Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā liecina Itālijas mazo uzņēmumu asociācijas Confesercenti (asociācijā ietilpst 260 000 mazo uzņēmumu, kuros strādā vairāk par pusmiljonu cilvēku) pētījums par noziedzības tēmu Glābiet biznesu, šīs valsts pelnošākais uzņēmums ir mafija, kuras ikgadējie ienākumi pārsniedz 90 miljardus eiro jeb 7,5% no valsts IKP.
AP30 miljardiem eiro Itālijas noziedzīgās struktūras iegūst no augļošanas un parādu iekasēšanas. Procentus par naudas aizdevumiem mafijai maksā 150 tūkstoši uzņēmēju. Otrajā vietā ar 13 miljardiem eiro ir ienākumi no nelikumīgas celtniecības, pēc tam seko rekets ar 10 miljardiem, lauksaimniecība (7,5 miljardi eiro gadā), preču viltošana un intelektuālais pirātisms (pirātisko mūzikas ierakstu un datorprogrammu skaita ziņā Itālija ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā) – 7,4 miljardi un zādzības – 7 miljardi. Tāpat 6,5 miljardus eiro mafiozo struktūru kasēs dod dažādu preču piegādes, 4,6 miljardus – krāpšanas un dokumentu viltošana, 2,5 miljardus – azartspēles un tikai nieka 2 miljardus – kontrabanda.
Kopumā mafijas ieņēmumi pieaug – pirms gada, pēc uzņēmēju aprēķiniem, tie bijuši 75 miljardi eiro. Tāpat 86 lappuses biezajā pētījumā teikts, ka organizētajai noziedzībai parādā ir ap 150 000 uzņēmēju.
Antireketa uzraugi
Mafija, kas iespiedusies visās Itālijas ekonomikas nozarēs, nepavisam nav viendabīgs veidojums. Dažādi mafijas grupējumi, no kuriem zināmākie ir Sicīlijas Cosa Nostra, Kalabrijas Ndrangheta, Neapoles Camorra un Apūlijas Sacra Corona Unita, bāzējas galvenokārt valsts dienvidos. Grupējumi sava starpā ievērojami atšķiras. Piemēram, Camorra, kas sastāv no aptuveni 200 savstarpēji bieži naidīgiem klaniem, ir pilnīgs pretstats Cosa Nostra stingri hierarhiskajai sistēmai ar aptuveni 100 tā dēvētajām ģimenēm. Ja kas – Sicīlijas galvaspilsētā Palermo mafijai regulāras nodevas maksā 80% uzņēmēju. Kā liecina statistika, ik dienas Itālijā tiek izdarīts vidēji 1300 noziegumu pret biznesu – ap 50 stundā. Šī pati statistika arī rāda, ka tikai viens no simts potenciālajiem ārvalstu investoriem beigās izšķiras ieguldīt savus līdzekļus Itālijas dienvidos.
Tāpat analītiķi atzīmē tendenci, ka lielie uzņēmumi aizvien biežāk vienojas ar mafiju. Ja agrāk kompānijas neskopojās ar kukuļiem dažādām amatpersonām, tad šobrīd uzņēmēji aizvien biežāk maksājot konkrētas summas saviem aizbildņiem, kuri tad arī nokārto visus nepieciešamos jautājumus. Nemaksāt neesot vēlams, jo pats labākais, kas var notikt, ir nodedzis birojs. Itālijas varas iestādes atzīst, ka tām īsti nav ko likt pretim tādai spēcīgai un labi koordinētai struktūrai kā mafija. Valstī, kur ar nodokļu nemaksātājiem cīnās, apelējot pie reliģiskajām jūtām – aicinot visus kārtīgus katoļus nekrist nodokļu nemaksāšanas grēkā –, pagaidām nekas labāks par "antireketa uzraugu" institūtu nav izdomāts. Iecerēts, ka tuvākajā laikā šādi uzraugi parādīsies sešos Itālijas rajonos un aizstāvēs uzņēmējus pret mafiozo reketu. Vēl viens šāda institūta izveides mērķis ir valsts dienvidu padarīšana par investoriem pievilcīgāku vidi.
