lielu daudzumu produktu, kuru derīguma termiņš tuvojas beigām, ir ļoti sarežģīti realizēt.

Ja tomēr pienāktu X stunda...

Ja tomēr Latvijā rastos pēkšņa vajadzība pēc liela daudzuma pārtikas, valsts to varētu iegādāties no vietējiem tirgotājiem, kuri nepārtraukti veido rezerves savas uzņēmējdarbības vajadzībām.

Arī Eiropa neaizraujas ar rezervēm

Līdzīga prakse, pēc Studenta teiktā, ir arī vairumā Eiropas. Valstis neveido īpašus pārtikas krājumus, bet nepieciešamības gadījumā sadarbojas ar vietējiem uzņēmējiem.

Ja aptuveni diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju vajadzētu uzglabāt pārtikas produktus trim dienām, būtu vajadzīga ļoti liela noliktava. Taču vēl plašāki angāri būtu nepieciešami lielākās valstīs, kur ir vairāk iedzīvotāju, piemēram Vācijā, kur ir 70 miljoni iedzīvotāju.

Iepriekš minēto apsvērumu dēļ arī citas Eiropas valstis neveidojot īpašus krājumus.

Lai arī nesen tikai izplatīta informācija, ka Krievijas pazemē ir milzīgi pārtikas krājumi, Students akcentē, ka oficiāli to esamība medijos nav apstiprināta. Tādējādi varbūt pārtika pazemē arī atrodas, bet varbūt arī ne.

Par pārtikas krājumu veidošanu portāls TVNET šonedēļ jautāja arī "Snapshots" aptaujā. Tajā noskaidrojām, ka

lielākā daļa cilvēku apzināti pārtiku neuzkrāj.

Tā rīkojas aptuveni divas trešdaļas aptaujāto. Vēl trešā daļa to dara nelielos apmēros, bet 5% ļaužu pārtiku uzkrāj diezgan lielā apjomā.

Pārtikas krājumu veidošana biežāk raksturīga sievietēm, kā arī cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma un iedzīvotājiem ar vidēji zemiem un vidējiem ienākumiem.

FOTO: Snapshots

Glābšanas dienesta pārstāvis apstiprināja, ka patlaban Latvijā speciāli neveido arī patēriņa preču, piemēram, sērkociņu, ziepju un citu lietu, uzkrājumus.

Arī gāzmasku rezerves likvidētas pirms sešiem gadiem.

Masveida gāzmasku rezervju neveidošana esot vispasaules tendence - vairs nepastāvot pēkšņa kara draudi.

Gāzmaskas vairs netiek uzglabātas, jo to iepirkšana, uzturēšana un citas darbības prasa ļoti lielus līdzekļus.

Turklāt jautājums ir arī par efektivitāti - ja 500 cilvēkiem vienlaikus rodas vajadzība pēc gāzmaskas, cik ātrā laikā viņi šīs maskas no lielās noliktavas saņems un vai 500. gāzmaska vairs būs nepieciešama.

Kāda ir Tava pieredze saistībā ar pārtikas rezervju veidošanu? Raksti komentāros!

Uz augšu