Optiķis Sergejs Petručeņa piedalījās optometristu un optiķu konferencē Lielvārdē, kur atklāja, cik aizraujoši ir ielūkoties vēsturē, kas māca, kā cilvēkam tikt pāri aizspriedumiem un kompleksiem par labu veselībai.
Briļļu stils no Nerona līdz Harijam Poteram (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Nēsājot brilles, ir jāpierod pie jauna izskata, pēc brillēm par cilvēku var pasacīt daudz," saka S.Petručeņa.
Izrādās, ka viduslaikos briļļainos uzskatīja par gudriem un noslēpumainiem cilvēkiem, bet padomju gados, nēsājot brilles, bija iespēja tikt pie iesaukas.
"Būdams optiķis, esmu pārliecinājies, ka priekšstati par skaisto mainās. Informācijas tehnoloģiju laikmetā, kad daudz laika pavadām pie datora un televizora, brilles savai veselībai valkā saprātīgie, nevis modernie cilvēki. Gadās, ka bērns, kuram ārsts izrakstījis brilles, kautrējas iet uz skolu. Tādā gadījumā pasakiet viņam, cik daudz maksā "divritenis uz deguna", un jūsu bērns uz skolu ies ar paceltu galvu," iesaka S.Petručeņa.
Romas imperators Nerons gladiatoru cīņas vērojis caur noslīpētu smaragdu, bet nav atbildes, vai smaragds izmantots kā redzētā pastiprinošs līdzeklis, vai aizsargājis acis no saules.
"Vecākais briļļu rāmis ir zināms no kāda mākslinieka gleznas, kas tapusi 1352.gadā. Tas sastāvējis no divām lēcām, kuras kopā savienojusi metāla stīpiņa. Eiropā brilles parādījās tikai 13.gadsimtā un sākotnēji tikai tālredzībai. Līdz 18.gadsimtam tuvredzīgajiem cilvēkiem bija pašiem jātur stikli, uzliekot tos uz grāmatas vai iespiežot starp uzacīm un vaiga kaulu," stāsta optiķis. Viņš uzzinājis, ka 17.gadsimtā Itālijā brilles kalpojušas galvenokārt statusa, nevis redzes korekcjai. Jo uz augstāka sociālā pakāpiena sabiedrībā atradās cilvēks, jo lielāks bija viņa briļļu rāmis. Dažkārt lēcas sasniedza pat plaukstas lielumu. Ja Eiropā briļļu izgatavošanas kritēriji bija ekonomiskums un apstrādes vienkāršība, tad Āzijā briļļu gatavošanai izvēlējās materiālus ar maģiskām īpašībām, piemēram, rāmjus izgatavojot no bruņrupuča vairoga, jo tam kā ilgdzīvotājam vajadzēja atnest briļļu nēsētājam ilgu mūžu. Arī lēcas gatavoja no kalnu kristāliem.
"Brilles ne vienmēr koriģēja redzi, bet tikai aizsargāja acis. Tikai 1727.gadā angļu optiķis Edvards Skarlets izveidoja pirmo briļļu rāmi, kas īpaši nav mainījies pat līdz mūsdienām. Tiklīdz cilvēki varēja lēcas nēsāt ērtos rāmjos, radās komforta sajūta. Labas brilles var būt ļoti elegantas, tāpēc jau 20.gadsimta sešdesmitajos gados arī slavenības sāka parādīties sabiedrībā saulesbrillēs," stāsta S.Petručeņa.
Piemēram, Žaklīna Kenedija tās izmantojusi gan kā aksesuāru, kā arī lai noslēptu privātās dzīves emocijas. Bez brillēm neuzstājas arī Eltons Džons. Arī aktieris, sieviešu mīlulis Ričards Gīrs liek brilles uz sava Holivudas zvaigznes deguna, tādējādi izskatoties vēl pievilcīgāks.
"Arī bērniem kopš kāda laika brilles ir modē, pat ļoti nemīlētās apaļās niķeļa brillītes. To spējis brīnumbērns - burvju māceklis Harijs Poters. Kopš Harija atveidotājs aktieris Daniels Redklifs ar melnu briļļu ietvariņu sāka klejot pa Hārvardas universitātes Kembridžā gaiteņiem, bērni izvēlas brilles, kas līdzinās viņu elka brillēm. Pieļauju, ka tieši šis paraugs palīdz bērniem, kam vajadzīgas brilles, labāk iejusties klases kolektīvā," uzskata optiķis.