Teorētiskajam efektam no Itālijas biznesa aizsargāšanas vajadzētu pārsniegt vispārdrošākās cerības. Kā uzskata speciālisti, ja mafija ik gadus neatņemtu valsts ekonomikai astronomiskas summas, Itālijas ekonomika varētu kļūt par vienu no labākajām Eiropā, tāpat būtu iespējams realizēt vērienīgus infrastruktūras attīstības, sociālās aprūpes un veselības aizsardzības projektus. Tā vietā šobrīd valsts ārējais parāds jau sen pārsniedz IKP – pēc šā rādītāja Itālija atrodas trešajā vietā pasaulē, ekonomiskās attīstības rādītāji strauji tuvojas nullei, bet budžeta, lai arī taupības pasākumi ir kļuvuši drakoniski, deficīts regulāri sasniedz 2–3%.
Trizaijas pētniecības centrs
Šeit jāpiebilst, ka atskaitē ne ar vārdu nebija pieminēta 8000 cilvēku lielās Kalabrijas mafijas Ndrangheta iespējamā darbošanās ar radioaktīvajiem materiāliem. Aizdomās par nelegālu plutonija izgatavošanu un tirdzniecību, kā arī par tirdzniecību ar radioaktīvajiem atkritumiem un apkārtējās vides piesārņošanu tiek turēti vismaz desmit cilvēki, no kuriem divi ir Kalabrijas mafijas bosi, bet pārējie savulaik strādājuši Itālijas Nacionālajā atomenerģētikas aģentūrā un dažādos laika posmos vadījuši šīs aģentūras pētniecības centru, kas atrodas Trizaijā (Trisaia Research Centre). Tomēr visas aizdomas ir balstītas uz netiešiem pierādījumiem, kas iegūti 15 gadu ilgušas izmeklēšanas gaitā.
Trizaijas pētniecības centrs tika izveidots 1962. gadā, lai pārstrādātu un uzglabātu radioaktīvos atkritumus. Laika gaitā centra zinātniski pētnieciskā bāze ievērojami paplašinājās – šobrīd tur veikti pētījumi lauksaimniecībā, biotehnoloģijās, lāzeru izmantošanā, apkārtējās vides monitoringā utt. Vienlaikus centrs vairākkārt nonācis preses uzmanības lokā sakarā ar aizdomām izmantoto radiaktīvo materiālu uzglabāšanas noteikumu pārkāpšanā.
Izmeklēšana par dažādiem vides pārkāpumiem Materas apgabalā, kurā atrodas arī Trizaijas pētniecības centrs, tika sākta vēl 1990. gadā, un jau tad prokuratūra pievērsa uzmanību arī radioaktīvo atkritumu glabāšanas pārkāpumiem. Vienlaikus izmeklēšana virzījās uz priekšu ļoti lēni, galvenokārt liecinieku biežo nāves gadījumu dēļ, un būtiskākie meklējumi gūlās uz žurnālistu pleciem. 1996. gadā skotu žurnālists Niks Autersaids paziņoja, ka no pētniecības centra nezināmā virzienā pazuduši 30 konteineri ar atkritumiem. 2001. gadā parādījās ziņas, ka radioaktīvie materiāli no Trizaijas centra nonākuši Sadāma Huseina rīcībā, taču oficiālu apstiprinājumu tās tā arī neguva. Savukārt 2003. gadā Materas apgabalā tika atrastas septiņas nelegālas radioaktīvo materiālu glabātavas, vēl vairākas šādas "kapsētas" uzgāja arī kaimiņu apgabalos.
Tomēr kaut kāda skaidrība šajā lietā radās tikai pēc tam, kad liecības sāka sniegt kāds augsta ranga Ndrangheta mafiozs Frančesko Fonti. Pēc Fonti vārdiem, par atbilstošu samaksu Ndrangheta palīdzējusi Trizaijas pētniecības centra vadībai atbrīvoties no 600 radioaktīvo atkritumu konteineriem, kas ievesti Itālijā no Francijas, Vācijas, Šveices un ASV. Atkritumi no Livorno ostas ar kuģi izvesti uz Somāliju, kur apglabāti tuksnesī, iepriekš uzpērkot atbildīgas šīs Āfrikas valsts amatpersonas. Prokuratūra izdarīja vairākus mēģinājumus panākt, lai Somālijas valdība veiktu savu izmeklēšanu, taču varas iestādes nekādu interesi par patiesības noskaidrošanu neizrādīja, gluži pretēji – Somālijā tika noslepkavota žurnāliste, kas veica savu izmeklēšanu. Frančesko Fonti gan bija gatavs sniegt oficiālas liecības, taču Kalabrijas mafijas labāko tradīciju garā tika nošauts tieši uz Redžio pilsētas prokuratūras kāpnēm, brīdī, kad devās sniegt savas liecības.
Kopējais secinājums ir tāds, ka Kalabrijas "kodolmafija" ne tik daudz interesējās par radioaktīvo materiālu iegādi, kā par atbilstošu samaksu palīdzēja no tiem atbrīvoties. Teorētiski, protams, var pieņemt, ka Ndrangheta pie izdevības nepalaida garām iespēju piepelnīties, tirgojoties ar kodolmateriāliem, piemēram, plutoniju, taču pierādīt šo pieņēmumu nevienam prokuroram pagaidām nav izdevies.
Pagaidām nesekmīgā cīņa
Itālijā pirmo robu mafijas (bieži tiek apgalvots, ka šo vārdu iespējams attiecināt tikai uz Sicīlijas grupējumiem) aizsardzības bastionos mēģināja izsist jau pagājušā gadsimta 50. gados, kad tika izveidota īpaša valdības komisija Antimafija un arestēts desmitiem Sicīlijas mafiozu. Tomēr šī ofensīva beidzās bez panākumiem, jo organizētās noziedzības pārstāvji, ņemot vērā ASV gūto pieredzi, pievērsās politiķu sponsorēšanai. Nopietns uzbrukums varas iestādēm izdevās vien 1984. gadā, kad sāka runāt Tomazo Bušeta – viens no Sicīlijas ievērojamākajiem mafiozo.
Likums un taisnīgums Bušetu gan interesēja maz, jo 20. gadsimta 80. gados Itālijā sākās nebijušu mērogu karš starp klaniem, kurā gāja bojā gandrīz visi Bušetas ģimenes locekļi, un viņš nolēma atriebties šādā veidā. Bušeta tika arestēts ASV, taču izdots Itālijai, un viņa liecības 1985. gadā noveda uz apsūdzēto sola un vairākumā gadījumu arī ieslodzījumā ap 400 Sicīlijas mafijas pārstāvju. Bušeta nodeva varas iestādēm vairāku konkurējošo klanu līderus, tajā skaitā Salvatori Rīnu, par kuru viņš liecināja, ka Rīna jebkurā brīdī spēj ietekmēt valsts premjera Džulio Andreoti lēmumus (šo apgalvojumu gan neizdevās pierādīt).
Šī tiesas prāva tika uzskatīta par lielu tiesībsargājošo iestāžu uzvaru (lai arī mafija nogalināja abus vadošos izmeklētājus), kas uz laiku novājināja Sicīlijas grupējumu, taču atkārtot šo panākumu tiesībsargiem nav izdevies, lai arī pēdējo gadu laikā ir arestēti vairāki vadošie Sicīlijas un pa kādam Kalabrijas mafiozam. Kopumā situācija tomēr izveidojusies līdzīgi kā ASV, kur 20. gadsimta 70.–80. gados Federālais izmeklēšanas birojs deva būtisku triecienu organizētajai noziedzībai, taču mafija spēja ātri atgūties un atjaunot kontroli pār kriminālo biznesu. (Sicīlijas un ASV ietekmīgākās sicīliešu izcelsmes "ģimenes" ir savstarpēji cieši saistītas.)
Tikmēr Itālijas presē (vienlaikus ar ziņām par valdības plāniem apkarot mafiju) plaši tiek apspriesta informācija, ka savu biznesa vidi nolēmusi optimizēt arī mafija. Trīs galvenie grupējumi – Sicīlijas Cosa Nostra, Kalabrijas
Ndrangheta un Neapoles Camorra – it kā esot izveidojuši savdabīgu supernarkokarteli, vienojoties par narkotiku tirgus sadali. Kā stāsta, Ndrangheta monopolizēšot kokaīna tirgu, Camorra nodarbosies ar marihuānas tirdzniecību, bet Cosa Nostra, kas ilgu laiku bija galvenā heroīna izplatītāja, aizvien vairāk pārorientējas uz reketu un "aizsargāšot" uzņēmējus kopā ar saviem Kalabrijas kolēģiem. Atliek tikai minēt, kāda būs Itālijas mafijas finanšu atskaite par 2008. gadu. Vismaz finanšu pārskats neliecina, ka te kāds dzīvotu savas pēdējās dienas.